SIA "Ludzas apsaimniekotājs": Rēķinu par atkritumiem nenosūtīšana apdzīvotiem īpašumiem izraisīs tarifu kāpumu

Rēķinu par atkritumiem nenosūtīšana apdzīvotiem īpašumiem, kuros neviens nav deklarējies, izraisīs atkritumu apsaimniekošanas tarifu kāpumu, aģentūru LETA informēja Ludzas novada pašvaldībā.

SIA "Ludzas apsaimniekotājs" paskaidroja, ka patlaban daļa iedzīvotāju izdeklarējas no dzīvokļa, tajā pašā laikā iznomājot dzīvokļus citām personām, kuras savukārt nedeklarējas. Rēķinus par atkritumiem uzņēmums ir izrakstījis, vadoties pēc citiem pakalpojumiem, piemēram, ūdens patēriņa, kas apliecina, ka īpašumā tomēr kāds dzīvo.

Strikti izpildot normu par sadzīves atkritumu apsaimniekošanas maksu nepiemērošanu dzīvokļiem, kuros personas nav deklarētas, operatoram būs jāpalielina atkritumu tarifs. Tādējādi godīgajiem iedzīvotājiem nāksies apmaksāt atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu tiem, kuri par šo pakalpojumu nemaksā, norādīja uzņēmumā.

SIA "Ludzas apsaimniekotājs" vadība atzīst, ka Valsts kontrole (VK) ir aktualizējusi būtisku problēmu atkritumu apsaimniekošanas jomā un ir jāmeklē risinājums, kā faktiski īpašumā dzīvojošām personām uzlikt par pienākumu obligāti deklarēt savu dzīves vietu.

Jau ziņots, ka VK revīzijās par daudzdzīvokļu dzīvojamo namu apsaimniekošanu vairākās Latvijas pašvaldībās konstatējusi nepamatotas maksas iekasēšanu par atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumiem un pārmērīgu augstu samaksu par pašvaldības teritorijas sakopšanu.

Revīzijā secināts, ka, pretēji noteiktajam, Jēkabpilī, Liepājā, Ludzā un Olainē sadzīves atkritumu apsaimniekošanas maksu piemēro arī par dzīvokļiem, kuros personas nav deklarētas. Tādējādi no iedzīvotājiem nepamatoti ir iekasēti aptuveni 30 000 eiro.

Savukārt citās pašvaldībās mājokļu iemītniekiem tiek pieprasīta nesamērīgi augsta samaksa par pašvaldības teritorijas sakopšanu. Šāda situācija atklājusies Dobeles novadā, Liepājā un Rēzeknē, kur kopumā par šo pakalpojumu iekasēts 151 000 eiro.

Tikmēr Talsu un Dobeles novadā konstatēti pārkāpumi pievienotās vērtības nodokļa aprēķināšanā, kā rezultātā valsts budžetā nav ieskaitīti aptuveni 20 000 eiro.

Valsts kontroliere Elita Krūmiņa iepriekš norādīja, ka situācija ar dzīvojamo namu apsaimniekošanu Latvijā ir sarežģīta, jo savulaik izvēlētais daudzdzīvokļu namu privatizācijas modelis paredzēja, ka dzīvokļa īpašnieks uzņemas atbildību par nama uzturēšanu un atjaunošanu, neskatoties uz to, kādā tehniskajā stāvoklī māja bija privatizācijas brīdī.

"Neveicot padziļinātu izpēti, neizstrādājot ilgtspējīgu jomas politiku, kas risina ar namu atjaunošanu un uzturēšanu saistītus jautājumus, dažu desmitu gadu periodā tā var izvērsties simtu miljonu eiro lielā problēmā, nemaz nerunājot par sociālajām konsekvencēm," norāda Krūmiņa.

VK pēc revīziju veikšanas ar vairākiem ieteikumiem problēmu novēršanai ir vērsusies gan Ekonomikas ministrijā, gan arī pašvaldību kapitālsabiedrībās, kurās konstatēti trūkumi un pārkāpumi.

VK vērsusies arī pie Ekonomikas ministrijas ar ieteikumu uzņemties vadošo lomu situācijas apzināšanā, tostarp saistībā ar mājokļu politikas plānošanas dokumenta izstrādi.

LETA

Foto: Edijs Pālens/LETA