Sociālie partneri atbalsta ģenerālvienošanos noslēgšanu nozarēs
Rīga, 12.apr., LETA. Valdības un sociālo partneru veidojošā Nacionālā trīspusējā sadarbības padome (NTSP) šodien atbalstīja grozījumus Darba likumā, kas paredz ieviest ģenerālvienošanos noslēgšanu nozarēs.
Ar minētajiem grozījumiem plānots nodrošināt augtāku darbinieku tiesību un interešu aizsardzību un ēnu ekonomikā dominējošās "aplokšņu algas" ierobežošanu. Likumprojekts paredz tiesības nozares ģenerālvienošanās slēdzējpusēm vienoties par mazāku piemaksu par virsstundu darbu, ja ģenerālvienošanās ir paredzēts būtisks minimālā atalgojuma palielinājums.
Likumprojekta izstrādātāja Ekonomikas ministrija norāda, ka visbiežāk ģenerālvienošanās priekšmets ir nodarbināto atalgojuma jautājumi, tajā skaitā minimālie atalgojuma līmeņi, papildus sociālās garantijas.
Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) pēc sēdes žurnālistiem stāstīja, ka NTSP šodien pieņēmusi vēsturiskus grozījumus Darba likumā un tuvākajā laikā tie tiks iekļauti Ministru kabineta dienaskārtībā.
Pēc premjera teiktā, ģenerālvienošanās vispirms tiks ieviesta būvniecības nozarē, kas kalpos kā instruments ēnu ekonomikas apkarošanā un būs kā paraugs citām nozarēm.
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētājs Egils Baldzēns arī minēto likuma grozījumu atbalstīšanu NTSP ietvarā nosauca par vēsturiski, jo tādējādi Latvija virzīsies Skandināvijas virzienā. Baldzēns precizēja, ka likuma grozījumi paredz, ka ar laiku ģenerālvienošanās būs saistoša visām nozarēm.
Iepriekš Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītāja Baiba Fromane žurnālistiem sacīja, ka ģenerālvienošanās parakstīšana būvniecības nozarē par nozares minimālā atalgojuma noteikšanu varētu sākties maijā.
Parakstīšanas process varētu ilgt aptuveni divus mēnešus un pēc visu nepieciešamo parakstu savākšanas pēc pusgada ģenerālvienošanās varētu stāties spēkā - provizoriski 2019.gada sākumā.
Kopumā nepieciešams, lai ģenerālvienošanos parakstītu uzņēmumi, kuru pašu spēkiem veikto darbu apgrozījums veido vismaz 50% no nozares kopējā apgrozījuma jeb aptuveni 700 miljonus eiro. Šim apjomam nepieciešami aptuveni 300 būvniecības uzņēmumu paraksti.
Fromane skaidroja, ka patlaban atbalstu ģenerālvienošanās parakstīšanai jau ir pauduši uzņēmumi, kuru kopējais pašu spēkiem veikto darbu apjoms ir aptuveni 500 miljoni eiro, tātad vēl nepieciešams atbalsts no uzņēmumiem, kuru kopējais apgrozījums veido vēl ap 200 miljoniem eiro.
