SM: Ar Eiropas Savienības fondu atbalstu – soli tuvāk iedzīvotājiem ērtai, drošai un zaļai transporta sistēmai
Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda (ESF) 2014.-2020.gada plānošanas perioda finansējums projektiem transporta un sakaru nozarēs, ko pārrauga Satiksmes ministrija, ir 1,236 miljardi eiro. Ieguldot ESF finansējumu, ir uzlabota kvalitāte un drošība uz valsts autoceļiem vairāk nekā 690 km kopgarumā, modernizēta dzelzceļa infrastruktūra, iegādāts videi draudzīgs sabiedriskais transports astoņās valstspilsētās, izveidots elektroautomobiļu uzlādes tīkls, kā arī nodrošināta interneta pieejamība valsts lauku teritorijās.
“ESF līdzfinansējums ir nozīmīgs ieguldījums ilgtspējīgas transporta un sakaru infrastruktūras attīstībā Latvijā, kas vērsta uz iedzīvotāju mobilitātes un biznesa vajadzību nodrošināšanu un vienlaikus dod pozitīvu pienesumu Eiropas zaļo mērķu sasniegšanā,” uzsver Satiksmes ministrijas valsts sekretāres vietniece Ligita Austrupe. “ESF 2014.-2020.gada plānošanas periodā paveiktais un darbi, kas vēl turpinās, ir solis tuvāk iedzīvotājiem ērtai, drošai un videi draudzīgai transporta sistēmai. Vienlaikus jāatzīst, ka pārmaiņu īstenošanai transporta nozarē darāmā vēl daudz, vajadzīgas ievērojamas investīcijas un visu iesaistīto pušu konstruktīva sadarbība.”
Kvalitatīvi autoceļi ir viens no galvenajiem aspektiem ilgtspējīgas transporta infrastruktūras attīstībā. ESF finansējums 257,79 miljonu eiro apjomā ieguldīts, lai pārbūvētu vai modernizētu 340 km valsts galveno autoceļu, kas atrodas Eiropas transporta (TEN-T) tīklā. Autoceļu pārbūve, virsmas nestspējas stiprināšanas u.c. darbi, kas vienlaikus uzlabo ceļu satiksmes drošību, jau pabeigti 296,27 km garumā. Līdz 2023. gada beigām plānots veikt pārbūves darbus, sakārtojot 43,75 km valsts galveno autoceļu.
Tāpat, ieguldot ESF finansējumu 235,47 miljonu eiro apjomā, tiek īstenoti projekti, lai uzlabotu arī valsts reģionālo autoceļu pieejamību un kvalitāti, tostarp veicot autoceļu pārbūvi un virsmas nestspējas stiprināšanu. Veiktie ceļu uzlabošanas darbi vienlaikus veicina ceļu satiksmes drošību. Valsts reģionālo autoceļu pārbūve vai modernizēšana jau ir pabeigta 315 km garumā, 38 km garumā darbi turpinās.
Būtisks aspekts tranzīta nozares konkurētspējas stiprināšanai ir Latvijas nacionālās nozīmes centru savienojamības nodrošināšana ar TEN-T tīklu, kas vienlaikus atslogo pilsētu satiksmi un uzlabo satiksmes drošību. Vairāk nekā 49,75 miljoni eiro ESF finansējuma piešķirts, lai novērstu infrastruktūras pārrāvumus pilsētās un radītu alternatīvu maršrutu tranzīta un kravas transportam, atdalot to no vietējās nozīmes sabiedriskā transporta plūsmām. Kopumā jau ir izbūvēti 17,84 km alternatīvu maršrutu tranzīta un kravas transportam Daugavpils, Jelgavas, Liepājas, Rēzeknes, Valmieras un Ventspils pašvaldībās. Līdz 2023. gada beigām papildus tiks izbūvēti vēl 8,24 km alternatīvu maršrutu tranzīta un kravas transportam Jēkabpilī, Liepājā un Valmierā.
Līdz 2023. gada beigām, ieguldot 23,8 miljonus eiro ESF finansējumu, tiks pārbūvēta ar “Rail Baltica” projektu saistītā infrastruktūra Rīgas Centrālās stacijas multimodālā transporta mezgla apkārtnē. Projekta ietvaros tiks ieviestas satiksmes organizācijas izmaiņas, optimizējot transporta plūsmu mezgla tuvumā, kā arī uzlabota gājēju un velotransporta piekļuve Rīgas Centrālās stacijas multimodālajam transporta mezglam.
ESF finansējums 88,62 miljoni eiro apjomā tiek ieguldīts, lai mazinātu sastrēgumus uz Rīgas maģistrālajiem pārvadiem un novērstu infrastruktūras pārrāvumus esošo pilsētas maģistrālo ielu tīklā. Projektu ietvaros ir veikta Salu tilta pārbūve, savukārt Skultes pārvada un Austrumu maģistrāles izbūvi plānots pabeigt līdz 2023. gada beigām.
Ieguldot 5 milj. eiro ESF finansējumu, ir uzsākta nacionālā transporta nozares informācijas piekļuves punkta izveide. Satiksmes dalībniekiem, operatīvajiem dienestiem un transporta pakalpojumu sniedzējiem būs pieejami ES prasībām atbilstoši dati par satiksmi, ceļiem, stāvlaukumiem, maršrutiem un satiksmes drošību. Projektu plānots pabeigt līdz 2023. gada beigām, un sagaidāms, ka informācijas pieejamība uzlabos ceļu satiksmes drošību, samazinās ceļu satiksmes dalībnieku ceļā pavadīto laiku un uzlabos sabiedrības mobilitāti kopumā.
“Latvijā, tāpat kā Eiropā, dzelzceļš tiek attīstīts kā sabiedriskā transporta mugurkauls. Dzelzceļa un vilcienu satiksme ir ērtāka, drošākā un videi draudzīgākā pārvietošanās. Modernizējot dzelzceļa infrastruktūru, mēs veicināsim pārvietošanās paradumu maiņu,” atzīst L. Austrupe. Dzelzceļa infrastruktūras modernizācijai pieejamais ESF finansējums ir 130,48 miljoni eiro, tā ietvaros tiek izbūvēts un elektrificēts otro sliežu ceļš posmā Mangaļi-Ziemeļblāzma, pārbūvēti stacijas parku sliežu ceļi, modernizēta signalizācijas sistēma, izbūvēti divlīmeņu šķērsojumi gājējiem. Pasažieru ērtībām tiks izbūvētas paaugstinātas pasažieru platformas ar aprīkojumu un pieejām 48 stacijās.
Darbi plānoti dzelzceļa līnijās Rīga-Jelgava, Rīga-Tukums, Rīga-Krustpils, Rīga-Skulte (modernizācija) un jaunu staciju būvniecība līnijās: Rīga-Bolderāja un Rīga-Cēsis. Līdz 2023. gadam vilcienu kustības ātrums tiks paaugstināts līdz 140 km/h posmos Rīga-Daugavpils un Rīga-Jelgava, kopumā modernizējot dzelzceļa infrastruktūru aptuveni 150 km garumā. Tāpat līdz 2023. gadam plānoti darbi pasažieru apkalpošanas infrastruktūras modernizācijai, vilcienu kustības ātruma palielināšanai un papildu drošības pasākumu ieviešanai.
ESF finansējums 235 miljonu eiro apjomā tiks ieguldīts sliežu transporta – tramvaju un vilcienu ritošā sastāva modernizācijai. Līdz 2023. gadam Daugavpilī, Liepājā un Rīgā kopumā tiks no jauna uzbūvētas vai uzlabotas esošās tramvaja līnijas 20 km garumā un iegādāti 28 tramvaja vagoni. Tāpat pasažieru ērtībām līdz 2023. gadam plānots iegādāties 23 jaunus elektrovilcienus.
“Mūsdienīgs un videi draudzīgs sabiedriskais autotransports ir ne tikai tīrāks gaiss un zemāks trokšņa līmenis, bet vienlaikus papildu ērtības pasažieriem un mazākas ekspluatācijas izmaksas,” komentē L. Austrupe. ESF finansējums 44,9 miljonu eiro apjomā dod iespēju modernizēt sabiedriskā transporta autoparku astoņās valstspilsētās. Priekšrocības, ko dod pārvietošanās ar jauniem, ērtiem un videi draudzīgiem autobusiem jau izmanto Jelgavas, Jēkabpils, Jūrmalas, Rēzeknes un Valmieras iedzīvotāji. Kopumā par ESF pieejamo finansējumu plānots iegādāties 145 videi draudzīgus autobusus.
Ar ESF finansējumu 6,62 miljoni eiro ir izveidots nacionāla līmeņa elektrotransportlīdzekļu uzlādes tīkls. Kopumā ir uzstādītas 139 elektrotransportlīdzekļu uzlādes stacijas visā Latvijā.
“Valsts tautsaimniecības attīstība lielā mērā ir saistīta ar interneta pieejamību un pieejamo pakalpojumu kvalitāti visā valsts teritorijā. Šis jautājums ir kļuvis vēl aktuālāks Covid-19 pandēmijas laikā, jo arvien vairāk procesu, tai skaitā mācības un darbs, notiek attālināti. ESF dod iespēju veicināt kvalitatīvu elektronisko sakaru pieejamību reģionos, tostarp arī lauku skolām,” atzīst L. Austrupe.
Kopumā 42,27 miljoni eiro ESF finansējums tiek ieguldīts elektroniskās sakaru infrastruktūras pieejamības uzlabošanā lauku teritorijās. 2,55 milj. eiro paredzēti optiskā tīkla “vidējās jūdzes” piekļuves punktu izbūvei izglītības iestādēs, par kuru izbūvi jau ir izsludināts iepirkums. Pašlaik lauku teritorijās jau ir izbūvēti 1905 km optiskā tīkla un 198 optiskā tīkla “vidējās jūdzes” piekļuves punkti. Sagaidāms, ka līdz 2023. gada beigām Latvijas lauku teritorijās tiks izbūvēti vismaz 2000 km optisko tīklu un izveidoti indikatīvi 243 “vidējās jūdzes” piekļuves punkti.
“Tranzīta nozare tradicionāli ir bijis viens no Latvijas tautsaimniecības attīstības stūrakmeņiem. ESF ieguldījums ostu drošības uzlabošanai un lidostā “Rīga” veiktie darbi drošības un vides uzlabošanas jomā, stiprina nozares konkurētspēju kopumā,” komentē L. Austrupe.
ESF finansējums 89,31 miljoni eiro ieguldīts, lai uzlabotu drošību Latvijas lielajās ostās – Liepājas speciālajā ekonomiskajā zonā, Rīgas brīvostā un Ventspils brīvostā. Veikta molu, viļņlaužu, krasta nostiprinājumu un piestātņu pārbūve un atjaunošana, inženiertīklu būvniecība, kuģu ceļu uzlabošana, lai paaugstinātu kuģošanas drošību, kā arī tiek veikta dzelzceļa pievadceļu būvniecība un auto pievadceļu rekonstrukcija. Kopumā ostu teritorijās jau ir veikta ielu un dzelzceļa rekonstrukcija 15,8 km garumā un rekonstruētas astoņas hidrotehniskās būves. Līdz 2023. gada beigām plānots pabeigt rekonstruēt ielas 3,9 km garumā un rekonstruēt vēl piecas hidrobūves.
ESF finansējums 12,98 miljoni eiro ieguldīts aviācijas nozares konkurētspējas veicināšanā. Projektu ietvaros tiek veikti uzlabojumi Starptautiskās lidostas “Rīga” infrastruktūrā, lai samazinātu lidostas saimnieciskās darbības ietekmi uz vidi. Tiek īstenoti darbi, kas nodrošinās lidostas civilās aviācijas drošības pasākumu uzlabošanu un paaugstinās tās infrastruktūras energoefektivitāti. Tāpat tiek izveidota bezpilota gaisa kuģu pārvaldības un uzraudzības sistēma, kas veicina vides un drošības pasākumus starptautiskajā lidostā “Rīga” un uzlabo Latvijas gaisa telpas drošību gaisa satiksmes vadības zonā.
2014. gada 13. novembrī Eiropas Komisija apstiprināja ESF 2014.-2020. gada plānošanas perioda darbības programmu „Izaugsme un nodarbinātība”, kuras ietvaros Latvijai pieejams finansējums ir 4,4 miljardi eiro. Satiksmes ministrijas pārziņā esošajiem specifiskajiem atbalsta mērķiem pieejams finansējums 1,236 mljrd. eiro apmērā jeb 28% no pieejamā ES atbalsta.
Vairāk informācijas par ESF un atbalsta jomām 2014.-2020. gada plānošanas periodā SM mājas lapā.
