Saeimas komisija joprojām nevienojas par dalītā īpašuma izbeigšanas likumprojektu
Rīga, 10.okt., LETA. Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija šodien sēdē joprojām nepanāca vienprātību darba grupas priekšlikumos, lai dalītā īpašuma izbeigšanas likumprojektu virzītu izskatīšanai Saeimā otrajā lasījumā.
Priekšlikumus Saeimas pirmajā lasījumā atbalstītajam likumprojektam, kurā vēl bija nepieciešami precizējumi, iepriekš vērtēja darba grupa. Šodien komisijas sēdē deputāti bija iecerējuši izskatīt darba grupas priekšlikumus, lai likumprojektu varētu pieņemt otrajā lasījumā. Tomēr tas neizdevās konceptuālo atšķirību dēļ starp Saeimas Juridisko biroju, dzīvokļu īpašniekiem un Tieslietu ministriju (TM).
Tādēļ Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija šodien vienojās atbalstīt deputāta Viktora Valaiņa (ZZS) priekšlikumu vēlreiz visas pusēm sanākt kopā, tostarp Saeimā jaunievēlētajiem deputātiem, lai lemtu par tālāko rīcību šī likumprojekta kontekstā.
Pagaidām deputāti vēl nav nozīmējuši konkrētu laiku gaidāmajai sanāksmei.
Jau ziņots, ka iepriekšējā sēdē šis likumprojekts izraisīja asas diskusijas par juridiskiem formulējumiem. Visasākās diskusijas izraisīja TM priekšlikums par to, ka paziņojumā par izpērkamo zemi un izpirkuma cenu katrs dzīvokļa īpašnieks saņem vienādu informāciju par katra dzīvojamās ēkas dzīvokļa maksājamo summu.
Pret to kategoriski iebilda Saeimas Juridiskais birojs, norādot, ka šāds regulējums pārkāps Datu aizsardzības regulu un katra konkrētā dzīvokļa īpašniekam jāsaņem paziņojums tikai par šī dzīvokļa maksājamo izpirkuma cenu par zemi. Juridiskā biroja ieskatā, norādot paziņojumos visu dzīvokļu maksājamo izpirkuma cenu, tiks nepamatoti izpausti fizisko personu dati.
Likumprojekts nosaka kārtību, kādā uzsākams un īstenojams vienota īpašuma izveidošanas process piespiedu dalītā īpašuma gadījumā, ja uz citai personai piederoša zemes īpašuma atrodas daudzdzīvokļu māja ar privatizētu dzīvokļu īpašumiem.
Latvijā piespiedu dalītajā īpašumā ir 3677 daudzdzīvokļu mājas, ko veido 110 970 dzīvokļi, liecina komisijai sniegtā informācija. Šīs mājas ir uz 7354 citām personām piederošās zemes.
Jau vēstīts, ka normas, kas no 2018.gada 1.janvāra samazina piespiedu nomas maksas apmēru, neatbilst Satversmei, lēmusi Satversmes tiesa.
Apstrīdēto likuma normu spēka zaudēšanas termiņš noteikts 2019.gada 1.maijs. Tādējādi likumdevējam dots laiks atrast citu risinājumu piespiedu zemes nomas maksai, kas būtu taisnīgs gan pret zemes īpašniekiem, gan daudzdzīvokļu namu īpašniekiem.
