Saeimas komisijas atbalsta grozījumus par īsākiem termiņiem būvatļauju apstrīdēšanai
Likuma grozījumiem atbalstītais priekšlikums paredz, ka būvatļauju vai atteikumu izsniegt būvatļauju varēs apstrīdēt vai pārsūdzēt mēneša laikā no būvniecības procesā izdota administratīvā akta spēkā stāšanās dienas. Būvatļaujas apstrīdēšanas iesnieguma kopējais izskatīšanas laiks nedrīkstēs būt ilgāks par diviem mēnešiem no iesnieguma saņemšanas dienas.
Ja persona, pārsūdzot būvatļauju, tiesai nelūgs būvatļaujas darbību apturēt, tad tā atjaunosies ar dienu, kad būvnieks par to saņems paziņojumu. Savukārt, saņemot šādu lūgumu, tiesa, izvērtējot pārsūdzētas būvatļaujas pirmsšķietamo prettiesiskumu, par līgumu apturēt būvatļaujas darbību izlems vienlaikus ar lietas ierosināšanu. Būvatļaujas darbība atjaunosies, ja tiesa noraidīs lūgumu apturēt tās darbību. Vienlaikus likumā paredzēts noteikt, ka personai būs pienākums pieteikumā būvatļaujas apstrīdēšanai norādīt pamatojumu par tās prettiesiskumu.
Ja tiesa būs pieņēmusi lēmumu par būvatļaujas darbības atjaunošanu vai noraidījusi lūgumu par būvatļaujas darbības apturēšanu un lēmumā nenorādīs citādi, pašvaldības būvvalde būs tiesīga izdot izziņu par būvniecības tiesisko pamatu un jaunbūves raksturojumu un pieņemt būvi ekspluatācijā, vienlaikus iekļaujot minētajos dokumentos atzīmi par tiesvedību, paredz komisijas atbalstītais priekšlikums likuma grozījumiem.
Likuma grozījumi noteiks regulējumu būvatļaujai, kas izdota būvniecībai Baltijas jūras un Rīgas jūras līča krasta kāpu aizsargjoslā vai pludmalē, virszemes ūdensobjektu aizsargjoslā, īpaši aizsargājamā dabas teritorijā vai mikroliegumos. Proti, ja iestāde nolems atstāt spēkā apstrīdēto būvatļauju, tās būs spēkā.
Pašreizējais būvniecības regulējums paredz, ka būvniecības procesā izdotu administratīvo aktu likumā noteiktajā kārtībā var apstrīdēt, iesniedzot iesniegumu iestādē, vai pārsūdzēt, iesniedzot pieteikumu tiesā. Praksē apstrīdēšanas gadījumu izskatīšana pašlaik var ilgt no viena mēneša līdz pat vairāk nekā vienam gadam.
Grozījumi paredz arī izmaiņas sabiedrības informēšanas kārtībā, nosakot, ka būvniecības pasūtītājam turpmāk par saņemto būvatļauju trīs darba dienu laikā būs jāinformē nekustamo īpašumu īpašnieki, kuru īpašumi robežojas ar būvniecībai plānoto zemes gabalu, nosūtot paziņojumu ierakstītā pasta sūtījumā uz deklarēto dzīvesvietas vai juridisko adresi un arī izvietojot zemes gabalā informējošu būvtāfeli.
Tāpat jaunajā regulējumā pašvaldībai būs pienākums trīs darba dienu laikā publicēt savā mājaslapā informāciju par saņemto būvniecības iesniegumu. Pašlaik likums noteic, ka pašvaldībām šāda informācija jāpublicē vismaz reizi mēnesī savā mājaslapā vai vietējā laikrakstā.
Plānots, ka par Būvniecības likuma grozījumiem, kas paredz noteikt īsākus termiņus būvatļaujas apstrīdēšanai un izmaiņas sabiedrības informēšanas kārtībā, trešajā lasījumā Saeima lems 18.aprīlī.
Paredzēts, ka likuma grozījumi stāsies spēkā šī gada 1.jūnijā.
Kā ziņots, Tautsaimniecības komisija turpina strādāt arī pie trešā lasījuma redakcijas apjomīgām izmaiņām būvniecības regulējumā, kas paredz krietni paātrināt būvniecības procesu un mazināt administratīvo slogu būvniekiem. Šīs likuma izmaiņas izstrādāja komisijas izveidota darba grupa, kuru vadīja komisijas priekšsēdētājs Vjačeslavs Dombrovskis (RP) un kurā strādāja būvniecības nozares speciālisti, nevalstisko organizāciju, sociālo partneru, ministriju un citu valsts institūciju pārstāvji.
Rīga, 10.apr., LETA.
Foto: Evija Trifanova/ LETA
