"Skonto būve" gaida likumīgu risinājumu ēku demontāžai gudrona dīķu projektā
"Diemžēl ne VVD, ne tā pārstāvis nav devuši atbildi un akceptu ēku demontāžas projektam, un fakts, ka Inčukalna domes būvvalde ir apturējusi būvatļauju objektā, liedz "Skonto būvei" sākt ēku nojaukšanas darbus. Tā vietā, lai atrisinātu šo jautājumu atbilstoši Būvniecības likumā noteiktajai kārtībai, VVD un būvvalde liek "Skonto būvei" veikt nelikumīgas un bīstamas darbības, tas ir, nojaukt pagaidu būves, lai gan būvvalde ir apturējusi būvdarbus," skaidroja Dižbite-Svarinska.
Šajā būvobjektā atrodas piecas būves, ar pietiekoši sarežģītu konstrukciju un ievērojamu griestu augstumu - aptuveni 10 metri. Šādu būvju nojaukšanai ir nepieciešamas speciālas zināšanas un izstrādāts projekts. Demontējot būves vienkārši kā pagadās, kā to iesaka veikt VVD un būvvalde, diemžēl var notikt negadījumi, un par šiem negadījumiem, visticamāk, tiks vainota "Skonto būve", norāda uzņēmuma pārstāve.
"Mēs uzskatam, ka būvju demontāža un izvešana bez projekta un spēkā esošas būvatļaujas, kā to pieprasa VVD un būvvalde, tiesiski nav iespējama - šādas darbības būtu likumpārkāpums. Tādiem darbiem ir nepieciešams būvprojekts, un būvvaldei ir pienākums tādu pat pieprasīt no uzņēmēja, kā arī būvvaldei ir pienākums atjaunot apturēto būvatļauju, lai būtu iespējams veikt šādus darbus, kā arī kontrolēt to veikšanas procesu. Ņemot vērā VVD darbību rezultātā radušos situāciju, "Skonto būve" uzskata par absurdiem pieprasījumu no VVD puses "Skonto būvei" pamest objektu. Mēs rīkosimies tikai un vienīgi atbilstoši Latvijā noteiktajiem likuma regulējumiem," norāda "Skonto būvi" pārstāvošais jurists Gvido Senkāns.
Ēku un būvju nojaukšanas darbi ir pakļauti Būvniecības likuma regulējumam, jo atbilstoši likuma 3.panta noteikumiem šo likumu piemēro "... esošu būvju nojaukšanai, novietošanai". Saskaņā ar Būvniecības likuma 1.panta 7.punktu "būves nojaukšana ir tādi būvdarbi, kuru rezultātā būve vai tās daļa beidz pastāvēt". Saskaņā ar likuma prasībām šādiem būvdarbiem ir nepieciešama būvatļauja, kuru izsniedz būvvalde - Būvniecības likuma 17.pants nosaka, ka būvdarbus drīkst uzsākt pēc tam, kad būvvalde ir izdarījusi atzīmi būvatļaujā par visu tajā ietverto projektēšanas nosacījumu izpildi, būvdarbu uzsākšanas nosacījumu izpildi un būvatļauja kļuvusi neapstrīdama.
"Skonto būve" jau ir vērsusies pie Saeimas, jo būvniecības nozarē valda nekārtība - spēkā esošās būvniecību regulējošās normas ir konfliktējošas, praksē to pielietošana no valsts un pašvaldību iestāžu puses ir pretrunīga. Vēl vairāk - šo normu piemērošana praksē neļauj sasniegt likuma mērķi un neatbilst likuma garam. Šis gadījums norāda uz sistēmiskām nepilnībām būvniecības nozarē.
Jau ziņots, ka konflikts starp "Skonto būvi" un VVD ilgst jau kopš vasaras sākuma. VVD 28.augustā pārņēma apsardzi Inčukalna gudrona dīķu teritorijā, savukārt "Skonto būve" uzskata, ka notikusi krimināli sodāma rīcība, un lūgusi Valsts policiju par šo faktu sākt kriminālprocesu.
Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesa nolēmusi ierosināt lietu pēc būvkompānijas "Skonto būve" pieteikuma pret VVD. Tiesa pieņēmusi "Skonto būves" prasības pieteikuma materiālus pret VVD par parāda un līgumsoda piedziņu 1,85 miljonu eiro apmērā un paziņojuma par līguma izbeigšanu atzīšanu par prettiesisku un spēkā neesošu ar tā izsniegšanas dienu. Lieta ierosināta 7.augustā. Kā aģentūru LETA informēja uzņēmumā, pēc prasības grozījumu iesniegšanas "Skonto būve" prasa piedzīt no VVD ne tikai neapmaksātos 1,85 miljonus eiro, bet arī samaksu par darbiem, kas veikti aprīlī, maijā un jūnijā, tādējādi prasības summa pieaugusi līdz 6,3 miljoniem eiro.
Iepriekš VVD aizturēja darba samaksu 1,8 miljonu eiro apmērā "Skonto būvei" par martā veiktajiem sanācijas darbiem Inčukalnā.
LETA
Foto: Ieva Lūka/LETA
