"Sorainen": Jaunais Būvniecības likums investoriem var sadārdzināt darījumus ar zemi
Līdz 2014.gada 1.oktobrim būvatļauju varēja saņemt pēc tam, kad bija izsniegts plānošanas un arhitektūras uzdevums (PAU), kā arī akceptēts būvprojekts. Attiecīgi būvatļauja bija pēdējais akts, ko pirms būvdarbu uzsākšanas izsniedza būvvalde un kas garantēja tiesības sākt būvdarbus.
Patlaban būvatļauja ir pirmais un vienīgais dokuments, kas tiek saņemts no būvvaldes, tā tiek saņemta daudz agrākā būvniecības procesa stadijā un pati par sevi vairs negarantē tiesības tūlītēji uzsākt būvdarbus. Maksimālais likumā noteiktais termiņš projektēšanas nosacījumu un būvdarbu uzsākšanas nosacījumu izpildei ir seši gadi.
"Tā kā būvatļauja tiek izsniegta daudz ātrākā procesa stadijā, jārēķinās, ka zemes pārdošanas darījumam daudz ātrāk būs piemērojams PVN. Proti, ja agrāk, pirms pirkuma līguma noslēgšanas, bija iespējams saņemt PAU, lai uzzinātu būvniecības prasības attiecīgajā zemesgabalā, tad tagad likums PAU izsniegšanu vairs neparedz. Savukārt tagad būvatļaujas saņemšana zemei pat tikai projektēšanas nosacījumu uzzināšanas nolūkiem radīs PVN sekas, šādu zemesgabalu pārdodot," skaidroja Vuškāne.
Tādējādi, uzsākot zemesgabala attīstīšanu vai pērkot šādu zemesgabalu, vai pat turpinot jau iesāktus projektus, kurus ietekmē jaunā kārtība, ir vērts pārliecināties, vai plānotie darījumi nesadārdzināsies par 21%, norādīja Vuškāne.
Rīga, 10.marts, LETA.
Foto: flickr.com.
