Saeimas komisija pagaidām nevirza Okupācijas muzeja likuma grozījumus par konkrētiem termiņiem piebūves pabeigšanai
Kā sacīja komisijas vadītājs Jānis Vucāns (ZZS), lēmums šodien netiek pieņemts, taču ir pietiekami daudz informācijas, lai domātu, kā rīkoties tālāk.
Saeima komisija cer iespējami drīz atgriezties pie grozījumu skatīšanas Latvijas Okupācijas muzeja likumā.
Ar piedāvātajiem grozījumiem plānots veikt izmaiņas esošā Latvijas Okupācijas muzeja likuma 6.pantā.
Likuma grozījuma autori piedāvā Padomju okupācijas upuru piemiņas memoriāla kompleksam noteikt nacionālo interešu objekta statusu un noteikt konkrētu laiku, līdz kuram jāpaveic memoriāla kompleksa būvniecības projekts. Pirmo kārtu plānots pabeigt līdz 2017.gada 30.deptembrim, bet otro kārtu - līdz 2018.gada 30.martam. Tāpat grozījumos piedāvāts noteikt, ka "Nākotnes nama" būve tiek veidota pēc arhitekta Gunāra Birketa projekta vīzijas, bet Padomju okupācijas upuru piemiņas memoriālu būve - pēc memoriāla meta "Vēstures taktīla" autoru idejas.
Grozījumi piedāvā noteikt, ka būvniecības procesu reglamentējošajos normatīvajos aktos noteiktos lēmumus par piemiņas memoriāla kompleksa būvniecības projekta īstenošanu atbildīgās institūcijas pieņem ne vēlāk kā 14 dienu laikā no dienas, kad saņemti nepieciešamie dokumenti. Kā arī piedāvāts noteikt, ka būvniecības procesu reglamentējošajos normatīvajos aktos noteiktos atbildīgo institūciju lēmumus var pārsūdzēt tiesā un tiesa šo lēmumu pārsūdzēšanu izskata viena mēneša laikā.
Grozījuma autori uzskata, ka ar šiem priekšlikumiem tiktu panākta raitāka muzeja pārbūves projekta virzība, kas līdz šim dažādu iemeslu dēļ nepārtraukti tiek vilcināta.
Piedāvātajiem likuma grozījumiem uz pirmo lasījumi nepiekrīt Saeimas Juridiskā biroja vecākā juridiskā padomniece Lilita Vilsone. Viņa skaidroja, ka patlaban vienīgais, kas normatīvajos aktos nav noteikts, ir tas, ka Padomju okupācijas upuru piemiņas memoriāla kompleksam ir nacionālo interešu objekta statuss.
"Ja paliek pie tā, ka tas ir nevis Ministru kabinets, bet Saeimas komisija, kas virza uz Saeimu, ka memoriāla kompleksam nacionālo interešu objekta statusu nosaka ar likumu, tad zināmā mērā tas ir vienīgais, kas šajā likumprojektā būtu vajadzīgs," sacīja Vilsone, piebilstot, ka patlaban sagatavoto grozījumu redakcijai un virzībai uz pirmo lasījumu iebilst.
Vilsone skaidroja, ka vairāki grozījumos piedāvātie priekšlikumi jau ir noregulēti Ministru kabineta noteikumos.
Kā ziņots, ka Saeima oktobrī nodeva izskatīšanai komisijās grozījumus Latvijas Okupācijas muzeja likumā, kas esot nepieciešami, lai nebūtu šķēršļu Okupācijas muzeja rekonstrukcijai.
Par Okupācijas muzeja piebūves "Nākotnes nams" tehniskajiem risinājumiem lems eksperti un sabiedrības pārstāvji publiskā diskusijā, kas notiks 14.decembrī.
Iepriekš Rīgas pilsētas arhitekts Gvido Princis atzinumā Rīgas pilsētas būvvaldei ieteicis neatbalstīt būvatļaujas izsniegšanu Latvijas Okupācijas muzeja piebūves būvniecībai.
Septembrī Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments pieņēma lēmumu pagarināt ar muzeja piebūves "Nākotnes nams" būvprojektu saistītās dokumentācijas izvērtēšanas termiņu, kas saskaņā ar Administratīvā procesa likumu var būt līdz 2016.gada 11.maijam.
Pret piebūves īstenošanu iestājušies tādi arhitekti kā Zaiga Gaile un Andis Sīlis, uzsverot Okupācijas muzeja ēkas kultūrvēsturisko vērtību. Tajā pašā laikā gan kultūras ministre Dace Melbārde (VL-TB/LNNK), gan Ministru prezidente atbalsta piebūves īstenošanu. Arī Rīgas mērs un Rīgas pilsētas būvvaldes vadītājs pauduši, ka Okupācijas muzeja paplašināšanas projekts ir jāturpina.
Reaģējot uz Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta lēmumu par astoņiem mēnešiem pagarināt laiku, kurā Rīgas pilsētas būvvalde var izskatīt jautājumu par "Nākotnes nama" būvatļaujas izsniegšanu, Latvijas Okupācijas muzeja biedrība ir uzrakstījusi protesta vēstuli.
LETA
Foto: Edijs Pālens/LETA
