Šmits: VID aktivitātes īres cenas nepaaugstinās
"Ir noteikta īres cena, kuru regulē tirgus neatkarīgi no tā, kādi par īri tiek iekasēti nodokļi," skaidroja Šmits.
Viņš norādīja, ka VID centieni panākt, lai visi dzīvokļu izīrētāji reģistrētos kā saimnieciskās darbības veicēji un par izīrēšanu maksātu nodokļus, būs izīrētāju, nevis īrnieku problēma.
"Īres cenas noteikti neaugs, jo ir zināmas robežas, kad cenu celt vairs nav iespējams, lai piedāvātais īpašums joprojām būtu interesants īres tirgū un piesaistītu potenciālo īrnieku interesi," piebilda Šmits.
Jau ziņots, ka izīrētāju kontrole pēdējos trīs gadus bijusi viena no VID prioritātēm. Šī ir joma, kur nereģistrēta saimnieciskā darbība ir izplatīta visvairāk, bet vienlaikus to ir visvieglāk izsekot.
VID darbības rezultātā patlaban kā nodokļu maksātāji reģistrējušies vairāk nekā 18 000 cilvēku, un tas ir par 11% vairāk nekā gadu iepriekš, kad reģistrējušies bija aptuveni 16 400 cilvēki.
Izīrētājiem ir divas iespējas - ja reģistrējas kā saimnieciskās darbības veicējs, tad maksā 23% iedzīvotāju ienākuma nodokli no summas, kas palikusi pāri, atņemot visus izdevumus no ieņēmumiem. Var aprobežoties tikai ar īres līguma reģistrāciju VID. Tad nodokļa likme ir mazāka - 10%, taču izdevumos iespējams norakstīt vienīgi nekustamā īpašuma nodokli.
Arvien vairāk cilvēku izmanto iespēju tikai reģistrēt līgumus, nekļūstot par saimnieciskās darbības veicējiem, piemēram, 2014.gadā tie veidoja 36%, bet šogad - 44%.
Cik liela ir "pelēkā zona" īres tirgū, VID nevar pateikt, bet patlaban tiek strādāts pie metodes, kā aprēķināt naudu, kas neienāk valsts budžetā.
Rīga, 18.febr., LETA.
Foto: flickr.com
