Satiksmes ministrs pievēršas ceļu sakārtošanai reģionos un novērš "Rail Baltica" kavējumu iemeslus
Satiksmes ministrs Jānis Vitenbergs, vērtējot ministra amatā pavadītos deviņus mēnešus, uzsver, ka paveikti un iesākti vairāki nozarei būtiski projekti. Šajā laikā ministrs aktīvi strādājis pie vietējo un reģionālo autoceļu sakārtošanas, iesaistījies mikromobilitātes maršrutu attīstībā, paveicis konkrētus soļus "Rail Baltica" projekta īstenošanā, kā arī virzījis uzlabojumus vilcienu satiksmē. Ministrs pauž cerību, ka nākamā valdība turpinās iesākto.
Kā viena no ministra prioritātēm, stājoties amatā, tika izvirzīta valsts nozīmes vietējo un reģionālo autoceļu sakārtošana. Neskatoties uz saspringto finansiālo situāciju, ministrs ielicis būtiskus pamatus šo autoceļu sakārtošanā, šajā un nākamajos divos gados paredzot papildu finansējumu 43,5 miljonu eiro apmērā, kas kopumā ļautu uzlabot ceļus aptuveni 150 kilometru garumā, savienojot pagastu un novadu centrus. Ministrs uzsver, ka nākamajai valdībai ir jāturpina aktīvs darbs pie šo ceļu sakārtošanas, uz priekšu virzot vēl iepriekšējas valdības doto solījumu – savienot visu pagastu centrus ar jaunajiem novadu centriem.
“Man ir liels gandarījums par Ķekavas apvedceļu – neskatoties uz izaicinājumiem ģeopolitiskās situācijas dēļ, strauji tuvojas apvedceļa atklāšana. Esmu pārliecināts, ka tas tiks nodots paredzētajā termiņā – oktobrī, lai autobraucēji jau pavisam drīz varētu just uzlabojumus. Tāpat ir uzsākti Rīgas apvedceļa projektēšanas darbi, kā arī veikti visi nepieciešamie priekšdarbi, lai nākamā valdība varētu lemt par Bauskas apvedceļa realizāciju,” pauž satiksmes ministrs Jānis Vitenbergs.
Lai risinātu aktuālos nozares jautājumus reģionos, ministrs deviņu mēnešu laikā devies 14 reģionālajās vizītēs, tiekoties ar novadu pašvaldību vadības pārstāvjiem, uzņēmējiem un vietējiem iedzīvotājiem. Klātienē aktīvi apsekoja aktuālos ceļus, lai identificētu tos posmus, kuri būtu jānosaka par prioritāti. Savukārt, lai attīstītu tieši uzņēmējdarbībai piemērotu infrastruktūras vidi no mobilitātes viedokļa, ministrs iesniedzis valdībā projektu par prioritāro pasākumu īstenošanu, kas paredzētu ar valsts atbalstu katru gadu papildus ieguldīt ceļu remontdarbos līdzekļus 10 miljonu apmērā. Ministrs pauž cerību, ka šī priekšlikuma īstenošanu turpinās arī nākamā valdība.
Arvien vairāk tiek ieguldīti līdzekļi mikromobilitātes maršrutu attīstībā visā Latvijā, lai izbūvētu gājēju un velosipēdistu ceļus ne tikai Pierīgā, bet arī reģionos. Ministrs pauž gandarījumu, ka gājēju un velosipēdistu infrastruktūras izbūve attīstās, piemēram, šogad plānots uzsākt būvdarbus posmos Liepāja–Bernāti, Jelgava–Tetele un Cēsis–Līvuciems.
Stājoties amatā, ministrs konstatēja virkni nepilnību "Rail Baltica" projekta pārvaldībā. Šobrīd paveikti vairāki būtiski soļi, uzlabojot projekta pārraudzību un vadību – izveidota starpresoru komiteja efektīvākai starpnozaru jautājumu risināšanai, parakstīts trīs Baltijas valstu sadarbības paziņojums projekta būvniecības noslēgšanai līdz 2030. gadam, kā arī izstrādāti konkrēti risinājumi projekta ieviešanas šķēršļu mazināšanai būvprojektēšanas un būvdarbu posmā.
Tāpat ministrs virzījis uzlabojumus vilcienu satiksmē – šovasar atsākta ikdienas vilcienu kustība Rīga-Liepāja-Rīga, kā arī līdz gada beigām plānots modernizēt dzelzceļa stacijas, tostarp izbūvēt paaugstinātus peronus. Ministrs aicina nākamo valdību turpināt tikpat stingri uzraudzīt jauno elektrovilcienu sertifikācijas un piegādes procesu, lai uzņēmums Škoda Vagonka izpildītu doto solījumu līdz gada beigām piegādāt 23 no kopumā 32 jaunajiem elektrovilcieniem.
