Saukāns: Būvnieki neprasa papildu naudu par LNB būvniecību, bet tikai par padarītajiem darbiem
Kā skaidroja Saukāns, laikā, kad tika parakstīts līgums par bibliotēkas būvēšanu, situācija valstī bija nestabila, tādēļ līgumā iekļauts koeficients gadījumiem, ja izmaksas palielināsies vai samazināsies. Tā bijusi jauna prakse un tas uzskatāms par "godaprāta" koeficientu.
Pēc būvnieku pārstāvja teiktā, neatkarīgā starptautiskā būvuzrauga "Hill International" veiktie koeficienta aprēķini, uz kuriem atsaucas Kultūras ministrija, nav korekti, jo "Hill International" kompetencē esot būvdarbu kvalitātes, apjoma un termiņu uzraudzību, nevis šī koeficienta aprēķināšana. Tādēļ par nepieņemamu uzskatāma līguma neievērošana, neņemot vērā neatkarīgu ekspertu viedokli.
Kā norādīja Saukāns, būvnieki cer, ka konfliktu izdosies atrisināt saskaņā ar līgumu un tiesāšanās nebūs nepieciešama. Taču, ja tas neizdosies, tad tiks iesniegta prasība tiesā.
Jau ziņots, ka vairāki desmiti LNB būvniecībā iesaistīto uzņēmēju pauduši sašutumu par valsts institūciju un amatpersonu bezatbildīgo rīcību, nepildot saistības par LNB projekta īstenošanas pabeigšanu. Pusotru gadu pēc darbu pabeigšanas un apstiprinājuma par to pieņemšanu valsts "Nacionālajai būvkompāniju apvienībai" arvien nav samaksājusi 4,8 miljonus eiro, kas ir pirmā daļa no būvdarbu laikā atbilstoši līgumam ieturētās naudas.
Valsts augstākajām amatpersonām, finanšu ministram Jānim Reiram (V) un kultūras ministrei Dacei Melbārdei (VL-TB/LNNK) adresēto publisko vēstuli parakstījuši 50 uzņēmumu vadītāji, kuru vadībā strādā 4957 darbinieki.
Kultūras ministrija apgalvo, ka mainot LNB būvniecības līguma nosacījumus, "Nacionālā būvkompāniju apvienība" cer no valsts iegūt papildus vairāk nekā 9 miljonus eiro. Ministrijas pārstāvji norādījuši, ka maksājumi un aprēķini "Nacionālajai būvkompāniju apvienībai" par LNB būvniecības darbiem tiek veikti atbilstoši 2008.gadā noslēgtajam līgumam. Krīzes laikā deflācijas rezultātā samazinājās summa, kura valstij jāmaksā būvniekiem par LNB būvniecību, un kopš 2011.gada būvnieki esot mainījuši viedokli par darbu gala aprēķinu.
KM norādījusi, ka līguma izpildi administrē un uzrauga neatkarīgs starptautisks būvuzraugs "Hill International". Piemērojamos būvniecības izmaksu indeksus ministrijai iesniedz Centrālā statistikas pārvalde atbilstoši līgumā noteiktajam, kas paredz arī būvniecības darbu izmaksu indeksācijas kārtību.
Kā informēja ministrijā, būvnieku viedoklis jautājumā par inflācijas un deflācijas indeksiem mainījās 2011.gadā. Līdz ar krīzi šie indeksi mainījās, samazinot valsts izdevumus par LNB būvniecību, tomēr kopš līguma noslēgšanas brīža līdz 2011.gadam tie netika apšaubīti. Pēc KM rīcībā esošās informācijas, arī LNB Uzraudzības padome līdz šim brīdim neesot apšaubījusi līgumā paredzēto kārtību. Aprīlī "Nacionālā būvkompāniju apvienība" informēja KM par to, ka valstij jāmaksā būvniekiem 9 443 427 eiro, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli (PVN). Pēc ministrijas pārstāvju teiktā, šāda prasība celta, būvniekiem piemērojot vienpusēji izvēlētus būvniecības izmaksu indeksus, bet KM šo prasību nekad nav atzinusi.
KM norādījusi, ka savā publiskajā paziņojumā "Nacionālā būvkompāniju apvienība" noklusē, ka saskaņā ar 2015.gada sākumā "Hill International" aprēķināto izmaksu korekciju, kas radusies deflācijas rezultātā, būvnieki valstij ir parādā 5,3 miljonus eiro. Būvnieki šos aprēķinus neesot ne apstiprinājuši, ne nolieguši.
Jau 2014.gada martā KM un būvniekiem bija atšķirīgs redzējums par LNB jaunās ēkas būvniecības izmaksu indeksāciju. Pēc KM teiktā, abām pusēm tobrīd bija atšķirīga izpratne par indeksos ietverto informāciju un būves kategoriju, kā arī par līguma, kas noslēgts starp abām pusēm, "tulkojumu pēc burta un pēc gara". Lai risinātu izveidojušos situāciju, KM paspārnē tika izveidota ekspertu darba grupa. Kā stāstīja KM pārstāve Dagnija Grīnfelde, darba grupa nonāca līdz secinājumam, ka ir nepieciešams veikt LNB būvdarbu līguma juridisko analīzi. KM esot uzdevusi jautājumus par notikušo ekspertīzi, bet pamatotas atbildes uz jautājumiem nav saņēmusi.
LETA
Foto: Evija Trifanova/LETA