Seminārā Rīgā apspriež mazdārziņu apsaimniekošanas pieredzi Eiropas valstīs
Latvijā ir iespējas attīstīt mazdārziņu ierīkošanu un veicināt "zaļu pilsētu" un "zaļa dzīvesveida" attīstību, par to liecina veiksmīga "zaļās struktūras" attīstība citās Eiropas pilsētās, skaidrots seminārā "21.gadmista dārziņi Eiropā un Latvijā".
Atklājot semināru, Rīgas izpilddirektors Juris Radzevičš iepazīstināja ar mazdārziņu izmantošanas pieredzi Rīgā, atklājot šīs prakses ieguvumus un zaudējumus. Viņš sacīja, ka mazdārziņu izmantošana noteiktai iedzīvotāju daļai ir iztikas avots, citai dārziņi pildot rekreācijas funkciju un nodrošina iespēju audzēt ekoloģiski tīru produkciju. Viņš minēja arī būtisko mazdārziņu turētāju sadarbību nomāto zemes gabalu apsaimniekošanā, lai nepieļautu dārziņu aizaugšanu, jo tādējādi šīs vietas pakāpeniski varētu kļūt par uzturēšanās vietu bezpajumtniekiem, narkomāniem un likumpārkāpējiem, kas apdraudētu pilsētas iedzīvotāju drošību.
"Kleistos ir vismaz 120 hektāru brīvas zemes, kur lauksaimniecības zemes ir iespējams izkopt," runājot par dārziņu iekopšanu nākotnē, sacīja Radzevičs, piebilstot, ka tam nepieciešamas investīcijas.
Ar savu pieredzi ģimenes dārziņu apsaimniekošanā un "zaļās pilsētas struktūras" attīstībā dalījās viesi no Eiropas valstīm, kā Lietuvas, Igaunijas, Portugāles, Lielbritānijas, Norvēģijas, Luksemburgas, Vācijas u.c.
Pārstāvis no Portugāles Duarte Jorge Kardoss semināra apmeklētājus iepazīstināja ar Lisabonas "zaļo" rīcības plānu "Ceļā uz zaļojošu pilsētu". Viņš skaidroja, ka šajā plānā nav tikai mazdārziņu attīstība, bet dabisku, zaļu ainavu izkopšana pilsētā, iekopjot parkus, kā arī attīstot veloinfrastuktūru, kas sākotnēji neesot bijis viegls uzdevums, jo ne visi iedzīvotāji to atbalstīja.
Patlaban Lisabona varot sevi dēvēt par "riteņbraucēju pilsētu". Tāpat kopš 2008.gada Lisabonā tikuši ierīkoti vairāki riteņbraucēju un gājēju tilti, lai nodrošinātu "zaļo satiksmi". Kardoss arī stāstīja, ka Lisabonas iedzīvotāji tiekot iesaistīti koku stādīšanas kampaņās. Viņš minēja arī kafejnīcu un brīvdabas trenažieru ieviešanu Lisabonas parkos, lai veicinātu iedzīvotāju uzturēšanos tajos.
Savukārt pārstāvis no Londonas Silvio Kaputo skaidroja, ka mazdārziņu uzturēšana patlaban kļūst ļoti populāra veselības apsvērumu dēļ, jo tā ir iespēja audzēt un patērēt ekoloģiski tīrus produktus, kas mūsdienu pārtikas rūpniecībā nav viegli pieejami. Viņš stāstīja, ka mūsdienās cilvēki nevar būt droši par veikalos pieejamās pārtikas izcelsmi un tā var negatīvi ietekmēt veselību. Kaputo skaidroja, ka Londonā noteiktas organizācijas, kā arī pilsētas mērs pastiprināti uzrauga un attīsta veselīga uztura pieejamību, bieži dažādu kampaņu veidā. Viņš arī minēja, ka mazdārziņu un pilsētas dārzu attīstība ir iespēja nodarbināt bezdarbniekus dārzu apsaimniekošanā.
Savukārt Latvijas Universitātes students Jevgēnijs Duboks semināra apmeklētājus iepazīstināja ar dārziņu ierīkošanas vēsturi Rīgā un Iecavā.
Semināra organizatori stāstīja, ka ar šo pasākumu plāno apzināt ģimenes dārziņu situāciju un aktuālākos attīstības jautājumus Latvijas pilsētās un ciematos.
Kā ziņots, daļai Rīgas iedzīvotāju mazdārziņi tiks atņemti līdz ar Rīgas pašvaldības koalīcijas partiju "Saskaņas centrs" un "Gods kalpot Rīgai" deputātu lēmumu 8.jūlijā - pārdot izsolē pašvaldībai Lucavsalā piederošos zemesgabalus, kur cilvēki jau gadiem iekopuši dārziņus.
29.jūlijā Rīgas pilsētas pašvaldības īpašuma privatizācijas komisijas sēdē apstiprināta izsoles sākumcena, kas 103 hektāriem Lucavsalas zemes būs 26,58 miljoni eiro.
Pret Lucavsalas pārdošanu Rīgā notikuši arī vairāki piketi.
Rīga, 3.sept., LETA.
Foto: Reuters / scanpix
