Saeimas komisija atbalsta plānu no 2019.gada pilnībā ieviest elektronisku dokumentu virzību būvniecības procesā
Rīga, 23.okt., LETA. Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija šodien apstiprināja grozījumus Būvniecības likumā, kas paredz, ka no 2019.gada visa būvniecības procesā nepieciešamā dokumentācija notiks tikai elektroniski - dokumentācijas iesniegšana, lēmumu pieņemšana un saskaņojumu veikšana notiks Būvniecības informācijas sistēmā.
Izstrādātie grozījumi likumā paredz pāriet uz būvniecības procesa pilnīgu elektronisku dokumentu apriti no 2019.gada 1.janvāra. Pašvaldībām, kas vēl nejutīsies gatavas pilnībā pāriet uz elektronisku dokumentu apriti, plānots dot iespēju saistošajos noteikumos iekļaut normu par pārejas periodu, bet ne ilgāk par 2019.gada 31.decembri.
Noslēdzoties pārejas periodam, būvniecības process būs iesākams un turpināms tikai elektroniski. Izņēmums saglabāsies uz tiem būvniecības procesiem, kuri jau ir iesākti papīra veidā - šos procesus varēs pabeigt papīra veidā bez termiņa ierobežojuma.
Dokumentu elektroniska aprite ļaus ikvienam būvniecības procesa dalībniekam neatkarīgi no viņu atrašanās vietas sev ērtā, ātrā un efektīvā veidā bez papildu administratīvā sloga saņemt valsts nodrošinātos elektroniskos pakalpojumus Būvniecības informācijas sistēmā.
Tāpat līdz ar grozījumiem likumā tiek svītrots pienākums publicēt informāciju pašvaldības mājaslapā internetā, saglabājot pienākumu norādīt atbilstošo informāciju Būvniecības informācijas sistēmā, tādējādi nodrošinot visas būtiskās ar būvniecības procesiem saistītās informācijas esamību vienuviet.
Pret šo punktu iebilda domnīca "Providus". Tās eksperte Agnese Frīdenberga norādīja, ka iedzīvotājiem ir tiesības zināt par būvatļauju saņemšanu objektiem un viņi to uzzina tieši no pašvaldību mājaslapām. "Providus" uzskata, ka Būvniecības informācijas sistēma ir domāta profesionāļiem un tā ir sarežģīta.
Lai gan domnīca atbalsta informācijas elektronizēšanu, tā uzskata, ka informācijas pieejamība tikai Būvniecības informācijas sistēmā būtu pretrunā ar noteikumiem par sabiedrības informēšanu.
Ekonomikas ministrijas (EM) pārstāvis pauda, ka ministrija ir iepazinusies ar "Providus" iebildumiem un paredzējusi katras pašvaldības mājaslapas pirmajā lapā ieviest baneri, uz kura uzspiežot cilvēks tiktu tieši novadīts uz Būvniecības informācijas sistēmu.
Lai gan Frīdenberga neiebilda pret EM piedāvājumu, viņa tomēr pauda, ka vajadzētu saglabāt informāciju arī pašvaldību mājaslapās.
Arī Saeimas Juridiskais birojs pauda neizpratni par to, kāpēc grib atteikties no informācijas ievietošanas pašvaldību mājaslapās, tomēr konceptuāli priekšlikumu atbalstīja.
Būvniecības informācijas sistēmas informācija un tās aprite tiek nodrošināta elektronisko dokumentu un strukturētu datu veidā. Līdz ar to būvvaldes vai institūcijas, kuras pilda būvvaldes funkcijas, lēmumus pieņem un būvniecības ieceres saskaņošanu veic, kā arī tehnisko un īpašo noteikumu izdevēji attiecīgajos noteikumos ietverto prasību izpildi saskaņo elektroniski strukturētu datu veidā Būvniecības informācijas sistēmā. Tas mazinās administratīvo slogu visiem būvniecības administratīvajā procesā iesaistītajiem. Iestāde var informēt iesniedzēju, ka pieprasītais dokuments ir pieejams Būvniecības informācijas sistēmā.
Lai paplašinātu to personu loku, kuras būvniecības ierosinātājs Būvniecības informācijas sistēmā var pilnvarot pārstāvēt sevi būvniecības administratīvajā procesā, likumprojekts paredz, ka būvniecības ierosinātājs varēs pilnvarot ne tikai būvspeciālistu vest savu būvniecības administratīvā procesa lietu, bet arī jebkuru citu privātpersonu, piemēram, ģimenes locekli, juridisko pakalpojumu sniedzēju vai tml. Mērķis ir padarīt personai ērtāku, lētāku, efektīvāku pilnvarošanas procesu elektroniskajā vidē, vienlaikus nodrošinot atbilstošu personas identificēšanu.
