Likumdošanas nepilnību dēļ apgrūtināta sakaru objektu nodošana ekspluatācijā
Par pašreizējiem precedentiem LEC brīdināja jau gada sākumā. Par situāciju sakaru objektu būvniecībā informē Andris Asars-Asarovskis, būvkompānijas LEC valdes loceklis: "Protams, vēršanās Valsts būvinspekcijā ir īstermiņa risinājums. Ilgtermiņā ir nepieciešamas izmaiņas šī gada sākumā pieņemtajos, bet diemžēl neprecīzajos grozījumos Elektronisko sakaru likumā. Jau gada sākumā, kad likums, uzskatu, sasteigti, neapspriežoties ar nozarē strādājošajiem, tika pieņemts, LEC brīdināja, ka gada otrajā pusē sastapsimies ar vairākiem precedentiem, kad sakaru būvju nodošana likumīgi būs apgrūtināta! Jāsaka, ka šobrīd atrodamies tieši šajā, prognozētajā pozīcijā, un mūsu vairākkārtīgie aicinājumi nekavējoties atrisināt radušos situāciju tā arī ir iestrēguši birokrātiskajos labirintos. Ar vēršanos Valsts būvinspekcijā vēlamies atkārtoti informēt par apgrūtinājumu un aicināt atbildīgās institūcijas visbeidzot rast kopsaucēju!" Likumdošanas nepilnības šobrīd visvairāk atsaucas uz darbu Jēkabpils un Daugavpils rajonos Viena no problemātiskākajām situācijām šobrīd ir Jēkabpils un Daugavpils rajonos, kur pašvaldības būvvaldes atsakās pieņemt ekspluatācijā piecus būvkompānijas LEC realizētos sakaru būvju objektus, lai gan visa dokumentācija ir kārtībā. A.Asars-Asarovskis: "Jēkabpils un Daugavpils pašvaldības uzskata, ka objekts ekspluatācijā ir jāpieņem Elektronisko sakaru direkcijai (ESD), kas, savukārt, norāda, ka tā nav viņu kompetence. Protams, ka neviens uzņēmējs nevar atļauties ilgstošu neskaidrību, kā rezultātā jācieš zaudējumi! Valsts būvinspekcijas birojā Rīgā iesniegtajā pretenzijā lūdzam izvērtēt, vai Jēkabpils pašvaldības būvvalde kā viņu pakļautībā esošā iestāde, pilda spēkā esošā likuma paredzēto kārtību. Tai pat laikā vēlos uzsvērt, ka esošā situācija ir kritiska un Elektronisko sakaru likumā pastāvošās nepilnības nepieciešams novērst, jo pretenziju rakstīšana par katru objektu ir nelietderīga un - laikietilpīga." Par veiktajām izmaiņām Elektronisko sakaru likumā Šobrīd uzņēmēji praksē sastopas ar absurdu situāciju. Likumīgi celts objekts, kura realizācijā veikts nopietns darbs un ir sakārtota visa darbu uzsākšanai un veikšanai nepieciešamā dokumentācija, noslēguma fāzē tā arī netiek likumīgi noformēts viena apstākļa dēļ. Tā kā šī gada sākumā mainīta līdzšinējā kārtība un elektronisko sakaru būvēm būvatļaujas izsniegšanas tiesības uzticētas ESD, būvvaldes uzskata, ka tieši ESD šie objekti ir jāpieņem arī ekspluatācijā. Tikmēr pati ESD uzskata, ka tā nav viņu kompetence, un uzņēmējus aicina vērsties būvvaldē. Ir pagājuši vairāk kā septiņi mēneši kopš spēkā stājušies neprecīzie grozījumi Elektronisko sakaru likumā un mēnesis kopš Ekonomikas Ministrijas paziņojuma rīkot sarunas, lai ieviestu skaidrību par elektronisko sakaru būvju pieņemšanu ekspluatācijā, bet ne vienā, ne otrā gadījumā reāla situācijas atrisinājuma tā arī nav. A.Asars-Asarovskis: "Ja situācija tuvākajā laikā netiks atrisināta, tad rezultāts visspilgtāk būs redzams gada nogalē un, visticamāk piepildīsies, jau iepriekš izteiktās prognozes, ka 80% sakaru būves netiks pieņemtas ekspluatācijā, jo to nodošana ekspluatācijā likumā paredzētajā kārtība vienkārši nav iespējama atbildīgo institūciju dažādo likumu interpretāciju un nesaskaņu dēļ. Lieki piebilst, ka šobrīd uzņēmējs atrodas neapskaužamā situācijā: no vienas puses ir klients, kam ārkārtīgi grūti pamatoti argumentēt situāciju ar sakaru būvēm, no otras – likumdošanas nepilnības, kas jāatrisina valsts atbildīgajām institūcijām. LEC jau tuvākajā laikā cer sagaidīt valsts institūciju iniciatīvu un vēlēšanos atkal sekmēt sakaru būvju būvniecību atbilstoši pastāvošajai likumdošanai." Meklējot risinājumus starp abu institūciju (pašvaldību būvvaldēm un Elektronisko sakaru direkciju) pozīcijām, būvkompānijas LEC eksperti ir vienisprātis, ka labākais modelis sakaru būvju nodošanai ekspluatācijai varētu būt pašvaldības būvvaldes organizēta komisija objekta pieņemšanai ekspluatācijā. "Šīs komisijas sastāvā būtu jāiekļauj ne tikai pašvaldības eksperti (arhitekts, būvuzraugs, būvinspektors), bet arī ESD pārstāvji vai arī jāsper kardināli būtisks solis, tas ir, ekspluatācijas funkcijas pilnībā jānodod ESD, savukārt kā komisijās pieaicinātos locekļus iekļaujot arī pašvaldības atbildīgos speciālistus. Diemžēl pēdējais risinājums nav īstenojams vienā dienā," uzsver A.Asars-Asarovskis. LEC arī papildina, ka daļēji ir saprotama ESD šī brīža pretenzija par sakaru objektu pieņemšanu ekspluatācijā, jo reāli šīs organizācijas apjomi ir par mazu tirgus pieprasījumam (pašlaik ir viena ESD struktūrvienība, kas atrodas Rīgā, lai gan pieprasījums ir visā Latvijā). Jaunā kārtība paredz, ka ESD izskata un akceptē elektronisko sakaru tīklu tehniskos projektus un izsniedz būvatļaujas, savukārt pašvaldību būvvaldes pieņem būves ekspluatācijā. Esošās neskaidrības attiecināmas uz visām elektronisko sakaru būvēm – kā telekomunikāciju līniju būvēm, tā arī uz sakaru būvēm uz jau esošām ēkām. Informāciju sagatavojusi Ilze Jansone
