Siltumnoturības paaugstināšana

Siltumnoturība ir vairāku komponentu komplekss, kas sastāv no siltināšanas, apkures sistēmas sakārtošanas, kā arī ventilācijas sistēmas nodrošināšanas. Ja ir runa par siltumnoturību, visām šīm lietām jābūt sakārtotām, nevajadzētu ieguldīt vienā, aizmirstot par citu, visam jābūt vienlīdzīgi pārdomātam.

Kurināmais un apkure ir pietiekoši dārga, tāpēc siltināšana noteiktā periodā atmaksājas. Siltumnoturību paaugstināt iespējams veicot siltināšanu visās norobežojošās konstrukcijās, augšējā stāva pārsegumos, ārsienās, pirmā stāva grīdā, jeb pagraba pārsegumā. Apkures sistēmu vajadzētu veidot tā, lai tā motivētu cilvēku to regulēt pēc vajadzības, proti, pēc uzskaites iekārtas norēķināties pēc patērētā.

Ar ko sākt? Vienkāršākais ir augšējā stāva pārseguma siltināšana, ko līdz apkures sezonai var vēl paspēt izdarīt. Ja ir gara māja, tad tas būs procentuāli liels ietaupījums, ja tā ir augsta un šaura, piemēram, divpadsmit stāvu māja ar vienu kāpņu telpu, tad tas būs mazāks procentuāls ietaupījums. Tas ir pirmais un minimālais, ko tagad varētu izdarīt. Taču nevajadzētu mēģināt ietaupīt un jāatceras, ka vate jāber pietiekošā biezumā – vismaz 20 cm.

Viendzīvokļa ģimenes mājā siltināšanu var veikt pats, taču vispirms ir jāpārbauda vai netek jumts, jo tas var sabojāt visu siltinājumu. Ja tas tek, tad, protams, jādomā par jumta seguma nomaiņu. Prioritātes, protams, ir jāsabalansē.

Otra lieta, ko vēl var paspēt līdz apkures sezonas sākumam – apkures sistēmas funkcionēšanas pārbaude un sakārtošana. Ja ir individuālā māja, tad uzliekot cirkulācijas sūkni gravitācijas sistēmai, atrisinās jautājums par aukstajiem vai siltajiem stūriem. Temperatūra izlīdzinās.

Daudzdzīvokļu mājās ir lielākas problēmas – kad tika uzlikti siltumenerģijas skaitītāji, bija jāsāk taupīt, tad vienā mājas stūrī bija auksts, otrā karsts, jo sistēma nebija piemērota taupīšanai Cilvēki sāka paši risināt šīs problēmas, veicot siltināšanu no iekšpuses un radiatoru nomaiņu.

Ja pareizi izdara siltināšanu no iekšpuses, tad sliktas sekas ir iespējami mazas, taču apkures lietas ir jārisina visai mājai kopumā. Ja atrisina problēmas savā dzīvoklī, tas nedod garantiju, ka tas darbosies, jo kāds cits jau būs veicis labojumus kādā no kaimiņu dzīvokļiem un iespējams jau sabojājis visu sistēmu.

Daudzdzīvokļu mājās ir jāsabalansē stāvvadi, ko nevar izdarīt viens mājas iedzīvotājs. To arī var ne katrs apsaimniekotājs. Daudzdzīvokļu māja ir tā kā organisms, un individuāli var veikt tikai pagaidu pasākumus. Vajadzīga kopdarbība, bet tad atkal vienam vai otram rodas neuzticība pret to, kas veiks atbilstošos pasākumus, bet tā jau ir cita runa. Jo ātrāk sistēmu sakārto, jo lielāks ietaupījums. Uzreiz jāpiemin, ka ne katra sistēma ir vislabākā, katrai ir savi trūkumi un tā jāizvērtē atkarībā no konkrētās mājas un problēmām.

Konsultēja Rīgas enerģētikas aģentūras Energoefektiviātes informācijas centra vadītājs Juris Golunovs.

Foto: rakstā izmantots pēc Creative Commons licencēts attēls no vietnes www.flickr.com; autors frankh