Salmu māja Priekuļu pagastā

Cēsu pusē Priekuļu pagastā top Aleksandra un Lienes Ļubinsku ģimenes māja «Jaunsaulieši». Īpašs projekts no vairākiem aspektiem. Pirmkārt, būvniecībā dominējošie ir videi draudzīgi no dabas aizgūti materiāli – salmi, koks, māls. Otrkārt, šajā projektā pasūtītājs, projekta autors, būvnieks un reizē būvuzraugs ir pats mājas īpašnieks Aleksandrs. Darbuzņēmēji – brīvprātīgi palīgi no ģimenes, radu un draugu saimes. Paša gatavots un izlolots projekts Ideja būvēt māju no salmiem Aleksandram nav radusies uzreiz un, kā saka, no zila gaisa. Skaidrs bijis vien tas, ka tiks būvēta ekoloģiska māja, un pirmā esot apsvērta doma par koka karkasa ēku ar ekovates siltinājumu – tā teikt, lielos vilcienos vienkārša un viegli realizējama konstrukcija. Salmu mājas ideju pasviedis Aleksandra draugs arhitekts Zintis Butāns, kas, zinot, ka Aleksandrs meklē idejas ekoloģiskai ģimenes mājai, piedāvājis noskatīties ASV tapušu filmu par salmu mājām. Kā stāsta Aleksandrs, Amerikā esot lērums šādu filmu, taču šī bijusi viena no labākajām un novērtētākajām– ar diezgan detalizētu izklāstu par tehnoloģiju un būvkonstrukcijām. Noskatījušies, un tad kāds laiks pagājis pārdomās, kamēr jaunā ideja apsvērta no visām pusēm un pamatīgi iegulsnējusies apziņā. Tā arī viss sācies. Pats pirmais solis – projekts. Tā kā būvniecības sezona bija pašā plaukumā, arhitekts tobrīd bijis noslogots un projektam nav varējis pieslēgties, tāpēc Aleksandrs izlēmis negaidīt un ķerties vērsim pie ragiem pats. Izstudējis visu pieejamo literatūru, paviesojies salmu māju ciematiņā Valmieras novada Rencēnos un ķēries pie darba. Tā pamazām pašrocīgi uztapis projekts – līdz vissīkākajai mezgla detalizācijai un, kā pats saka, līdz vismazākajai skrūvītei. Protams, projekta sagatavošanā ar arhitekta idejām un savu profesionālo zināšanu daudz palīdzēja Zintis Butāns.

ALEKSANDRS ĻUBINSKIS: «Pēc izglītības neesmu būvnieks. Esmu beidzis ekonomistus, un mana profesija ir uzņēmuma vadītājs. Rasēšanu kādreiz biju mācījies, skiču līmenī zīmēt mācēju. Tā arī sāku strādāt. Sākumā zīmēju ar roku, taču darbs ar zīmuli un dzēšgumiju bija visai lēns, taču tad es datorā atradu rasēšanas rīku, sāku rasēt tā un vienā vakarā izdarīju tikpat, cik pirms tam biju ar zīmuli paveicis nedēļā! Pēc kāda laika atrādīju savu veikumu arhitektam, un viņš teica: ļoti labi – tu jau rasē! Iedeva jaunas idejas, es šo to pielaboju, šo to piezīmēju klāt, un arhitekts teica – lieliski, tā arī turpini! Un tā es uzzīmēju absolūti visu projektu – tiktāl, ka izdrukājām, Zintis kā arhitekts to parakstīja, aiznesām uz būvvaldi, saņēmām visas atļaujas un zīmogus, un tas bija padarīts.» Mājas kopējā platība ir 140 m2, no tiem lietderīgā – apmēram 115 m2. Pirmo stāvu pilnībā paredzēts atstāt kā dzīvojamo zonu, savukārt otrajā tiks iekārtotas guļamistabas.

Tā kā salmu mājas nesošo sienu konstrukcijas ir salīdzinoši vieglas, tai teorētiski nav nepieciešami dziļi un masīvi pamati, taču bija jāpielāgojas paredzamajam sienas biezumam, kas ir ievērojami lielāks nekā standarta mūra konstrukcijas mājām. Ņemot vērā šos mērus, tika izbūvēti 50 cm plati lentveida monolītā betona pamati. Tālāk uz pamatu virsmas ir pieskrūvēts koka vainags, uz tā piestiprināti 12x12 cm koka statņi, uz kuriem tālāk balstās koka siju starpstāvu pārsedze. Pamatne un salmu ķīpas Tā kā salmu mājas nesošo sienu konstrukcijas ir salīdzinoši vieglas, tai teorētiski nav nepieciešami dziļi un masīvi pamati, taču bija jāpielāgojas paredzamajam sienas biezumam, kas ir ievērojami lielāks nekā standarta mūra konstrukcijas mājām. Presētā siena ķīpas pašas par sevi ir 45–46 cm biezas, klāt jārēķina arī 3–4 cm, ko summējot veido apmetums kā iekšpusē, tā ārpusē. Ņemot vērā šos mērus, tika izbūvēti 50 cm plati lentveida monolītā betona pamati. Tai pašā laikā betona patēriņš tika ievērojami samazināts, pamatu joslas iekšpusē iestrādājot 10 cm putu polistirola siltumizolācijas slāni. Papildu betona ietaupījums veikts arī uz pamatu dziļuma rēķina. Rokot grunti, tika konstatēts, ka 1,2 metru dziļumā sākas dolomīta slānis. Līdz ar to grunts tika pilnībā izņemta līdz dolomītam, un uz tā tika iestrādāts blietētas grants drenāžas slānis, savukārt uz tā izbetonēti 60 cm augsti lentveida pamati, pielāgojoties veidņu izmēram – veidņus saimnieki izgatavoja un salika paši, izmantojot precīzi uz pusēm pārzāģētas standartizmēra OSB plāksnes. Tādējādi ir iegūta būtiska betona ekonomija, savukārt grants drenāžas slānis nodrošina, ka zem pamatiem nekrājas mitrums, līdz ar to ir novērsts arī pamatnes sasalšanas risks. Tālāk uz pamatu virsmas ir pieskrūvēts koka vainags, uz tā piestiprināti 12x12 cm koka statņi, uz kuriem tālāk balstās koka siju starpstāvu pārsedze. Starp pārsedzes sijām pēc sentēvu metodes kā skaņas izolācijas materiāls izmantots kaļķa un skaidu maisījums, papildu skaņas izolācijas nolūkā augšstāva grīdas segums no konstrukcijas tiks atdalīts ar amortizējošo lenti. Starp statņiem tiek iestiprinātas sapresētas salmu ķīpas, pirms tam sagatavojot to malās atbilstoša izmēra robus – tādējādi ķīpas nostiprina pie statņiem un veido vienotas konstrukcijas sienu. Salmu ķīpas tiek liktas guļus kā ķieģeļi, savukārt taisna sienas plakne tiek iegūta, ar koka āmuriem no vienas un no otras puses piesitot no plaknes izvirzījušās ķīpas. Attiecīgi virsmas līdzenumu panāk, apcērpot to ar elektrisko motorzāģi. Tiesa, šī procedūra nav nepieciešama, ja pirms tam ķīpu izgatavošanā izmanto labāku presi, kas ne tikai sagatavi sasien cietu, bet arī apcērp abas tās malas. Šādu agregātu Latvijā gan esot maz, pārsvarā ir pieejamas preses, kas apstrādā tikai vienu ķīpas malu.

Jumta konstrukcijā ķīpas tiek liktas plakaniski starp spārēm, tādējādi jumta siltinājuma biezums ir vidēji 37 cm. Kā uzsver Aleksandrs, tas esot ekvivalents 25–30 cm biezai minerālvatei. Viens no biežāk uzdotajiem jautājumiem Aleksandram esot par mājas ugunsdrošību. Te vietā ir arguments, ka salmi jau nekur ārā nerēgojas, tie atrodas aiz apdares – māla un kaļķa apmetuma. Turklāt Vācijā ir veikti šādu sienu ugunsdrošības testi, un, izrādās, atklātu liesmu vienā pusē tā iztur 90 minūtes, kas ir pietiekami augsts ugunsdrošības rādītājs. Arī viena pati blīvi sapresēta salmu ķīpa nemaz tik viegli nedeg. Protams, principā tā degs, taču te var vilkt analoģijas ar grāmatas dedzināšanu – tas nemaz nav tik vienkārši, pateicoties cieši kopā saspiestajām lapām.

Jumta konstrukcijas Jumtā izmantota klasiskā spāru sistēma, savukārt segumam izvēlētas valcētas cinkotā skārda loksnes. Aleksandram daudzi esot vaicājuši: kā tad tā – ekomāja, bet ar metāla jumtu? Taču arī tam ir sava funkcija, turklāt visnotaļ ekoloģiska – lietus ūdens savākšana, un tam metāla klājums ir vispiemērotākais. Mājas statusam šķietami atbilstošākie dabīgie jumta klājumi – piemēram, koka lubiņas, dēlīši un niedres, – ūdens savākšanai neesot tik labi, jo rada duļķes. Metāla jumts savukārt ļauj iegūt jau pietiekami tīru ūdeni, kas vēl tiek mehāniski attīrīts, izlaižot caur smilšu filtru, un tālāk nonāk rezervuārā, pēc tam – tualetes skalojamajās tvertnēs. Šāds risinājums ļauj ietaupīt dzeramo ūdeni – ēka atrodas kalnā, un sausās vasarās ūdens daudzums un līmenis akā mēdz ievērojami sarukt. Aka šeit ir raktā jeb – precīzāk būtu teikt – kaltā. Tā ir 5 metrus dziļa, un no šī dziļuma vairāk nekā 3 metri tika burtiski izkalti dolomītā ar vidējo ātrumu 10 cm dienā, strādājot galvenokārt pa vakariem, – stāsta Aleksandrs.

Starp statņiem tiek iestiprinātas sapresētas salmu ķīpas, pirms tam sagatavojot to malās atbilstoša izmēra robus – tādējādi ķīpas nostiprina pie statņiem un veido vienotas konstrukcijas sienu. Salmu ķīpas tiek liktas guļus kā ķieģeļi, savukārt taisna sienas plakne tiek iegūta, ar koka āmuriem no vienas un no otras puses piesitot no plaknes izvirzījušās ķīpas. Salmu ķīpas tiek izmantotas kā siltumizolācijas materiāls arī jumta slīpnēs starp spārēm, zem tām par vēja barjeru izmantojot «Isoplaat» plāksnes. Tiesa, uz rudens pusi pirms apkures sezonas spārēs saliktās ķīpas pēc pirmajām kurināšanas reizēm nācies izņemt – te uzskatāmi varēja redzēt kondensāta iedarbību. Pēc iekurināšanas siltais gaiss kopā ar mitrumu kāpa augšup, viegli tika cauri salmiem un aizķērās, t.i., kondensējās uz mazāk elpojošās «Isoplaat » plāksnes. Te arī gūta mācība – telpas nedrīkst kurināt pirms iekšējās apdares, šajā gadījumā – pirms apmešanas. Tāpēc līdz vasarai ķīpas no spārēm ir izņemtas, konstrukcijas žūst, bet pirmā stāva pārsegums ir stingri izolēts. Tai pašā laikā ir arī nostiprinājusies pārliecība par labas iekštelpu ventilācijas nepieciešamību.

Citas konstruktīvās detaļas un nianses Vadoties pēc ekoloģiskās mājas koncepcijas, arī logi likumsakarīgi ir koka. Tie ir ražoti Igaunijas uzņēmumā «Viking Window» un izgatavoti pēc Skandināvijā izplatītā principa, proti – veras uz āru, nevis uz iekšu, kā ierasts Rietumeiropā. Tā kā māja atrodas klajā vietā, vēji te mēdz pūst spēcīgāk, un šāds variants rada papildu izolāciju, respektīvi, jo spēcīgāks vējš, jo stingrāk logs noblīvējas. Uzmanību noteikti piesaista arī platās masīvkoka iekšējās palodzes. ALEKSANDRS ĻUBINSKIS: «Noteikti jautāsiet – kur ņēmām tik resnus baļķus palodzēm. Cēsīs ir iela, kurā auga 1905. gadā stādītas papeles. Savulaik bija plašas iedzīvotāju un pilsētas vadības diskusijas – izzāģēt tās vai atstāt. Lai nu kā, daļa papeļu beigās tomēr tika izzāģētas, un sagadījās, ka tās atveda uz tepat līdzās esošo gateri. Dabūjām to zināt, un tā tikām pie palodzēm – viena gan ir no apses, bet visas pārējās – papeles. Protams, koksne ir salīdzinoši mīksta, taču pēc apstrādes ar lineļļu kļūst cietāka.» Starpsienās izmantoti dažādi materiāli – dažas ir betonētas, dažas mūrētas, bet daļa izgatavota no vienkārša māla. Māls ir sajaukts ar pietiekami garām skaidām, kas kalpo par stiegrojumu, un tāpēc siena neplaisā. Pats galvenais – jāiemanās sajaukt pareizā māla un skaidu attiecība. Māla starpsienas tiek veidotas, vispirms izveidojot koka statņu karkasu. Tālāk statņu sānos tiek izurbti caurumi, kuros horizontāli nostiprina kārklu klūgas (mietiņus), pēc tam pie tiem ar stieplēm nostiprina vertikālos mietiņus, un uz šī režģa tiek uzklāta rupjā apmetuma kārta (ja nepieciešams, režģi pirms tam var papildināt un padarīt blīvāku ar daudziem sīkākiem mietiņiem). Uz tās, pārklājot statņus tiek uzklāts siets, uz kura savukārt uzklāj noslēdzošo apmetuma kārtu. Kārklu klūdziņu siets starpsienā var tikt atstāts arī neaizpildīts, tad tas pilda dekoratīvas starpsienas funkciju. Aleksandrs norāda, ka šāda esot klasiskā japāņu tējas namiņu būvniecības metode, tiesa, Japānā kārkla klūdziņu vietā tiek sieti bambuss. Apmetumi un krāsas Salmu ārsienas kā no iekšpuses, tā no ārpuses tiek apmestas. Fasādei tiek izmantots kaļķa apmetums, ko Aleksandrs atzīst par Latvijas klimatiskajiem apstākļiem piemērotāko. Ārējais apmetums tika uzklāts pa tiešo uz salmu virsmas ar uzpūšanas metodi, izmantojot kompresoru un pašdarinātu uzsmidzināšanas ierīci, ko dēvē par žļācēju – pistole ar piestiprinātu bunduli. Pēc būtības – klasiskā mašīnapmetuma metode, tikai pašrocīgā izpildījumā, ar kuru panāk graudainu virsmu. Vienīgais, kā sākotnēji pietrūcis, – mazliet jaudīgāka kompresora.

Salmu ķīpas tiek izmantotas kā siltumizolācijas materiāls arī jumta slīpnēs starp spārēm, zem tām par vēja barjeru izmantojot «Isoplaat» plāksnes. No iekšpuses ārsienu statņi tiek apšūti ar pergamīnu, uz tā tiek nostiprināts siets, un siena tiek apmesta ar īpašu māla apmetuma masu, kas noteiktā attiecībā sajaukta ar minimālu daudzumu grants un salmu skaidām, kuras, kā jau pieminēts, kalpo par stiegrojumu un novērš apmetuma plaisāšanu. Tā kā šādam apmetumam ir samērā drupena virsma, pēc uzklāšanas un izlīdzināšanas tas tiek apstrādāts ar lineļļu, lai virskārta kļūtu ievērojami cietāka un stingrāka. Turklāt veidojas interesants silts sienas tonis, kas raisa asociācijas ar piparkūkām. Apmetuma uzklāšanai un līdzināšanai Aleksandram ir vesels instrumentu arsenāls – vairākums no tiem pašdarināti vai arī uzlaboti veikalos nopērkamie instrumenti – ķelles, rīvdēļi un citi, par kuriem gandrīz vai atsevišķs stāsts stāstāms. Piemēram, māla apmetuma līdzenā piparkūkas virsma tiek panākta ar pašdarinātu rīvdēlīti, kura virsma izveidota no PET pudeles fragmenta. Oriģinālā versijā šādas virsmas tiek veidotas ar speciālām nerūsējošā tērauda japāņu ķellītēm, bet tās maksājot neadekvāti dārgi. Tāpēc Aleksandrs ir iegādājies nerūsējošā tērauda loksni un gatavojas šo darbarīku izgatavot pats – vienīgi vēl «jāizpīpē», kā pie loksnes pareizi piestiprināt rokturi. Griestu apšuvumu pirmajā stāvā veido skaidu plāksnes, savukārt griestu gala apdare pēc arhitekta Zinta Butāna idejas ir veidota no neregulāras formas plēsta papīra (šajā gadījumā – būvkartona) loksnēm, kas pie virsmas pielīmētas ar visparastāko pašdarināto klīsteri. Līdz ar to panākts dizainiski oriģināla griestu faktūra, turklāt nebija vajadzīga skaidu plākšņu šuvju aizdare un špaktelēšana. Plēstā papīra griestu krāsošanai izmantota pašdarināta kazeīna jeb biezpiena krāsa. Kā saka Aleksandrs, kazeīna krāsas sastāvu veido 20% maksimāli liesa biezpiena, apmēram 5% dzēstā kaļķa un 75% pildvielas, piemēram, krīta vai smalkas silīcija smilts. Ja krāsu nepieciešams tonēt, pievieno apmēram 5% pigmenta, par ko varot kalpot arī, piemēram, biešu sula. Iznākums – kaut kas līdzīgs ūdens emulsijai, tikai uz pusi lētāks.

Pagaidām būvniecības laikā māja tiek apkurināta ar kamīnkrāsniņu, taču turpmāk siltumu telpās nodrošinās biomasas apkures katls un ūdens cirkulācijas apsildāmās grīdas. Pirmā stāva betona grīdas, kā saka Aleksandrs, pa lielam tādas arī paliks. Nekādi segumi te nav paredzēti, vienīgi betona virsma tiks beicēta – tas esot Amerikā populārs paņēmiens. Grīda tiek apstrādāta ar un tā iegūst dolomītam līdzīgu rakstu – tiesa, esot jāiemanās jaukt un eksperimentēt ar toņiem. Te būtiski piebilst, ka mājā ir ierīkotas ūdens cirkulācijas apsildāmās grīdas, bet par siltumu gādās biomasas apkures katls. ALEKSANDRS ĻUBINSKIS: «Kāpēc man iepatikās šis risinājums? Lai arī biomasas apkures katlam ir maz automatizācijas un ar to nevar kurināt, piemetot kurināmo tikai reizi nedēļā, tomēr tam ir liels pluss – tajā pa lielam var dedzināt jebko: skaidas, šķeldu un citu kurināmo, turklāt ar mitrumu līdz 30%. Tas mums ir ļoti izdevīgi, īpaši tāpēc, ka tepat netālu ir gateris, kur pastāvīgi pieejamas skaidas un šķelda. Kurināmo varam audzēt arī paši – piemēram, ātri augošos kārklus, ko pēc tam atliek tikai sašķeldot. Ja vēl varētu sakooperēties ar kaimiņiem un pa visiem iegādāties kādu brikešu spiežamo aparātu, tad no tiem pašiem salmiem varētu spiest briketes un kurināt, cik nepieciešams.» Ar entuziasmu un saprātīgām izmaksām Aleksandra un Lienes māja top lēni un pamatīgi nu jau vairākus gadus. Būvniecība jau kļuvusi par sava veida vaļasprieku – entuziasms liels, un arī liela patikšana eksperimentēt ar dažādiem materiāliem, idejām un risinājumiem. Tai pašā laikā katrs solis tiek rūpīgi izsvērts un apdomāts, viss tiek darīts bez riska un liekiem tēriņiem. Tas atspoguļojas arī mājas izmaksās, ko saimnieki neslēpj. ALEKSANDRS ĻUBINSKIS: «Visi līdzšinējie izdevumi, kā arī plānotie kopējie izdevumi jau ir sarēķināti. Domāju, ka apstāšos pie 22 000 latu, un šajā summā ietilpst gan materiāli, gan darbaspēka izmaksas. Šobrīd esam apstājušies pie 18 000. Vienīgie darbi, par ko esam maksājuši meistariem, ir pamatu un grīdu betonēšana, kā arī elektrības ievilkšana. Viss pārējais ir darīts pašu rokām – strādājam mēs ar sievu, sievasbrālis, dažkārt tēvs ar brāļiem palīdz. Tie arī ir mani galvenie celtnieki. Arī visi svarīgākie izejmateriāli ir pieejami tepat un nav jāpērk. Salmi pļauti tepat – vienu gadu vienā, citu gadu otrā pļavā. Māli tepat rakti, sijāti un apstrādāti. Vienīgais, ko pievedām, bija grants – tā diemžēl te nav atrodama.» Teksts: Uldis Andersons Foto: Ainars Meiers un no Aleksandra Ļubinska arhīva Objekts: ģimenes dzīvojamā māja «Jaunsaulieši». Atrašanās vieta: Cēsu novads, Priekuļu pagasts. Pasūtītāji un īpašnieki: Aleksandrs un Liene Ļubinski. Projekta arhitekts: Zintis Butāns. Kopējā platība: 140 m2. Prognozētās izmaksas: 22 000 lati. Latvijas Būvniecība #2(19)/10

Komentāri

* Lūdzu aizpildi summu vārdiski latviešu valodā ar visām garumzīmēm!

SIA "Latvijas Tālrunis" aicina interneta lietotājus - portāla lasītājus, rakstot komentārus par publicētajiem rakstiem un ziņām, ievērot morāles, ētikas un pieklājības normas, nekūdīt uz vardarbību, naidu vai diskrimināciju, neizplatīt personas cieņu un godu aizskarošu informāciju, neslēpties aiz citas personas vārda, neveikt ar portāla redakciju nesaskaņotu reklamēšanu. Gadījumā, ja komentāra sniedzējs neievēro iepriekšminētos noteikumus, viņa komentārs var tikt izdzēsts un SIA "Latvijas Tālrunis" ir tiesības informēt uzraudzības iestādes par iespējamiem likuma pārkāpumiem.

Nedēļas tēma

Individuāli pielāgoti metāla risinājumi – Dzintars Workshop

Dzintars Workshop ražo dažādus metāla priekšmetus, kas pielāgoti klientu vajadzībām – pirts krāsnis, kazana krāsnis, ugunskura vietas, mēbeles un citus individuālus pasūtījumus. Uzzināsim, kā izvēlēties ugunskura vietu vai grilu, lai tas kalpotu ilgi? Ko svarīgi ņemt vērā, izvēloties pirts krāsni?

Aktuālie piedāvājumi

ARTEVO – māksla padarīt labus logus vēl labākus

2008. gadā REHAU prezentēja kompozītu materiālu logu profiliem RAU-FIPRO X. Lieliskās sistēmas GENEO logi un durvis atraduši vietu Latvijā daudzās ēkās, renovācijas projektos. Arī tagad REHAU turpina šo tradīciju. ARTEVO – māksla nepārtraukti attīstīt lieliskos risinājumus tālāk!