SEB Mājokļu pieejamības indekss: Gada laikā no Baltijas valstu galvaspilsētām visvairāk mājokļu pieejamība uzlabojusies Rīgā
Gada laikā no Baltijas valstu galvaspilsētām visvairāk mājokļu pieejamība uzlabojusies Rīgā, Viļņā mājokļu pieejamība pieaugusi minimāli, bet Tallinā tā ir sarukusi, liecina SEB Mājokļa pieejamības indeksa dati.
"SEB bankas" ekspertu aprēķinātais mājokļu pieejamības indekss gada laikā uzrādījis pieaugumu Rīgā - par 3,8 kvadrātmetriem, Viļņā "guļamrajonos" mājokļa platība, kuru var iegādāties iedzīvotāji, mainījusies minimāli - palielinoties vien par 0,3 kvadrātmetriem, savukārt Tallinā indeksa vērtība tipveida dzīvokļiem mikrorajonos sarukusi par 8,8 kvadrātmetriem.
"Šā gada pirmajā ceturksnī SEB Mājokļa pieejamības indekss turpināja palielināties Rīgā, sasniedzot augstāko indeksa vērtību kopš 2009.gada ceturtā ceturkšņa. Indeksa vērtība palielinājās, pateicoties reālo ienākumu kāpumam un procentu likmes kritumam. Igaunijā indeksa samazināšanos gada laikā ietekmējis nekustamā īpašuma cenu pieaugums, kas apsteidzis reālo algu pieaugumu. Mājokļu pieejamības indeksa vērtību ietekmējusi arī kredīta procentu likmju izmaiņa - Igaunijā kredīta procentu likmes ir palielinājušās par 0,09 procentpunktiem. Savukārt Latvijā un Lietuvā mājokļu kredītu procentu likmes gada laikā ir kritušās par attiecīgi 0,47 un 0,16 procentpunktiem," norāda "SEB bankas" sociālekonomikas eksperts Edmunds Rudzītis.
SEB Mājokļa pieejamības indeksa aprēķini liecina, ka no visiem Baltijas valstu galvaspilsētu iedzīvotājiem tieši rīdziniekiem ir iespējas iegādāties vislielāko platību. Rīgas iedzīvotāji, kuri šobrīd saņem vidējo algu, neuzņemoties pārlieku lielu risku un pārmērīgas kredītsaistības, var atļauties iegādāties līdz 50,8 kvadrātmetrus lielu sērijveida dzīvokli Rīgas mikrorajonos.
Neraugoties uz indeksa samazināšanās tendenci Igaunijā, Tallinas iedzīvotāji šā gada pirmajā ceturksnī varēja iegādāties līdz 41,4 kvadrātmetrus kādā no tipveida dzīvokļiem mikrorajonos. Savukārt Lietuvas galvaspilsētas iedzīvotāji arvien var atļauties vismazāko platību - līdz 39,9 kvadrātmetrus Viļņas guļamrajonos.
Atšķirīga situācija ir ar dzīvokļiem jaunajos projektos Baltijas valstu galvaspilsētu mikrorajonos, kur Tallinas iedzīvotājiem ir labākas iespējas. SEB Mājokļa pieejamības indeksa aprēķini dzīvokļiem jaunajos projektos rāda, ka 2014.gada pirmajā ceturksnī Tallinā mājokļu pieejamības indeksa vērtība bija 33,7 kvadrātmetri, Viļņā - 27,9 kvadrātmetri, savukārt Rīgā - tikai 22,8 kvadrātmetri.
Interesanti, ka Tallinas iedzīvotāji ar vidējiem ienākumiem patlaban var iegādāties par 50% lielāku platību jaunajā projektā nekā vidējās algas saņēmēji Rīgā.
Rīga, 20.jūn., NOZARE.LV.
Foto:redmanali7/Flickr
