Ja nav viena ideāla siltinātāja

Ēkas siltumvadāmība atkarīga no materiāla un konstrukcijas. Visērtāk būtu izmantot materiālus, kas vienlaikus nodrošina gan siltumtehniskās, gan mehāniskās prasības un kam nav nepieciešama papildu siltumizolācijas ierīkošana. Taču tas nav tik vienkārši, kā varētu likties.

Lai izpildītu Latvijā spēkā esošās siltumtehniskās prasības, ķieģeļu ārsienai vajadzētu būt apmēram 1,2 m biezai, dzelzsbetona sienai - pat vairāk nekā 2 m biezai. Saprotams, ka mājokli pārvērst par viduslaiku cietoksni nav nekādas vajadzības, tāpēc tiek veidotas sienas konstrukcijas, kombinējot masīvo ēkas pamatmateriālu ar speciālajiem siltumizolācijas materiāliem, radot vairākslāņu konstrukciju. Tās veidošanai iespējams izmantot dažādu pasaulē pazīstamu un arī vietējo ražotāju piedāvātos siltumizolācijas materiālus, kuri vienlaikus pilda skaņas slāpēšanas funkciju; minerālās izcelsmes materiālus izmanto arī pretuguns aizsardzībai. Šāda konstrukcija ir daudz plānāka, nekā būtu nepieciešams, veidojot sienu vienīgi no pamatmateriāliem - koka, betona, ķieģeļiem. Mājas siltumizolācijai izmanto divus paņēmienus - siltināšanu no ārpuses un siltināšanu no iekšpuses. Optimālu, komfortablāku mikroklimatu nodrošinoša ir siltināšana no ārpuses, tas ir, liekot siltumizolācijas materiālu sienas plaknei no ārpuses. Pēc siltumizolācijas slāņa izveides mājas ārsienas noklāj ar fasādes apdares materiāliem. Visbiežāk izmanto dabiskos koka apšuves dēļus, plastmasas apdares dēļus (saidingu) un specializētās metāla, minerita, saplākšņa apdares loksnes vai paneļus. Tikpat populāri ir plānie fasādes apmetumi ar dekoratīviem javu sastāviem, kas var būt gan elpojoši, gan gaisu necaurlaidīgi. Šiem materiāliem galvenokārt ir dekoratīva un atmosfēraizsargājoša nozīme, to izvēlē galvenā nozīme ir ēkas īpašnieka subjektīvajam spriedumam. Dažkārt siltumizolācija no ārpuses nav iespējama, piemēram, ja nepieciešams siltināt guļbūves māju, bet saimnieki vēlas, lai baļķi no ārpuses netiktu aizsegti ar apdari. Tādā situācijā vienīgais risinājums - siltināšana no iekšpuses, taču minerālvates aizsardzībai no mitruma, kas atrodas iekštelpu gaisā, jālieto tvaika izolācijas plēve. Siltumizolācijas materiālu iedalījums Siltumizolācijas būvmateriālus atkarībā no tā, kādā veidā tie funkcionē, var iedalīt divās grupās. Populārāki ir pirmās grupas siltumizolācijas materiāli: koksne, niedres un augu valsts šķiedras vispār, minerālās vates, organiskas izcelsmes vates, korķis, filcs, uzpūsti akmens ieži, putustikli, putupolimērmateriāli, viegli granulēti materiāli un citi līdzīgi materiāli. Tie visi ir izteikti viegli, poraini vai šķiedrveida materiāli ar zemu siltumvadītspēju, ļoti augstu siltumpretestību. Šo materiālu funkcionālā efektivitāte izskaidrojama ar struktūras īpatnībām - tie visi lielā daudzumā satur maza tilpuma gaisa ieslēgumus (poras, kapilārus, starpšķiedru telpu). Otrā grupa ir mazāk pārstāvēta - tie ir atstarojošie siltumizolācijas materiāli, kurus izmanto, lai norobežotu gaisa zonu un kuru funkcionālā efektivitāte izpaužas to spējā atstarot radiācijas enerģiju. Šie materiāli ir ļoti plāni, jo to siltumizolācijas efektivitāte nav atkarīga no materiāla biezuma. Siltumizolācijai izmanto īpaši plānas alvas plāksnes, vara vai alumīnija skārdu, alumīnija folijas loksnes un šo materiālu abpusējus uzklājumus uz plānām putumateriāla plātnēm vai ģipškartona plāksnēm. Materiāli ar maza tilpuma gaisa ieslēgumiem: stingras konstrukcijas(paneļi, plāksnes, čaulas); elastīgi izstrādājumi (plāksnes, paklāji, lentes, ruloni); pildmateriāli (beramie materiāli). Atstarojošie siltumizolācijas materiāli: plānas metāla sloksnes; metāliskas folijas; metāla pārklājumi. Minerālās vates

Minerālvate sastāv no mākslīgi izgatavotām šķiedrām, kas veidotas no kausēta silikāta. Tās būtiski atšķiras no dabiskajām minerālšķiedrām, jo to struktūra nav kristāliska, bet gan amorfa (šķiedras nevar brīvi sašķelties gareniskā virzienā) un tām ir ierobežota noturība pret ūdeni un ķīmiskajām vielām. Minerālvates parasti satur nelielu daudzumu sintētisko sveķu un dažādas rafinētas minerāleļļas putekļu samazināšanai, kā arī hidrofobizējošas (ūdeni atgrūdošas) vielas. Minerālvates produkti nedeg, nepūst, neabsorbē mitrumu vai smaržas un nesekmē baktēriju, pelējuma veidošanos. Atkarībā no silikātmasas sastāva tiek ražotas šādas izolācijas minerālvates: stikla vate; akmens vate; izdedžu (sārņu) vate. Šo materiālu specifiskās īpašības ir dažādas, bet siltumizolējošās pamatīpašības ir ļoti līdzīgas. Akmens vates izejmateriāli ir dabiskais akmens bazalts, diabāzs, gabro, amfibolīti un kaļķakmens slānekļi. Ražošanas procesā iegūst kausēta akmens materiāla šķiedru pavedienus, no kuriem formē dažāda blīvuma plātņu vai ruļļveida materiālu ar atšķirīgu izstrādājuma biezumu. Akmens vates produkcijai raksturīga īpaša šķiedru struktūra, lielākā šķiedru daļa izvietota horizontāli, bet daļa - vertikāli, veidojot mehāniski noturīgu makrostruktūru, kas spējīga pretoties mehāniskai iedarbībai. Siltumizolējošās īpašības akmens vatei lielā mērā atkarīgas no temperatūras - pieaugot vides temperatūrai, pieaug arī slitumvadītspējas koeficients. Vates šķiedras neizkūstot var izturēt par 1000 °C augstāku temperatūru, bet saistvielas - tikai līdz +250 °C (augstākā temperatūrā polimērsaistvielas iztvaiko), No akmens vates izgatavo mīkstās plātnes vieglu konstrukciju sienu, starpsienu, bēniņu un jumtu, pārklājumu un grīdu siltuma izolācija. Stikla vates - minerālās vates paveida - izejmateriāli ir kvarca smiltis, soda un kaļķakmens, ražošanas procesā iegūst īsas šķiedras, ko sasaista ar sintētiskām saistvielām un pakļauj siltumapstrādei. Iegūtais siltumizolācijas materiāls dažāda blīvuma plātņu un ruļļmateriālu veidā plaši tiek izmantots siltumizolācijas darbos un kā akustiskais materiāls trokšņu slāpēšanai un izolācijai. Stikla vatei piemīt arī īpaši laba noturība pret vibrācijām, tāpēc no tās izgatavo kvalitatīvu tehnisko siltumizolāciju cauruļvadiem un transporta ierīcēs. Būvniecības stikla vate ir nedegoša, bet tās termiskā izturība ir zemāka nekā akmens vatei (250-500 °C), ķīmiskā izturība ir ļoti augsta. Minerālvates izmantošanas varianti 1. Elastīgās puscietās plātnes lieto vieglu sienu, starpsienu, pārsegumu, grīdas, jumtu un mansarda konstrukciju siltumizolācijai un skaņu slāpēšanai. 2. Cietās un stingrās izolācijas plātnes izmanto ventilējamo fasāžu konstrukcijās. 3. īpaši cietas un stingras izolācijas plātnes galvenokārt paredzētas vlenslāņa siltumizolācijas izveidošanai grīdu konstrukcijām virs grunts un pagraba sienu izolācijai no ārpuses, 4. No akmens vates izgatavo ruļļveida siltumizolācijas materiālus un vēja izolāciju, īpaši cietas jumta plāksnes, tehnisko izolāciju un citus izstrādājumus. Putupolimērmateriāli

Putupolimēru materiāli ir ar gaisu pildītas plastmasas struktūras, daļai no tām ir slēgtas, savstarpēji nesaistītas poras (putuplasti - putupolistirols, putupolistirēns, putupolivinilhlorīds, putupoliuretāns u. c). Latvijā vispirms būvnieki iepazina putupoliuretāna siltumizolāciju, kura mīkstie paveidi tautā pazīstami ar nosaukumu porolons - tas ir degošs, ūdensizturīgs materiāls, bet stipri uzsūc pašu ūdeni. Cietie putupoliuretāni (ripors un citi) populāri ar to, ka tos var uzsmidzināt uz jebkuras konfigurācijas virsmas, piemēram, uz jumta, kur tas porizējas tieši uz izolējamās virsmas. Putupolistirols ir visplašāk lietotais polimēru siltumizolācijas materiāls. Izmanto jau gatavus blokus baltu, cietu putu veidā (blīvums 25-40 kg/m3, maksimālā ekspluatācijas temperatūra +75 °C). Lieto ēku sienu, pārsegumu un jumtu siltināšanai. Ļoti labi fizikāli mehāniskie rādītāji ir ekstrudētam putupolistirēnam (blīvums 33 kg/m3), Putupolistirēnu izmanto pagraba sienām, grīdām, jumtiem, ceļu būvei un tehniskai siltumizolācijai. Polistirēna šūnu putuplastam (zilā izolācija) ir izteikti blīva materiāla šūnu struktūra, tāpēc tam raksturīga ļoti liela ūdens tvaiku difūzijas aizture. Praktiski tas nozīmē, ka materiāls neelpo - tādas īpašības piemīt hidroizolācijai. Ja pēc ēkas ārsienu siltināšanas telpās veic mūrēšanu, grīdu betonēšanu, apmešanu un citus mitros darbus, mitrums koncentrēsies sienu un jumta konstrukcijās un izžūs tikai pusotra gada laikā. Tas nav pieļaujams, tāpēc siltināšanas darbi ar putupolimērmateriāliem veicami ļoti piesardzīgi, apsverot visus iespējamos ēkas ekspluatācijas apstākļus, tie veicami kā ēkas būves pēdējais tehnoloģiskais process, kuru noslēdz fasādes apdare. Ekovate Ekovate ir ekoloģiski tīrs, dabisks, nedegošs, efektīvs celulozes siltumizolācijas materiāls, kas pieder pie organiskas izcelsmes smalkšķiedru materiāliem (vatēm), To ražo no tīra un sausa avīžu papīra, kam ražošanas procesā pievieno pulverveida bora savienojumus, kas darbojas kā antiseptiķi un antipirēni, nodrošinot ekovates bioloģisko ilglzturību un spēju pretoties degšanas procesiem. Ekovate ir pasaulē atzīts dabisks materiāls, kas atbilst mūsdienu tehniskajām prasībām. Ekovates īpašības 1. Siltumvadītspējas rādītājs ir pat nedaudz labāks nekā beramajai minerālvatei,jo ekovates struktūra ir smalkgraudaināka. No materiāla kopējā tilpuma 85-92 procentus aizņem gaiss, kura liela daļa ir ieslēgta ekovates porās. Sausa berama materiāla normatīvais blīvums 35 kg/m3. 2. Relatīvi zema gaisa caurlaidības spēja, jo sīkgraudainā šķiedra efektīvi samazina gaisa kustību. Tas ir būtisks raksturlielums, jo porainu un smalki šķiedrainu materiālu siltumizolējošās īpašības ir tieši saistītas ar nekustīga gaisa siltumizolēšanas spēju. 3. Līdzīgi koksnei ekovate ir izteikti higroskopiska. Tas nozīmē, ka tās mitrums, īpaši ārējās kārtās, vienmēr cenšas izlīdzināties ar apkārtējās vides mitrumu, tāpēc ekovate var piesaistīt mitrumu un atdot to, nezaudējot izolējošo spēju. 4. Elpojošs, bet pietiekami blīvs materiāls, tāpēc, siltinot ēkas ar ekovati, nav jālieto tvaika izolācija. Relatīvā gaisa mitruma iedarbībā samitrinās ekovates virsējais slānis un šķiedras salīp, veidojot plānu papīrveida garozu, kas pasargā siltinātāju no gaisa plūsmām. 5. Ekovate nav pakļauta pūšanu un pelējumu izraisošu mikroorganismu iedarbībai. Tas tāpēc, ka bora savienojumi materiāla sastāvā antiseptizē materiālu. Šie savienojumi neļauj materiālā dzīvot, vairoties un veidot ejas grauzējiem arī pēc vairāku desmitu gadu ekspluatācijas. 6. Kristāliskā borskābe un boraks ekovatei nodrošina ugunsdrošību. Sakarstot siltumizolācijas materiālam, tiek izbrīvēts ķīmisko bora savienojumu kristalizācijas ūdens un kavēta skābekļa pieplūde degšanas vietai. Tiek aizkavēta atklātas uguns izplatīšanās un atdzesēts izolācijas slānis, ekovate nevar aizdegties un kust, iespējama ir tikai lēna gruzdēšana. Ugunsgrēka laikā ekovate neizdala toksiskas gāzes. Ekovati iestrādā divējādi - ar sauso un mitro uzpūšanas metodi. Iestrādājot siltumizolāciju ar saspiestu gaisu (sausais paņēmiens), nodrošina optimālo siltumizolācijas materiāla blīvumu; siltinātājmateriāls iekļūst vissīkākajās spraugās, veidojot blīvu vienlaidu siltumizolācijas slāni, kur režģotu konstrukciju un caurejošu vadu vietās nerodas salaidumi, caur kuriem varētu noplūst siltums. Šo metodi izmanto horizontāliem starpstāvu un bēniņu pārsegumiem, jumta slīpņu siltinājumiem un izliektu sienu konstrukcijās. Iestrādājot ekovati ar mitro uzpūšanas metodi, tiek nodrošināts atklātu sienu konstrukcijām optimāls siltumizolācijas materiāla blīvums. Samitrinot ar ūdeni, tiek aktivizēts ekovates šķiedru sastāvā esošais lignīns, kas veic līmes funkcijas. Mitrinātā ekovate cieši saistās ar ēkas sienu konstrukciju, veidojot bezšuvju siltumizolācijas materiāla klājumu paredzētajā biezumā. Salīdzinājumā ar plātņveida siltinātājmateriāliem, ekovatei nav neizmantojamu pārpalikumu, kas rodas, piegriežot plātnes. Ēkas siltināšanu var veikt ļoti īsā laikā. Linvate Linvate ir dabiskas izcelsmes ekoloģiski nevainojams plātņveida elpojošs siltumizolācijas materiāls, ko veido apstrādāta linšķiedra. Tai nav vajadzīgs tvaikizolācijas aizsargslānis (polietilēna plēves), jo linvate, tāpat kā koksne, spēj atdot telpā higroskopiski uzņemto gaisa mitrumu. Plātņu izmēri: 565x1300, 610x1170 un 870x1200 mm, plātņu biezums no 50 līdz 150 mm. Linvati lieto ēku sienu un pārsegumu siltināšanai. Reflektīvie siltumizolācijas materiāli Visvienkāršākais šāda veida izolācijas materiāls ir alumīnija folija, kas uzstrādāta uz stiegrota, impregnēta papīra loksnes vienas puses. Vairākums šādu materiālu spēj atstarot vismaz 95% starojuma enerģijas, kas nonāk uz materiāla virsmas. Tā kā siltuma lielāko daļu, kas virzās caur izolētu ēkas norobežojošo konstrukciju (sienas, jumti, grīdas), veido infrasarkanais starojums, atstarojošā siltumizolācija var būt pat ļoti efektīva. Atstarojošo siltumizolāciju izvieto norobežotos gaisa dobumos, piemēram, starp sijām, spārēm, veidojot noslēgtus oderējumus vai ļoti plānas, bet daudzslāņainas (folija plus plāns putumateriāla slānis, plus folija, plus gaiss, plus folija) aizkarveida paketes, kas no malām ir hermetizētas un sadala gaisa telpu daudzās plānās gaisa slejās. Autors: Ingars Liepiņš

Komentāri

* Lūdzu aizpildi summu vārdiski latviešu valodā ar visām garumzīmēm!

SIA "Latvijas Tālrunis" aicina interneta lietotājus - portāla lasītājus, rakstot komentārus par publicētajiem rakstiem un ziņām, ievērot morāles, ētikas un pieklājības normas, nekūdīt uz vardarbību, naidu vai diskrimināciju, neizplatīt personas cieņu un godu aizskarošu informāciju, neslēpties aiz citas personas vārda, neveikt ar portāla redakciju nesaskaņotu reklamēšanu. Gadījumā, ja komentāra sniedzējs neievēro iepriekšminētos noteikumus, viņa komentārs var tikt izdzēsts un SIA "Latvijas Tālrunis" ir tiesības informēt uzraudzības iestādes par iespējamiem likuma pārkāpumiem.

Nedēļas tēma

Sniega pūtējs – jūsu ziemas rīts bez sāpošas muguras

Vai atceraties pagājušo ziemu, kad stundām ilgi nācās tīrīt sniegu ar lāpstu? Tagad ir īstais brīdis padomāt par efektīvāku risinājumu – sniega pūtēju, kas ietaupīs gan jūsu laiku, gan spēkus. Ko ņemt vērā, izvēloties sniega pūtēju?

Aktuālie piedāvājumi

Ilgtspējīgi elektromontāžas risinājumi – kopā ar SIA SORMEKS

Uzņēmums SIA SORMEKS veic visu veidu elektromontāžas un elektroinstalācijas darbus, kā arī elektromērījumus.

Aktualitātes

EM: Daudzdzīvokļu ēku atjaunošanai būs pieejami 173 miljoni eiro

2024. gada 17. decembra sēdē Ministru kabinets apstiprināja jaunu Eiropas Savienības fondu atbalsta programmu, kuras ietvaros varēs uzlabot energoefektivitāti daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkās, kā arī sekmēt energoservisa kompāniju jeb ESKO tirgus attīstību Latvijā.

Izstāsti Latvijai

"Revonia" pazemes mājas, pirtis, pagrabi: Pielaiko telpu, māju, dārzu

Vai esi kādreiz prātojis, kā dzīvoja pasaku un filmu varoņi hobiti? Tagad tas ir īstenojies! REVONIA ir realizējusi šādu pasaku/sapņu māju. "Revonia" ražo dzelzsbetona pazemes būves - mājas, pirtis, pagrabus. "Revonia" būves izceļas ar ļoti labu energoefektivitāti, jo tās tiek apbērtas ar viena metra zemes slāni, kas nodrošina visa veida aizsardzību.

Ja nav viena ideāla siltinātāja

Dalies ar šo rakstu

Komentāri