SM: Transporta infrastruktūras attīstība – būtisks faktors valsts ekonomikas izaugsmes veicināšanai
Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (turpmāk OECD) savā jaunākajā Ekonomikas pārskatā par Latviju apstiprina – Satiksmes ministrijas prioritātes transporta infrastruktūras attīstībai ir būtisks faktors tālākai valsts kopējās ekonomikas izaugsmes veicināšanai.
Satiksmes ministrs Tālis Linkaits pauž gandarījumu, ka OECD savos secinājumos apstiprinājusi Satiksmes ministrijas jau vairākus gadus ieturētās stratēģijas pamatotību attiecībā uz ieguldījumu veikšanu transporta infrastruktūrā, kā arī Rīgas metropoles sabiedriskā transporta sistēmas pārveidošanā.
“Ilgtermiņā un stratēģiski plānota ceļu infrastruktūras attīstība, uzlabojumi sabiedriskā transporta sistēmā, tajā skaitā Rīgas metropoles sabiedriskā transporta attīstība, dzelzceļš kā sabiedriskā transporta mugurkauls, ceļu satiksmes drošība – šie jautājumi ir un būs Satiksmes ministrijas prioritātes. Arī OECD tos visus atzīmē kā būtiskus faktorus visas valsts ekonomikas izaugsmes veicināšanai,” pauž T. Linkaits.
OECD ģenerālsekretārs Matiass Kormans trešdien Rīgā, prezentējot Ekonomikas pārskatu, norādīja, ka Latvijai jāpievērš liela uzmanība konkurētspējas veicināšanai, tādēļ OECD īpaši aicina valdību rūpēties par infrastruktūras, īpaši ceļu tīkla, sakārtošanu. Kā vienu no projektiem, kas dos būtisku ieguldījumu Latvijas un visa reģiona transporta infrastruktūras uzlabošanā, OECD min Rail Baltica būvniecību.
T. Linkaits uzsver, ka vairākas iepriekšējo gadu būvniecības sezonas bijušas finansiāli visdāsnākās visā atjaunotās Latvijas vēsturē, tajā skaitā pagājušajā gadā autoceļi sakārtoti 1337 km garumā 206 objektos. Arī šogad ieguldījumi ceļu sistēmas sakārtošanā būs līdzīgā līmenī, atjaunojot valsts galvenos un reģionālos autoceļus, turpinot Ķekavas apvedceļa būvniecību. Šogad arī plānots sākt projektēšanu A5 Rīgas apvedceļa (Salaspils-Babīte) posma no iecerētā jaunā tilta pār Daugavu līdz Ķekavas apvedceļam izbūvei par ātrgaitas autoceļu.
OECD atzīmē, ka ceļu infrastruktūras sakārtošanā pēdējā laikā vērojams progress, taču joprojām šajā virzienā ir daudz darāmā, galveno uzmanību pievēršot satiksmes drošības uzlabošanai. Pētnieku ieskatā blīvais ceļu tīkls, ņemot vērā salīdzinoši mazu iedzīvotāju skaitu, sarežģī iespējas pietiekamā kvalitātē uzturēt visus ceļus, tādēļ jauni projekti jāizvēlas, tos rūpīgi izvērtējot un kā prioritāti izvirzot ceļus ar lielu satiksmes intensitāti.
Atzinīgi novērtēta Satiksmes ministrijas sagatavotā valsts galveno autoceļu programma 2020. - 2040. gadam, kas paredz izveidot vienotu, drošu un efektīvu valsts galveno autoceļu tīklu, lai nodrošinātu Rīgas apvedceļa sasniedzamību no jebkura administratīvā centra Latvijā ne ilgāk kā divu stundu laikā.
Kopumā transporta infrastruktūrā tuvākajos gados plānoti ievērojami ieguldījumi, turpinot Rail Baltica projektu, kur jau nākamgad plānota pamattrases būvniecības uzsākšana. Rūpējoties par dzelzceļa kā sabiedriskā transporta sistēmas mugurkaula attīstību, šogad un turpmākajos gados plānotas investīcijas dzelzceļa infrastruktūras attīstībā: dzelzceļa posma Sarkandaugava-Ziemeļblāzma modernizācija, 48 staciju pasažieru platformu sakārtošana, ātruma uzlabošana dzelzceļa infrastruktūrā un drošības elementu sakārtošana, veidojot drošākas pārbrauktuves un gājēju pārejas.
Būtisks darbs ir arī Atveseļošanas un noturības mehānisma finansējuma programmas izstrāde Rīgai un Pierīgai, veidojot vienotu Rīgas metropoles sabiedriskā transporta tīklu. Rīgas metropoles sabiedriskā transporta sistēmas attīstība, kas jau ir Satiksmes ministrijas prioritāšu lokā, OECD ieteikumos minēta kā viens no galvenajiem uzdevumiem. T. Linkaits piebilst, ka šajā virzienā jau iesākts darbs un Satiksmes ministrijas, Rīgas un Rīgas plānošanas reģiona pārstāvji un transporta nozares speciālisti strādā pie tā, lai veicinātu Rīgas un Pierīgas iedzīvotāju paradumu maiņu – izvēlēties videi draudzīgu sabiedrisko transportu savām ikdienas gaitām.
OECD Ekonomikas pārskatā par Latviju izvērtēta Latvijas ekonomiskā situācija, īpašu vērību pievēršot eksporta veicināšanas problemātikas izpētei, kā arī sniegtas OECD ekspertu rekomendācijas Latvijas ekonomikas ilgtspējīgākas izaugsmes nodrošināšanai. Saskaņā ar OECD praksi šāda veida pārskati OECD dalībvalstīm tiek publicēti reizi divos gados.
