Šodien notiek Latvijas Būvinženieru savienības kongress
Šodien, plkst.11:00 Latvijas Būvinženieru savienības (LBS) biedri un viesi pulcējās Latvijas Universitātes Lielajā aulā, kur notika LBS XXVI kongress. Lai gan LBS šogad ir deviņdesmit gadu jubileja, svinības izpaliek, dramatisko Būvniecības nozares notikumu dēļ. Arī šogad portāls abc.lv ņema dalību LBS kongresā.
Pašlaik LBS ir 792 biedri, no tiem 60 asociētie. LBS būtiskākais ir inženieru kompetence un kvalifikācija. Īpaši sabiedriski aktīvie biedri specializējušies un izveidojuši desmit sekcijas, kā, piemēram, projektēšanas, izglītības un zinātnes, tehnoloģiju, starptautisko sakaru u.c. LBS regulāri, izskatot valsts līmeņa projektus, izstrādājusi priekšlikumus, diemžēl ne vienmēr tos spēj novērtēt ministriju darbinieki, kuriem nav sapratnes par būvniecības procesiem.
LBS valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Straume saka: "Pēdējo vienpadsmit gadu laikā nomainījušies 6 ekonomikas ministri un 3 valsts sekretāri, bet nav veikta neviena izmaiņa noteikumos, kuri būtiski ietekmē nozari un par kuru nepieciešamību Būvinženieru savienība ministrijai rakstījusi 54 vēstulēs. Ko parādīja traģiskā avārija Zolitūdē? Valstī absolūti nesakārtota ir būvniecības normatīvā bāze - tehniskie normatīvi (LBN), būvprojektu un būvobjektu kvalitātes standarti, metodiskie norādījumi standartu t.sk. Eirokodeksu pielietošanai. Valstī projektēšanas un būvniecības procesos ir iestājusies totāla bezatbildība. Pēc lielveikala "Maxima", Priedaines ielā 20, Rīgā, avārijas ir pagājuši vairāk kā četri mēneši, bet nav bijusi neviena analīze vai diskusija par iespējamajiem avārijas cēloņiem un sekām, neviena diskusija par nepieciešamību ņemt vērā Zolitūdes mācību, izdarot precizējumus Būvniecības likumā."
LBS norāda arī uz vairākām nekonsekvencēm. Piemēram:
Vadoties no spēkā esošajiem Vispārīgajiem būvnoteikumiem (VBN), būvprojekta ekspertīzi ir tiesiskas veikt fiziskas personas, kurām ir attiecīgs būvprakses sertifikāts, kā arī juridiskas personas, kuras nodarbina sertificētu speciālistu projektēšanas jomā. Tas nozīmē, ka Latvijā ēku būvprojektu konstruktīvo daļu ekspertīzi ir tiesiski veikt 3108 eksperti, no kuriem ~ 90% būvprojektu ekspertīzi nekad nav veikuši.
Valstī kopš 2009. gada notiek energoauditoru sertifikācija, kuru veic ignorējot 2003. gada 8. jūlija Ministru kabineta noteikumus Nr. 383 "Noteikumi par būvprakses un arhitekta prakses sertifikātu piešķiršanu, reģistrēšanu un anulēšanu". Rezultātā energoauditoru sertifikāti ir 106 personām (2014. gada 1. janvāra dati), no kurām tikai 14 ir būvinženiera izglītība.
Pēc pastāvošās likumdošanas energoefektivitātes pasākumus pārsvarā veic pēc vienkāršotās renovācijas vai vienkāršotās rekonstrukcijas principiem t.i., bez būvatļaujas, bez akceptēta tehniskā projekta, bez darba žurnāla, bez segto darbu un nozīmīgo konstrukciju pieņemšanas aktiem. Tāpēc zemo būvdarbu kvalitāti grūti pārmest atbildīgajam būvdarbu vadītājam vai būvuzraugam, jo vienkāršotās renovācijās nav ne tehniskās specifikācijas, ne mezglu risinājumu.
Ekonomikas ministrijas būvinspektoru reģistrā reģistrēti 193 būvinspektori (2014. gada 1. janvāra dati). Līgumsaistības ar pašvaldībām ir 115 būvinspektoriem. Rodas loģisks jautājums, ar ko nodarbojas pārējie legālie būvinspektori?
Kāds ir pašreizējais fons nozarē? 2013. gada statistika liecina:
Pēc VID datiem BŪVNIECĪBU veic 6273 ar būvniecību saistīti uzņēmumi, no kuriem 4490 atrodas Rīgā vai Pierīgā (71.6%), Vidzemē un Zemgalē - 897 (14.3%), Kurzemē – 539 (8.6%), Latgalē – 348 (5.5%). Strādājošo skaits - vismaz 10 darbinieki ir 1065 uzņēmumiem vai 16.9%.
No visiem šiem uzņēmumiem tikai 1.7% ir apvienojušies Latvijas Būvnieku asociācijā (LBA), bet 8 vadošās būvfirmas Būvniecības attīstības stratēģiskajā partnerībā (BASP) .
Valstī ir 2721 uzņēmums, kas nodarbojas ar PROJEKTĒŠANU, tai skaitā Rīgā un Pierīgā – 2219 (81.5%), Zemgalē – 170 (6.2 %), Kurzemē – 148 (5.4%), Vidzemē – 105 (3.9%), Latgalē – 79 (3.0%). Vidējais viena biroja apgrozījums 2012. gadā bija 11636 Ls.
