Šmits: Apgalvojumi, ka uzturēšanās atļauju programma kropļo vietējo tirgu, ir muļķīgi
"Tas ir nišas produkts, kas tiek būvēts un piedāvāts konkrētam pircēju lokam, un tam nav ne mazākā sakara ar vietējo nekustamo īpašumu tirgu," uzsvēra Šmits.
Viņš skaidroja, ka katra nekustamā īpašuma projekta realizācijas cikls ir pieci līdz seši gadi. "Attīstītāji, sākot projektu, uzņemas milzīgu risku, iegulda savus līdzekļus. Ja pirms vairākiem gadiem attīstītājs atbilstoši spēkā esošiem likumiem sācis attīstīt projektu, tad tagad ar nepārdomātām un steidzīgām likumu izmaiņām šie projekti tiek pakļauti riskam," sacīja Šmits.
"Arco Real Estate" valdes loceklis Māris Laukalējs piebilda, ka īpašumi, kas tiek būvēti uzturēšanās atļauju pieprasītājiem, atrodas vietās, kurās vietējie iedzīvotāji nekad nav varējuši iegādāties īpašumus.
"Pat smagākajos krīzes gados īpašumu cenas Jūrmalā nenokritās zem 3500 eiro par kvadrātmetru. Vai Latvijas iedzīvotāji jebkad ir varējuši pirkt īpašumus par šādu cenu? Jāsaprot, ka visās pasaules valstīs, kurās ir kādas kūrortpilsētas, tajās ir rajoni, kuros dzīvo tikai ārzemnieki, jo vietējiem iedzīvotājiem tie ir par dārgu," skaidroja Laukalējs.
Šmits piebilda, ka uzturēšanās atļauju prasītāji ir politiski ekonomiskie bēgļi, kas nekādā veidā neapdraud valsts drošību.
"Ja valstī ir bail no "zaļajiem cilvēciņiem", tad jāsaprot, ka ne jau tie, kas ar savu kapitālu bēg no Krievijas, būs šie "zaļie cilvēciņi", kas Latvijā taisīs revolūciju," sacīja Šmits.
Kā piemēru viņš minēja to, ka pērn Latvija izsniedza 105 452 vairākkārtējās C kategorijas vīzas Krievijas pilsoņiem, kas tiem dod tiesības vairākas reizes gadā uzturēties Latvijā līdz 90 dienām. Tāpat izsniegtas 1174 D kategorijas vīzas, kas ļauj uzturēties Latvijā ilgāk par 90 dienām.
"Ja Drošības policija apgalvo, ka viņi nespēj izkontrolēt tos dažus tūkstošus uzturēšanās atļauju prasītāju, vai viņi ir spējīgi pārbaudīt tos vairāk nekā 100 000 vīzu saņēmēju? 90 dienas ir vairāk nekā pietiekams laiks, lai Latvijā sarīkotu revolūciju," uzsvēra Šmits.
Jau ziņots, ka vairāki deputāti priekšlikumos grozījumiem Imigrācija likumā rosina mainīt nekustamā īpašuma vērtību, par kuru piešķirt TUA Latvijā.
Pašlaik likumā noteikts, ka TUA pieprasīšanai ārzemniekam jāiegādājas nekustamais īpašums, kura vērtība nav mazāka par 250 000 eiro.
Parlamentārietis Inesis Boķis (V) rosina noteikt, ka TUA var piešķirt cilvēkam, kuram Rīgā vai Jūrmalā pieder viens vai ne vairāk par trīs īpašumiem, kuru kopējā vērtība nav mazāka par 180 000 eiro.
Tāpat deputāts rosina paredzēt, ka vairākos novados TUA iegūšanai varētu piederēt trīs nekustamie īpašumi, kuru kopējā vērtība nav mazāka par 90 000 eiro. Tas attiektos uz Ādažu, Aizkraukles, Alojas, Amatas, Auces, Babītes, Baldones, Bauskas, Brocēnu, Carnikavas, Cēsu, Dobeles, Engures, Ērgļu, Garkalnes, Iecavas, Ikšķiles, Inčukalna, Jaunjelgavas, Jaunpils, Jelgavas, Kandavas, Kocēnu, Kokneses, Ķeguma, Ķekavas, Lielvārdes, Limbažu, Mālpils, Mārupes, Mērsraga, Neretas, Ogres, Ozolnieku, Pārgaujas, Pļaviņu, Priekuļu, Raunas, Ropažu, Rundāles, Salacgrīvas, Salaspils, Saulkrastu, Sējas, Siguldas novada, Stopiņu, Talsu, Tērvetes, Tukuma, Vecpiebalgas un Vecumnieku novadiem, kā arī Jelgavas pilsētu.
Savukārt pārējās teritorijās uzturēšanās atļauju varētu iegūt, iegādājoties trīs īpašumus vismaz 50 000 eiro vērtībā.
Rīga, 18.febr., LETA.
Foto: Edijs Pālens/LETA.
