Sagatavots elektroenerģijas tirgus pārskats par 2023. gada pirmo pusgadu

"Arī 2023. gada otrajā ceturksnī kopējais sadalītās elektroenerģijas apjoms sadales sistēmā turpinājis sarukt, pirmajā pusgadā veidojot 5% samazinājumu pret pērno gadu – tas joprojām varētu būt skaidrojams gan ar individuāliem taupības pasākumiem, gan ar elektroenerģijas pašražošanai labvēlīgiem laikapstākļiem (klientu pašsaražotais, tūlītēji patērētais elektroenerģijas apjoms neplūst caur sadales sistēmu). Saules ģenerācija arvien uzņem apgriezienus – kopējais sadales sistēmai pieslēgto mikroģeneratoru skaits pārsniedzis 15 tūkst., bet vēl iepriekš nepieredzēts uzrāviens vērojams saules elektrostaciju attīstībā – tīklam ir pieslēgti jau ap 500 komercražotāji. Mainās elektroapgādes sistēma, mainās lietotāju paradumi, un papildu izaicinājumus "Sadales tīkla", tāpat kā citu uzņēmumu, darbībā nesis vispārējais cenu kāpums. Tādēļ pēc septiņu gadu stabilitātes perioda mainīti arī pārvades un sadales sistēmas pakalpojumu tarifi. Tarifu struktūra veidota atbilstošāka faktiskajām elektroapgādes infrastruktūras izmaksām, tā kļuvusi vienkāršāka, kā arī vienlīdzīga pret visām klientu grupām – katrs klients maksā vienādu summu atbilstoši pieprasītajai tīkla jaudai un elektroenerģijas patēriņam. Proti, no 1. jūlija vairs netiek veidoti atsevišķi mājsaimniecību un juridisko personu tarifi, jo sadales operatoram kā elektroapgādes infrastruktūras uzturētājam būtiski ir klienta pieslēguma tehniskie dati, nevis juridiskais statuss. Tarifu izmaiņas šoreiz saistītas ar ārējo, uzņēmuma neietekmējamo izmaksu pieaugumu (pārvades tarifa kāpums, inflācija u.c.). Savukārt uzņēmuma iekšienē turpinām meklēt darbības efektivizācijas risinājumus, lai pēc iespējas mazinātu mūsu pašu ietekmējamās izmaksas. Vienā no šādām aktivitātēm – elektrolīniju apsekošana ar droniem un digitālā dvīņa modelēšana – piedāvājam gūt ieskatu šajā apskatā," stāsta Sandis Jansons, AS "Sadales tīkls" valdes priekšsēdētājs.

Sadalītā elektroenerģija

2023. gada pirmajā pusgadā sadales tīklā kopumā sadalītas 3015 gigavatstundas (GWh) elektroenerģijas, kas ir par 5% mazāk nekā 2022. gada pirmajā pusgadā. Samazinājums joprojām varētu būt skaidrojams gan ar energoefektivitātes pasākumiem, kas sabiedrībā kļuva aktuālāki līdz ar elektroenerģijas cenas lēcieniem tirgū, gan ar joprojām pieaugošo saules ģenerācijas apjomu (gan mikroģeneratori, gan saules parki) un elektroenerģijas ražošanai labvēlīgiem laikapstākļiem, kas nozīmē, ka arvien lielāku daļu nepieciešamās elektroenerģijas sabiedrība turpina saražot sev pati.

Patēriņa samazinājums vērojams visās klientu grupās. Izteiktākais samazinājums bijis tirdzniecības un sabiedriskās ēdināšanas sektorā (-8%), lauksaimniecības sektorā (-6%), kam seko iedzīvotāju segments, rūpniecības sektors un nerūpniecības sektors ar ~5% samazinājumu.

Jāņem vērā, ka sadalītās elektroenerģijas apjoms ir viens no būtiskiem faktoriem, kas ietekmē tarifu apjomu. Jo lielāks ir klientu kopējais elektroenerģijas patēriņš, jo lielāki ieņēmumi elektroenerģijas sadales operatoram veidojas no tarifa mainīgās (patēriņam piesaistītās) daļas.

Kopumā pirmajos nepilnos septiņos mēnešos tirgotājs mainīts gandrīz 42 000 reižu. Salīdzinot ar šo pašu periodu pērn, tas ir samazinājums par 12% jeb aptuveni 6000 maiņas gadījumiem. Aktivitāte ir zemāka, jo elektroenerģijas cenas nostabilizējušās, kā arī pirmos gada mēnešus vēl bijis spēkā valsts atbalsts augsto cenu kompensēšanai.

Tarifu izmaiņas

2023. gada 1. jūlijā stājās spēkā jaunie elektroenerģijas pārvades un sadales sistēmas pakalpojumu tarifi. Tarifu izmaiņas būs redzamas augustā saņemtajā elektrības rēķinā par jūliju.

• Tarifi kļuvuši vienkāršāki: klientiem pieejami divi plāni – Pamata (regulāram un aktīvākam patēriņam) un Speciālais (ļoti mazam, sezonālam patēriņam);
• Gan mājsaimniecībām, gan uzņēmumiem – vienādi tarifi;
• Viena laika zona – vienāda maksa visās diennakts stundās;
• Pārejas periodā (1.07.-30.09.) klients tarifa plāna maiņu var veikt atkarībā no savas vēlmes – ar tā paša vai nākamā mēneša pirmo datumu.

Plaša un detalizēta informācija par tarifu izmaiņām pieejama www.sadalestikls.lv sadaļā Tarifa izmaiņas.

Vidējais tarifa pieaugums mājsaimniecību segmentā atbilstoši pieslēguma parametriem

Izmaiņu lielums atkarīgs no pieslēguma parametriem un patēriņa apjoma. “Sadales tīkls” aicina mājsaimniecības ar jaudīgu pieslēgumu (trīsfāžu, 25 vai vairāk ampēru) izvērtēt iespēju to samazināt, tā pazeminot maksu par sistēmas pakalpojumiem. Slodzes samazināšana ir bezmaksas pakalpojums (to ērti var pieteikt klientu portālā e-st.lv; izmaiņas stāsies spēkā ar nākamo dienu no pieteikuma apstrādes brīža). Bet jāņem vērā ‒ ja pēc laika tomēr radīsies vajadzība pēc lielākas slodzes, tās palielināšana būs par maksu, tāpēc lēmumam jābūt izsvērtam.

Lai nodrošinātu ikvienam iespēju iepazīties ar maksājuma summu savā īpašumā, “Sadales tīkla” mājaslapā www.sadalestikls.lv ir pieejams gan plašāks skaidrojums, gan tarifu kalkulators. Ievadot tajā datus par īpašumam pieslēgto fāžu un ampēru skaitu, kā arī vidējo elektroenerģijas patēriņu mēnesī, ikviens var uzzināt maksājuma summu.

Kur tiek ieguldīti tarifu ieņēmumi?

Tarifu ieņēmumi tiek izlietoti milzīgās, kritiski nozīmīgās elektroapgādes sistēmas uzturēšanai, modernizēšanai un attīstībai ("Sadales tīkla" pārvaldībā visā Latvijā ir 92 tūkstoši kilometru elektrolīniju, 28 tūkstoši transformatoru apakšstaciju, vienu miljonu viedo elektroenerģijas skaitītāju utt.). Ik gadu plānotie darbi:

Ikgadējās elektrolīniju pārbūves ļāvušas nodrošināt, ka jau pašlaik vairāk nekā 60% sadales elektrotīkla ir attīstīti izolētā veidā – izmantojot pazemē ieraktas kabeļlīnijas un izolētas gaisvadu līnijas, bet līdz 2031. gadam plānots 100% izolētā veidā attīstīt visu zemsprieguma tīklu. Savukārt no 2023. gada 100% izolētā veidā sākta arī vidējā sprieguma elektrotīkla attīstība.

Ik gadu investīcijas ieguldītas arī viedo elektroenerģijas skaitītāju uzstādīšanā. Tie attālināti uzskaita elektroenerģijas patēriņu, atceļot vajadzību klientiem skaitītāju rādījumus iesniegt manuāli, nodrošina klientiem detalizētus patēriņa datus, kā arī sniedz jaunas pieslēguma izmantošanas iespējas – piemēram, iespēju pieslēgt saules paneļus un pašam ražot elektroenerģiju no saules!

Viena kilometra elektrolīnijas būvniecības izmaksas atkarībā no tehnoloģiskā risinājuma (kabeļlīnija, gaisvadu līnija) un sprieguma pakāpes var veidot no 15 līdz pat 60 tūkst. un vairāk eiro.

Sadales operatori Baltijā: salīdzinājums

"Sadales tīkls" nodrošina stabilāko un augstāko pakalpojumu kvalitāti starp trim Baltijas valstīm. Latvijā ir mazākais vidējais elektroapgādes pārtraukumu kopējais ilgums vienam klientam gadā – 240 minūtes, savukārt Igaunijā – 309 minūtes, bet Lietuvā – 336 minūtes. Latvijas iedzīvotāji neērtības, ko rada elektrotīkla bojājumi, izjūt ievērojami retāk un īsāku laiku nekā kaimiņvalstīs. Piemēram, Latvijā pagājušajā gadā tikai ap 3200 klientu saskārās ar atslēgumiem, kas ilgāki par 12 stundām, savukārt Igaunijā tie bijuši gandrīz 34 000 klientu, bet Lietuvā – 71 000 klientu.

Tāpat "Sadales tīkls" darbību spēj nodrošināt ar aptuveni par 20% zemākām izmaksām uz vienu tīkla kilometru nekā Lietuvā un Igaunijā.

Sadales tarifs tiešā veidā ir atkarīgs no tīkla garuma, kā arī kopējā patēriņa. Latvijā tīkls uz vienu klientu ir par aptuveni 40% garāks nekā Lietuvā, savukārt kopējais patēriņš pa 20% zemāks nekā Igaunijā. Tas nozīmē, ka uz vienu klientu Latvijā ir lielāks slogs infrastruktūras uzturēšanai, salīdzinot ar Lietuvu, un vienlaikus "Sadales tīkls" gūst zemāku ieņēmumu apjomu no pārvadītajām kilovatstundām, salīdzinot ar Igauniju.

Ģenerācija sadales sistēmā

Ja 2022. gads tika pavadīts mikroģenerācijas zīmē, tad šogad arvien straujākus attīstības tempus uzņem ražotāji ar jaudu virs 11,1 kilovatiem (kW) jeb saules elektrostacijas (SES) – pirmajā pusgadā atļaujas darba uzsākšanai saņēmušas vairāk nekā 230 elektrostacijas.

Kopējais sadales infrastruktūrai pieslēgto mikroģeneratoru skaits jūnija beigās sasniedzis 15 300, bet to kopējā ražošanas jauda pārsniegusi 125 megavatus (MW). Mikroģenerācijas attīstības temps, salīdzinot ar 2022. gadu, kurā bija vērojams izteikts, nepieredzēti straujš saules paneļu bums, ir stabilizējies, tomēr arvien salīdzinoši augsts – sešos mēnešos sadales sistēmai pieslēgti aptuveni 3800 jauni mikroģeneratori, kas joprojām ir ļoti liels apjoms.

Savukārt sadales sistēmai jau pieslēgto SES skaits tuvojas 500, bet kopējā jauda pārsniedz 70 MW. Ir pieaugusi vidējā pieslēgto elektrostaciju jauda: ja pagājušajā gadā vidējā vienas SES jauda nedaudz pārsniedza 80 kW, tad šogad biežāk tiek pieteiktas ievērojami jaudīgākas stacijas, vidējai jaudai pārsniedzot 140 kW.

Jau tuvā nākotnē kopējā saules ģenerācijas jauda sadales sistēmā sasniegs 200 MW – ar šādu jaudu saulainā vasaras dienā ir iespējams saražot tādu elektroenerģijas apjomu, kas atbilstu 25% no kopējā vidējā dienas elektrības patēriņa Latvijā.

Mikroģenerācijas viens no virzītājiem un motivējošajiem aspektiem bijusi NETO UZSKAITES SISTĒMA, kas ļauj elektrotīklā nodoto enerģiju izmantot brīžos, kad elektrība netiek ražota vai ar pašu ražoto elektrības daudzumu nepietiek, piemēram, nakts stundās, ziemas periodā. Atbilstoši 2023. gada 16. februāra grozījumiem Elektroenerģijas tirgus likumā mājsaimniecības neto uzskaites sistēmai var pievienoties līdz 2023. gada 31. decembrim. Klimata un enerģētikas ministrija kā neto uzskaites sistēmas beigu datumu plāno noteikt 2029. gada 28. februāri.*

*https://tapportals.mk.gov.lv/legal_acts/10b1baa4-33ea-44e0-87dc-0b9d09842983

Pagājušajā gadā sākās mikroģenerācijas bums, kura devumu kopējai elektroenerģijas bilancei varam novērtēt šobrīd – šī gada jūnijā sadales sistēma uzņēmusi vairāk nekā 21 GWh saules saražotās enerģijas. Šī ir pirmā reize, kad tieši saules enerģija sadales sistēmā mēneša griezumā veidojusi lielāko elektroenerģijas apjomu. Tai ar 16 GWh seko biomasas un biogāzes koģenerācijas stacijas.

Pagājušajā gadā maksimālā saules enerģijas kapacitāte stundas griezumā bija 9. septembrī, sasniedzot nepilnas 43 MWh, savukārt šogad šis lielums pārspēts gandrīz trīskārtīgi un 10. jūnija pusdienas laikā tīklā stundas griezumā tika nodotas 113 MWh.

10 lielākās sadales sistēmai pieslēgtas saules elektrostacijas

"Sadales tīkla" infrastruktūrai var pieslēgt ražošanas iekārtas ar jaudu līdz 14,99 MW, lielākās jaudas ražotāji pieslēdzas pārvades operatora tīklam. Līdz šim lielākā pie sadales sistēmas pieslēgtā elektrostacija atrodas Rēzeknes novadā ar jaudu 4800 kW jeb 4,8 MW, kurai seko elektrostacijas ar aptuveni 3700 kW jeb 3,7 MW jaudu Tukuma un Ādažu novadā.

Inovācijas

"Sadales tīkls" īsteno pilotprojektu, kas ietver gaisvadu elektrolīniju apsekošanu ar bezpilota lidaparātiem jeb droniem ar mērķi ievākt datus, ko analizēt elektrotīkla defektu fiksēšanai, kā arī izmantot uzņēmuma pārvaldītā elektrotīkla digitālā dvīņa izstrādei. Pilotprojekts organizēts sadarbībā ar igauņu uzņēmumu "Hepta Airborne", kas nodrošina nepieciešamās tehnoloģijas un programmatūru.

Pilotprojektā apsekotas gaisvadu elektrolīnijas Talsu un Tukuma novadā, kā arī tuvākajās apkaimēs. Kopumā apsekotas elektrolīnijas 650 kilometru garumā, tostarp 550 kilometri vidējā spriegumā un 100 kilometri zemspriegumā. Iegūtie dati jau ir snieguši ļoti detalizētu ieskatu elektrolīniju stāvoklī, kā arī ļāvuši preventīvi novērst vairākas potenciālas avārijas situācijas.

Būtiski, ka iegūtie dati ne vien ļauj fiksēt elektrotīkla tehnisko stāvokli un sākt darbu pie elektrotīkla digitālā dvīņa izveides, bet ilgtermiņā ļautu arī padziļinātākizpētīt dažādu elektrolīniju defektu izcelšanās gaitu un cēloņus.

Pilotprojekts organizēts vairākos posmos – jūnijā īstenota konkrēto elektrolīniju apsekošana ar droniem, ievācot datus, bet līdz gada beigām norisināsies iegūto datu analīze un konkrēto elektrolīniju posmu digitālā dvīņa modelēšana.