Uz skolu pēc vīna

Uz skolu pēc vīna

Šī vieta nav tikai bārs, tas ir veikals, bārs un vīna skola. Studijas veidotāji par vienu no saviem galvenajiem mērķiem uzskata klientu izglītošanu, tādēļ šeit iespējams apmeklēt vīnzinības lekciju kursu. Par projektu un tā realizētājiem Bārs, veikals un skola Vīna studija Rīgā, Elizabetes ielā 10. Projekta autori - "1plus1 studija", arhitekti Mārtiņš PĪLĒNS, Niklāvs PAEGLE, Moritz AGNE, sadarbībā ar arhitekta U. Pīlēna biroju. Būvniecība – "upbNAMS". Metāla konstrukcijas – "RK Metāls", mēbeles – "Harte interjers", SIA "Šusts"; santehnika – "HL studija", lampas – "Itehio", "Nakts Mēbeles"; grīdas – "Primekss"; "J Projekts"; aizkari - SIA "Patricija", vizuālais dizains – "Brandbox". Projekts, realizācija – 2007.gads. Rīgas restorānus, kafejnīcas un bārus var iedalīt līdz kaulam atpazīstamās un daudziem jau sen apnikušās kategorijās. Mums ir dārgie un tukšie restorāni ar baltajiem galdautiem, bēšās "kafijas ar pienu" ieskrietuves ar slēptajām gaismām, nez no kuriem laikiem saglabājušās vecās vietas ar ieplaisājušām krūzītēm, sērgai līdzīgās kafijas bāru un picu ķēdes ar metāldizaineru veidojumiem un pie sienām sakabinātu bric-à-brac, "Milānas stila" pseido-glamūra kafejnīcas ar Spices krāmu veikalos sapirktiem spīdīgiem ķīniešu grabuļiem, pavāru un restorānu īpašnieku pašdarbnieciski mīlīgās tavernas un pagrabiņi... Pēdējā laikā centra kvartālos izveidotas vairākas jaunas, labas gaumes un/vai modes kritērijiem atbilstošas un harmoniskas vietas, kas apmeklētājam rada sajūtu, ka līdzīgā vietā jau kaut kad būts – varbūt Berlīnē, Kopenhāgenā vai Romā... Pārsvarā to autori ir jauni arhitekti un dizaineri, kas kādu laiku pavadījuši ārpus Latvijas un atgriezušies mājās ar vēlmi restaurēt sev pazīstamas sajūtas no iemīļotiem Rietumeiropas restorāniem un bāriem. Tāds ir arī stāsts par arhitektu biroju 1plus1 studija, kura jaunie arhitekti, Mārtiņš Pīlēns un Niklāvs Paegle, satikušies studiju laikā Vīnē. Tagad uz Rīgu atceļojis tur tik iecienītais vīna bāra koncepts. Uzreiz jāpiemin, ka Vīna studija ir arī viens no veiksmīgajiem gadījumiem, kad pasūtītājs un projekta finansētājs ir arhitekta ģimenes loceklis, un kopīgā atbildība par labu darba rezultātu bijusi iekodēta jau studijas tapšanas pirmsākumos.

Kā liecina pats nosaukums – Vīna studija, šī vieta nav tikai bārs, tas ir veikals, bārs un vīna skola. Studijas veidotāji par vienu no saviem galvenajiem mērķiem uzskata klientu izglītošanu, tādēļ šeit iespējams apmeklēt vīnzinības lekciju kursu, un, piemēram, uz klienta kartēm atradīsiet kalendāru ar veiksmīgiem un ne tik labiem vīna ražas gadiem. Astoņdesmit piecus procentus no veikalā atrodamajiem vīniem piegādā pats uzņēmums, par prioritāti tiek uzskatīta mazāk zināmu, Latvijā citur nenopērkamu vīnu izplatīšana par, kas svarīgi, demokrātisku cenu. Un tā ir tiesa, vīna glāze te maksā nedaudz lētāk vai tikpat kā vidējas dārdzības Rīgas restorānā, turklāt klientu neapdraud bezjēdzīgā sajūta, ka šo pašu vīnu par šo pašu cenu, tikai veselu pudeli, var nopirkt Rimi veikalā tepat aiz stūra. Bārā var nobaudīt ap trīsdesmit vīna šķirņu; jebkurš vīns, kas nopērkams veikalā, par atsevišķu samaksu ir pasūtāms arī bārā. Vīna studijas dizains tapis, cieši sadarbojoties uzņēmējiem, vīnziņiem un arhitektiem. Interjera arhitektūra tiešā veidā palīdz risināt studijas autoru grupas formulētos uzdevumus. Arhitekts Mārtiņš Pīlēns stāsta: "Jau sākotnēji nolēmām, ka svarīgs ir demokrātiskums un pieejamība, negribam nevienu atbaidīt un nemēģinām būt pārāk smalki". To redzam, jau ienākot pa galvenajām durvīm, kad uzreiz kļūst skaidrs studijas telpiskais risinājums – pa kreisi atrodas veikala niša, bārs izvietots centrāli, labajā pusē paveras atsevišķa telpa, kas noteiktos laikos pārtop par vīna skolas lekciju telpu. Lielākā daļa no interjera priekšmetiem un detaļām tapušas tepat Latvijā – gan garais dīvāns iepretim bāram, gan melnā metāla konstrukcijas bāram, galdu kājām un plauktu sastatnēm un Liepājas galdnieku izgatavotās oša masīvkoka galda virsmas. Arhitekti uzskata, ka "šajā vietā lietām ir jābūt īstām, un telpā visvairāk ir jāakcentē vīns." Kā iedvesmas avots atsevišķiem mēbeļu un detaļu risinājumiem gan pa jokam, gan nopietni tiek pieminēts veikals "K-Rauta" – īpaši tā metāla profilu nodaļa. 30-tajos gados tagadējās Vīna studijas telpās atradies gaļas veikals, zem iepriekšējā īrnieka, DnB Nord bankas, sabūvētajām riģipša konstrukcijām sienas bijušas noklātas ar Rīgas Miesnieka uzlīmēm. Tagad telpa attīrīta no senāko iemītnieku atstātajiem uzslāņojumiem. "Izģērbtās" sienas rāda vien pārvilktu un krāsotu ķieģeli un no gaļas veikala laikiem saglabātu apmetumu. Veikala daļā izkārtota "vīna bibliotēka" – plaukti ar vīna pudelēm, kas grupētas pēc to izcelsmes valsts un reģiona, šeit izvietota arī daļa no vīna papildus krājumiem. Valstu nosaukumi rakstīti ar krītu uz melnām, ar tāfeles krāsu nokrāsotām pudelēm. Dizaina autori nav kautrējušies no iekārtojuma studentiskā rakstura un vēlējušies radīt pārpilnības iespaidu. Tam kalpo arī horizontālā spoguļvirsma uz veikala centrālā plaukta – "salas" un saimnieciskās telpas – vīna noliktavas caurskatāmība. Noliktava no veikala un bāra telpām norobežota tikai ar rāmī stiprināta metāla sieta durvīm. Veikala telpu no bāra daļas norobežo vienkārši lina aizkari, kas pulksten desmitos, kad vīna tirgošana šajā studijas daļā jāpārtrauc, tiek aizvērti - aizpogāti. Tāfeles krāsa un tās piedāvātās grafikas iespējas Vīna studijā izmantotas vairākkārt. Ar šo krāsu klāta arī siena aiz bāra, uz kuras regulāri tiek atjaunots dienas vīnu tops. Sarakstam blakus izstādītas arī pudeles, lai klients varētu tās apskatīt – varbūt iepatīkas etiķete, jo, neslēpsim, arī pudeles noformējumam vīna izvēlē mēdz būt noteicoša izvēle. Arī noliktavas sienu apdarei izmantota tāfeles krāsa - arhitekti iecerējuši, ka darbinieki šeit rakstīs darba grafikus un tamlīdzīgas piezīmes, taču, kā atzīst paši autori, tas ir viens no risinājumiem, kas dzīvē netiek lietots. Ar melnajām sienām tonāli saskan studijas betona grīda, kurā pēc tās ieliešanas ierīvēts melns antracīta pulveris (SIA Primekss). Arī lampas izvēlētas lielākoties melnas - interjerā dominē kompānijas LUXO ražotās, Jaka Jakobsena (Jac Jacobsen) 1937. gadā radītās L-1 "arhitektu" lampas, kas pasaulē pārdotas jau 25 miljonos eksemplāru. Tās stiprinātas pie plauktiem – "grāmatām", kas patiesībā ir ar audeklu apvilkts saplāksnis. Virs bāra letes rindojas dāņu kompānijas Lightyears dizaineres Sesīlijas Mancas (Cecilie Manz) veidotās melnās Caravaggio lampas. Studijas bāra daļu raksturo telpā lineāri izvietotā lete un tai iepretim sarindotie 2-vietīgie galdiņi ar koka virsmu. Sēdvietas pie ieejas paceltas augstāk, lai, pēc arhitektu ieskatiem, telpā radītu vairāk omulības. Bāra letē integrēta saldējamā vitrīna, lai klienti uzkodas varētu izvēlēties ne tikai ēdienkartē, bet arī vizuāli. T.s. semināra telpā, kas ikdienā kalpo kā bāra paplašinājums, galdi ir transformējami. Tos savstarpēji sabīdot un sastiprinot, lekciju laikā tiek izveidots degustācijas galds sešpadsmit personām. Arī apgaismojums ir transformējams, garos vados iekārtās spuldzes nodarbību laikā tiek savietotas vienkopus, tā nodrošinot lekcijām nepieciešamo centrālo gaismas avotu. No miesnieka veikala laikiem šeit saglabājušies saldētavas raupjie betona griesti, kas tagad apstrādāti ar lineļļu. Atbilstoši veidņu rakstu nospiedumiem griestos, uz grīdas ieklāts rakstā līdzīgs ozolkoka parkets. Vīna skolas lekciju telpa ar tās paaugstināto grīdas līmeni nepieciešamības gadījumā var kalpot arī kā neliela skatuvīte, skatuves sajūtu palīdzētu radīt arī lina aizkari. Tie vizuāli, bet ne akustiski norobežo pārējo bāra daļu no nodarbību telpas, kad šeit noris vīnzinības semināri. Lekciju telpas galvenā dominante – vīna skapis – atceļojis no Itālijas. Tas, kā stāsta arhitekts Mārtiņš Pīlēns, ir interjera dārgākais objekts, darināts pie vīna skapju meistara pēc arhitekta skicēm, un tajā nepieciešamajā temperatūrā glabājas kolekcijas dārgākie vīni. Par apmeklētāju trūkumu Vīna studija nevar sūdzēties, darbadienu vakaros brīvu vietu maz. Vai šis būs jaunais Rīgas Ozīriss vai vismaz līdzvērtīga tā alternatīva, rādīs laiks. Tikmēr projekta autoriem un investoriem padomā jau nākošais Vīna studijas projekts, šoreiz - Liepājā. Autore: Andra Šulca, arhitekte Foto: U. Pīlēna birojs "LATVIJAS ARCHITEKTŪRA" 6.burtnīca (2008)

Dalies ar šo rakstu

Komentāri

=

* Lūdzu aizpildi summu vārdiski latviešu valodā ar visām garumzīmēm!

SIA "Latvijas Tālrunis" aicina interneta lietotājus - portāla lasītājus, rakstot komentārus par publicētajiem rakstiem un ziņām, ievērot morāles, ētikas un pieklājības normas, nekūdīt uz vardarbību, naidu vai diskrimināciju, neizplatīt personas cieņu un godu aizskarošu informāciju, neslēpties aiz citas personas vārda, neveikt ar portāla redakciju nesaskaņotu reklamēšanu. Gadījumā, ja komentāra sniedzējs neievēro iepriekšminētos noteikumus, viņa komentārs var tikt izdzēsts un SIA "Latvijas Tālrunis" ir tiesības informēt uzraudzības iestādes par iespējamiem likuma pārkāpumiem.

Nedēļas tēma

"ACO Nordic" – ilgtspējīgi notekūdeņu apsaimniekošanas risinājumi cilvēku un vides labklājībai

"ACO Nordic" – ilgtspējīgi notekūdeņu apsaimniekošanas risinājumi cilvēku un vides labklājībai

Ūdens ir ekosistēmu dzīvības avots un cilvēces veselības un labklājības pamats. Tomēr dažādu cilvēka ikdienas darbību rezultātā ūdens sastāvs un kvalitāte tiek radikāli izmainīta. Kā komunālie, tā rūpnieciskie notekūdeņi, neattīrīti vai nepilnīgi attīrīti, ar dažādām tajos esošajām kaitīgajām vielām, baktērijām un mikroorganismiem rezultātā nokļūst apkārtējā vidē, to piesārņojot.

Aktuālie piedāvājumi

Aktualitātes

Atliek ūdens patēriņa skaitītāju dzīvokļos verificēšanu ārkārtējās situācijas laikā

Atliek ūdens patēriņa skaitītāju dzīvokļos verificēšanu ārkārtējās situācijas laikā

Ar mērķi ierobežot vīrusa Covid-19 izplatību un sekmēt nepieciešamo drošības pasākumu ievērošanu, uz Latvijā izsludinātās ārkārtējās situācijas laiku nebūs nepieciešams nodrošināt piekļuvi dzīvokļos esošajiem ūdens patēriņa skaitītājiem un citiem skaitītājiem (arī siltuma maksas sadalītājiem), kas nav komercskaitītāji, un veikt to nomaiņu vai atkārtoto vai pirmstermiņa verificēšanu.

Uzņēmējs runā