Satiksmes ministrija nākamā gada budžetā vēlas papildu 129,9 miljonus eiro, galvenokārt autoceļu sakārtošanai
Rīga, 16.aug., LETA. Satiksmes ministrija prioritāro pasākumu plānā 2019.gada budžetā papildus ir pieprasījusi finanšu līdzekļus 129,9 miljonu eiro apmērā, kas paredzēti vairāku prioritāru pasākumu veikšanai, galvenokārt autoceļu sakārtošanai, aģentūru LETA informēja ministrijā.
Satiksmes ministrijas galvenā prioritāte ir autoceļu sakārtošana, lai apturētu pakāpenisku autoceļu sabrukumu un sekmētu to turpmāku attīstību un turpināt iesāktās aktivitātes sabiedriskā transporta sistēmas uzlabošanai. Tādēļ lielāko daļu no prasītajiem finanšu līdzekļiem jeb 87 miljonus eiro plānots novirzīt prioritārā pasākumā "Autoceļu sakārtošanas programma 2014.-2023.gadam".
Īstenojot šo programmu, valsts autoceļu stāvoklis tiktu ievērojami uzlabots, norādīja Satiksmes ministrija. Neapmierinoša autoceļu kvalitāte ir viens no būtiskiem ceļu satiksmes drošības riskiem, kā arī tranzīta attīstību kavējošiem faktoriem. Ministrija paredz, ka ekonomiskais ieguvums, atjaunojot autoceļus, ir ieguldījuma atgriezeniskā saite nodokļu veidā, jo investīcijas transporta infrastruktūrā ir nepieciešams nosacījums valsts ekonomikas attīstībai un konkurētspējas paaugstināšanai.
Papildus 14,2 miljonus eiro Satiksmes ministrijai ir nepieciešami kompensācijai par dzelzceļa infrastruktūras lietošanu. Izdevumi par publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras maksu, kas veido vismaz 50% no kopējiem AS "Pasažieru vilciens" izdevumiem būtiski ietekmē kopējos "Pasažieru vilciena" zaudējumus par pasažieru pārvadāšanu, tomēr piešķirtā finansējuma apmērs nav pietiekams, lai segtu "Pasažieru vilciena" faktiskos ar infrastruktūru izmantošanu saistītos izdevumus un nodrošinātu pārvadājumus līdzšinējā apmērā.
Līdzīga situācija ir ar trešo lielāko nepieciešamo summu 12,6 miljonu eiro apmērā. Satiksmes ministrija pieprasījusi papildus līdzekļus, lai sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzējiem reģionālās nozīmes maršrutos un pilsētu nozīmes maršrutos segtu zaudējumus normatīvajos aktos noteiktā kārtībā.
Bez iepriekšminētā Satiksmes ministrija ir norādījusi vēl vairākus prioritāros pasākumus, tādus kā kompensāciju par abonētās preses piegādi, rīcības plāna trokšņa samazināšanai valsts autoceļiem īstenošanai, vairāki pasākumi, kas saistīti ar datu drošību. Kopumā Satiksmes ministrija ir iesniegusi 17 prioritāros pasākumus 2019.-2021.gadam.
Jau ziņots, ka, neskatoties uz prognozēto negatīvo fiskālo telpu, ministrijas 2019.gada budžetā prioritārajiem pasākumiem papildus prasa 1,1 miljardu eiro, liecina Finanšu ministrijas (FM) apkopotā informācija par ministriju papildus finansējuma pieprasījumiem 2019.gada budžetā.
Ministrijā piebilda, ka tās apkopotajā informācijā var būt tehniskas neprecizitātes, kas vēlāk tiks precizētas. Turklāt atsevišķu pasākumu finansēšanai ministrijas var būt jau atradušas līdzekļus, pārskatot savus izdevumus.
Pērn ministrijas prioritārajiem pasākumiem 2018.gada budžetā prasīja gandrīz 760 miljonus eiro. Šā gada aprīlī FM informēja, ka 2019.gadam valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi ir aprēķināti 6,73 miljardu eiro apmērā, kas, salīdzinājumā ar budžeta ietvara likumā 2019.gadam noteikto, nozīmē izdevumu palielinājumu par 75,5 miljoniem eiro.
FM apkopotā informācija arī liecina, ka 2020.gadā ministrijas prioritārajiem pasākumiem vēlas papildus līdzekļus 1,4 miljardu eiro apmērā, bet 2021.gadā - 1,8 miljardu eiro apmērā.
Atbilstoši Latvijas Stabilitātes programmai 2018.-2021.gadam, fiskālā telpa nākamajiem gadiem ir aplēsta negatīva. Saskaņā ar prognozēm, fiskālā telpa 2019.gadā ir plānota mīnus 45,2 miljonus eiro apmērā, 2020.gadā mīnus 37,8 miljonu eiro apmērā, bet pozitīva tā būs 2021.gadā, kad fiskālā telpa aplēsta 3,2 miljonu eiro apmērā.
Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) iepriekš norādījis, ka ministriju pieprasījumi pēc papildu finansējuma 2019.gada budžetā par 1,1 miljardu eiro nav reāli, tā drīzāk ir vēlmju domāšana.
Premjers norādīja, ka nevienu gadu ministriju budžeta pieprasījumi nav bijuši mazāki par vienu miljardu eiro, turklāt patlaban ministriju pieprasījumi ir vērtējami kā vēlmju domāšana. Kučinskis piebilda, ka lielu līdzekļu pieprasījums ir raksturīgs arī tajos gados, kad neiekrīt Saeimas vēlēšanas.
