Sarkandaugavas pārvads – ātrākai un drošākai satiksmei
Avots: Žurnāls "Būvinženieris", 2022. gada augusts, Nr. 87
www.buvinzenierusavieniba.lv
https://www.facebook.com/BuvinzenierisLBS
Žurnālu "Būvinženieris" var abonēt www.buvinzenierusavieniba.lv, rakstot e-pastu buvinzenieris@blbs.lv, www.abone.lv, savukārt iegādāties žurnālu var Preses servisa tirdzniecības vietās!
Plānots, ka jaunais pārvads būtiski uzlabos satiksmes plūsmu maģistrālajās ielās Sarkandaugavas apkārtnē, ievērojami samazinot sastrēgumus, kā arī dos iespēju novirzīt kravas transporta tranzītu no vietējām ielām. Projekta īstenošanas gaitā izbūvēts pārvads, tā pievedceļi un sakārtotas inženierkomunikācijas. Ieviesti būtiski uzlabojumi gājējiem un velobraucējiem – izbūvēts tunelis zem sliežu ceļa un ierīkots veloceliņš no Tvaika ielas līdz dzelzceļa stacijai Mangaļi. Papildu tam projekta gaitā īstenota Latvijā vienīgā dzelzceļa sliežu ceļa un divu tramvaja sliežu ceļu krustojuma pārbūve.
Sarkandaugavas satiksmes pārvada izbūvi pēc Rīgas domes Satiksmes departamenta pasūtījuma veic pilnsabiedrība Personu apvienība OTC, kurā ir apvienojušies trīs būvnieki – SIA "Binders", AS "LNK Industries" un SIA "Latvijas tilti". Pārvada būvniecība tika sākta 2020. gada 30. martā, ekspluatācijā to paredzēts nodot šī gada rudenī.
Plānotās kopējās objekta būvniecības izmaksas ir 45,4 miljoni eiro, no tiem 27,15 miljoni eiro ir Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzekļi, viens miljons eiro Latvijas valsts budžeta dotācija, pārējais – Rīgas pašvaldības finansējums. Krievijas karadarbības Ukrainā dēļ projektam ir izveidojies sadārdzinājums par 1 065 396,90 eiro (bez PVN).
Iecere kopš pagājušā gadsimta
Kā stāsta Rīgas domes (RD) Satiksmes departamenta direktora pienākumu izpildītājs Jānis Vaivods, iecere par šāda pārvada būvniecību Rīgā bijusi jau no pagājušā gadsimta 60. gadiem. "Sarkanās līnijas divlīmeņu šķērsojumam pilsētas teritoriālajā plānojumā bija rezervētas sen, jo satiksmes plūsma te allaž bijusi intensīva. Dzelzceļa pārbrauktuve Tilta ielā bieži tiek slēgta vilcienu kustības dēļ, radot pamatīgus satiksmes sastrēgumus abās sliežu ceļa pusēs. Otrs dzelzceļa šķērsojums ir tālāk, uz Ezera ielas, bet tas nav tik populārs. Jaunais dīvlīmeņu pārvads būtiski veicinās satiksmes plūsmas sakārtošanos un paaugstinās satiksmes drošību," uzsver J. Vaivods.
Projektēšanas darbus veica SIA "Tiltprojekts", un uzņēmuma vadītājs Jevgeņijs Rusinovs uzsver, ka projektēšanai piesaistīti konstruktori ar plašu pieredzi jaunākās paaudzes tehnoloģiju izmantošanā. Tas ļāva samazināt kopējās izmaksas, optimizēt darbus un ievērojami uzlabot konstrukciju tehnisko izpildījumu. Līdztekus J. Rusinovs atzīst, ka konstruktīvo risinājumu ziņā šis bija sarežģīts objekts. "Komplicēta bija visu šķērsojumu projektēšana, kur problēmas radīja daudzu pazemes inženiertehnisko tīklu esamība.
Lielākoties šie tīkli atradās pavisam citās vietās, nekā sākotnēji norādīts. Līdz ar to, jau sākoties būvdarbiem, nācās operatīvi veikt izmaiņas būvprojektā un attiecīgi to pārskaņot," viņš stāsta.
Lai atbrīvotu vietu pārvada konstrukcijām, tika pārbūvēti 110 kV augstsprieguma tīkli un vidēja spiediena gāzes vads Tvaika ielā, kā arī 10 kV elektrotīkli un tramvaja, dzelzceļa kontakttīkli, tāpat arī lietusūdens kanalizācija un elektronisko sakaru tīkli.
Centrālais elements – laiduma konstrukcijas
Pārvads sastāv no deviņām atsevišķām laiduma konstrukcijām abos virzienos, kur garākais laidums starp balstiem ir 35 metri. Četras pārvada laiduma konstrukcijas ir monolītas dzelzsbetona plātņu konstrukcijas ar platumu 14,04 metri un maksimālo laiduma garumu 35 metri. Laiduma konstrukcijas stiegrotas ar paaugstināta sprieguma un parastu stiegrojumu. Garenvirzienā izmantotas 19 troses paraboliskā līknē plastmasas kanālu veidotājos. Tāpat garenvirzienā saspriegta brauktuves daļas plātne, kur izmantotas četras troses plastmasas kanālu veidotājos, kas pilnībā iekapsulētas visas laiduma konstrukcijas garumā.
"Šāda veida risinājums, kad izmantots saspriegtā stiegrojuma paaugstinātas aizsardzības līmenis no plastmasas elementiem, Latvijā lietots pirmo reizi. Tas nodrošina konstrukcijas ilgmūžību un pasargā paaugstināta sprieguma stiegrojuma kūļus no korozijas," paskaidro J. Rusinovs.
Pārvada daļai pār dzelzceļu izmantotas saliekamas un monolītas dzelzsbetona konstrukcijas. Centrālais laidums pār dzelzceļu veidots no saliekamām 22 metrus garām iepriekš spriegtām dubultā T dzelzsbetona sijām, kas apvienotas ar monolīto betonu un papildu saspriegtas pēc nepieciešamās betona stiprības sasniegšanas. Kā skaidro objekta būvuzraugs Aigars Polis Āboliņš no SIA "Firma L4", arī šis ir netradicionāls risinājums, ko izmantoja, lai ātrāk izbūvētu konstrukciju un netraucētu vilcienu satiksmi. Dzelzceļa kustība satiksmes pārvada izbūves laikā netika pārtraukta. Lai neierobežotu dzelzceļa gabarītus, saliekamās dzelzsbetona sijas tika montētas ar celtni. Pēc tam tika uzstādīti veidņi un betonēta brauktuves plātne.
Pārvada daļai tieši pār Viestura prospektu izmantota ekstradozēta laiduma konstrukcija, ko veido divos virzienos savietojama monolīta dzelzsbetona plātne. Šīs pārvada daļas pilnais platums ir 14,03 metri, kur ietilpst divas braucamās joslas katra 5,5 metru platumā un sadalošā josla 1,62 metru platumā. Centrālajos laidumos izmantota laiduma konstrukcijas šķērssaspriegšana ar četrām K7 trosēm, kā arī brauktuves daļas spriegšana ar tāda paša veida trosēm plastmasas kanālu veidotājos ar pilnīgu iekapsulēšanu visas laiduma konstrukcijas garumā. Tāpat garenvirzienā saspriegta brauktuves daļas plātne.
"Viestura prospekta šķērsojuma izbūve bija tehniski sarežģīta, jo bija noteikti transporta gabarītu ierobežojumi, ko sabiedrība ne vienmēr ievēro. Kravas auto augstums standartā ir četri metri, mums būvdarbu laikā augstums bija 4,10–4,17 metri. Lai neradītu iesprūšanas riskus kravas transportam, zem pārvada frēzējām nost asfaltu, lai pazeminātu līmeni," atklāj AS "LNK Industries" projektu vadītājs Edgars Vaivods.
Nobrauktuvju daļās izmantotas monolītas dzelzsbetona plātņu konstrukcijas, kur šķērsgriezuma konstrukciju veido 1,2 metrus augstas plātnes ar 1,8 metrus garām konsolēm. Laiduma konstrukcijas stiegrotas ar paaugstināta sprieguma un parastu stiegrojumu.
Visu laidumu galējiem balstiem uzstādīts rīģelis ar taisnstūra šķērsgriezumu, un šķērsgriezums atvieglots ar dobumu veidotājiem, kas ir no putu polistirola. J. Rusinovs uzsver, ka šāds risinājums ar putuplastu Latvijā izmantots pirmo reizi, un tas būtiski atvieglo laiduma konstrukciju. Dobumu veidotājiem ir elipses forma.
J. Rusinovs atzīmē, ka lietusūdens no pārvada zemsegas drenāžas kanāliem pa stiklšķiedras kompozītcaurulēm tiek uzreiz novadīts uz kopējo lietusūdens kolektoru.
"Slīpais" pilons
Pārvada daļai virs Viestura prospekta izmantots arhitektoniski interesants risinājums – vantis no pilona. Uz laiduma konstrukcijas esošais ārējais šprengelis sastāv no dzelzsbetona pilona un četrām nospriegtām vantīm, kur katrā ir 37 troses K7. Spriegošana veikta no apakšas noteiktā secībā, arī sagriežot dzelzsbetona pilonu un kā pēdējo saspriegojot galējo vanti no laiduma puses.
Pats pilons ir plakana dzelzsbetona konstrukcija ar augstumu 8,5 metri virs laiduma konstrukcijas un atrodas laiduma konstrukcijas vidū sadalošajā joslā. Pilonu veido seši dažāda biezuma un augstuma slīpi balsti, kas apakšējā daļā savienoti ar kopēju rīģeli, bet augšējā daļā ar četrām metāliskām caurulēm, caur kurām pilonā monolitizētas vantis. Laiduma konstrukcijas šeit betonētas ar pārbīdāmām vienlaidu veidņu sistēmām, pārmaiņus saspriegojot šprengeli.
Pirmo reizi – ģeotekstils uz balstiem
Kopā pārvadam izbūvēti 42 balsti. To pamatiem izmantoti 12 metrus gari dzītie dzelzsbetona pāļi prizmas formā. Balstu betonēšanā pirmo reizi izvēlēta jauna un Latvijas infrastruktūras objektos līdz šim nebijusi tehnoloģija – ģeotekstils betona virsmām. Ģeotekstilu izmanto kopā ar betonēšanas veidņiem, noņemot veidņus, betona tekstūra ir ļoti līdzena, ar blīvu virsējo kārtu, kas piešķir betonam papildu aizsardzību. Virsmas tonis ir tumšāks nekā strādājot tikai ar veidņiem.
Skaņas slāpējošs panelis
Gan uz satiksmes pārvadiem, gan pieejām izmantoti risinājumi trokšņu mazināšanai. Uz pārvadiem izvietoti prettrokšņa ekrāni ar minimālo augstumu 3,5 metri, ko veido caurspīdīgs ekrāns no akrila stikla Plexiglass, kas ievietots ar gumiju amortizētā alumīnija rāmī un iestiprināts starp tērauda stabiem. Konstrukcijas apakšējo daļu veido necaurspīdīgs skaņas slāpējošs alumīnija panelis. Caurspīdīgajā ekrānā ir ielaminētas restītes, kas atgādina sietu un paredzētas putnu atbaidīšanai.
Pārvadu pieejās pirmo reizi Latvijā izmantots īpašs skaņas sienu risinājums. Uz speciāli izveidotām betona barjerām nostiprināti viļņveidīgi absorbējoši akustiskie paneļi, kas lauzīs skaņas viļņus. Aprēķini liecina, ka šādi tiks absorbēti vismaz 12 dB.
Papildus par pasūtītāja līdzekļiem veikti arī atsevišķu tuvāk esošo dzīvojamo ēku skaņas izolācijas uzlabošanas pasākumi, nomainot esošos logus pret jauniem ar labākiem akustikas rādītājiem.
Drošāka infrastruktūra
Līdz ar Sarkandaugavas pārvada būvniecību ievērojami uzlabota apkārtnes infrastruktūra. Projekta gaitā izbūvēta ar bruģi klāta ietve un asfaltēts veloceliņš, kas savā starpā ir sadalīts ar tā saukto Lietuvas tipa slīpo betona apmali, kas ļauj nodalīt gājēju un velosipēdistu plūsmas ar piecu centimetru seguma kāpumu no Tvaika ielas līdz gājēju tunelim Viestura prospektā pie Lēdurgas ielas (dzelzceļa stacija Mangaļi). Izbūvēts gājēju un velosipēdistu tunelis zem dzelzceļa, un līdz ar to slēgta bīstamā dzelzceļa pāreja pa sliedēm. Jaunajam tunelim ir zemās rampas, lai nodrošinātu vides pieejamību cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Tuneli izgaismos LED apgaismojums, un tajā ierīkotas novērošanas videokameras.
Jaunizveidotajā rotācijas aplī pirmo reizi Rīgā izmantotas pastiprinātas ceļa apmales. J. Rusinovs atklāj, ka ideja aizgūta no Ādažiem, kur pārvietojas militārais transports. "Nereti smagais kravas auto, iebraucot aplī, ar aizmugurējo riteni uzbrauc apmalei un salauž to. Izmantojot masīvākas apmales ar ievērojami augstāku izturību, šāds risks nepastāv," saka būvuzraugs. Projekta gaitā izbūvēti un sakārtoti arī visi jaunajai trasei piegulošie Sarkandaugavas krustojumi un pievedceļi.
Pārbūve veikta arī dzelzceļa sliežu ceļa ar tramvaja sliežu ceļiem krustojumā, kas ir vienīgais šāda tipa satiksmes mezgls Latvijā. Dzelzceļa un tramvaja sliedes šeit šķērsojas 90 grādu leņķī.
E. Vaivods informē, ka krustojuma ģeometrija saglabāta, bet mainītas esošās konstrukcijas atbilstoši mūsdienu prasībām. Krustojums būs ērtāks un drošāks. Brauktuves konstrukcijai izmantotas tipveida dzelzsbetona plātnes ar gumijas pretsliedēm un koka gulšņiem. Pārbūvēts tramvaja kontakttīkls. Mezglam izveidota drenāža ar pieslēgšanu lietusūdens kanalizācijai. Ieviestas arī jaunākās paaudzes brīdinājuma sistēmas. E. Vaivods ar kolēģiem ir gandarīts, ka, lietojot inženiertehniskus risinājumus, ilglaicīgi netika ierobežota vilcienu un tramvaju kustība, kas citādi radītu daudz neērtību arī iedzīvotājiem.
Viedie risinājumi
Jaunais pārvads būs aprīkots ar plašu viedā aprīkojuma klāstu. Visā pārvada teritorijā tiks izvietoti pieci lieli informatīvie ekrāni, kas sniegs aktuālo informāciju un kuru vadība būs RD Satiksmes departamenta pārraudzībā esošā Satiksmes vadības centra pārziņā. Tiks ierīkotas divas meteoroloģiskās stacijas – viena uz pārvada, otra uz Viestura prospekta –, būs satiksmes plūsmas skaitītāji, termokameras, videonovērošana tuneļos un pie pārbrauktuvēm, paredzētas vietas arī fotoradariem. Pārvada apgaismošanai izmantos jaunākās paaudzes LED gaismekļus.
Plāno pabeigt rudenī
Aicināti novērtēt, kā veicies līdz šim, projekta pārstāvji atzīst, ka objekts ir sarežģīts, taču darba organizācija un komunikācija starp visām iesaistītajām pusēm ir izcila, un arī projekts ir izstrādāts augstā profesionālā līmenī. Darba organizācijas kvalitāti apliecinājis arī Covid epidēmijas laiks, kad darbi turpinājās par spīti atsevišķu darbinieku slimošanai. Izņēmums bija tehnoloģiskā pauze no pagājušā gada decembra beigām līdz šī gada pavasarim nelabvēlīgo laikapstākļu dēļ. Pauze gan ievilkās, un būvdarbi tika atsākti vien jūnija sākumā piegāžu kavējumu un būvniecības izmaksu sadārdzinājuma dēļ, ko izraisīja Krievijas sāktais karš Ukrainā.
Kas notiks turpmāk?
Sarkandaugavas pārvada izbūve ir tikai pirmā kārta no projekta "Satiksmes pārvads pār dzelzceļa sliežu ceļiem Rīga–Skulte ar pieslēgumiem pie Viestura prospekta un Tvaika ielas izbūve". Projekta otrā kārta paredz Tvaika ielas pārbūvi no Ganību dambja līdz jaunajam satiksmes pārvadam, bet trešā kārta – Ganību dambja, Tilta ielas, Tvaika ielas un Duntes ielas krustojuma pārbūvi. Pagaidām gan otrās un trešās kārtas projektēšana nav sākta.
Tehniskie dati
- Pārvada kopējais garums (bez nobrauktuvēm) – 454,4 m;
- Kopējais brauktuves laukums (ar nobrauktuvēm) – 7838 m²;
- Braukšanas joslas platums – 3,5 m;
- Brauktuves platums – 8 m;
- Pāļu skaits – 1148.
Projekta dalībnieki
Pasūtītājs: Rīgas domes Satiksmes departaments
Projekta autors: pilnsabiedrība "Tiltprojekts", "SKA Projekts" un "SZ Birojs"
Galvenais būvuzņēmējs: pilnsabiedrība Personu apvienība OTC, kurā ir apvienojušies trīs būvnieki – SIA "Binders", AS "LNK Industries" un SIA "Latvijas tilti"
Būvuzraudzība: SIA "Firma L4"
Galvenie darbuzņēmēji: SIA "Rīgas tilti", SIA "IxCom", SIA "Tesla", SIA "Baltijas būve", AS "Ceļu pārvalde", SIA "Tilts", AS BMGS, AS "Sadales tīkls", SIA "RS Traffic", SIA "Saava-LV", SIA "Baltijas jūras ģeoloģijas centrs"
