Spārītis: IZM nav tiesību risināt LZA augstceltnes jautājumu

Rīga, 19.febr., LETA. Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) nav tiesību risināt Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) augstceltnes jautājumu, aģentūrai LETA pauda LZA prezidents Ojārs Spārītis.

IZM pasūtītajā auditā analizēta LZA darbības lietderība, tajā konstatējot, ka, lai gan kopumā LZA darbojas atbilstoši plānošanas dokumentos izvirzītajiem mērķiem un normatīvo aktu prasībām, un valsts finansējums tiek izlietots ekonomiski un efektīvi, taču fiksēti vairāki trūkumi, kuru novēršanai nepieciešami atsevišķi uzlabojumi. Auditā tostarp vērtēta arī LZA telpu, izceļot arī LZA augstceltnes, apsaimniekošanu.

Saskaņā ar LZA Stratēģiju, nozīmīgs resurss LZA funkciju īstenošanai visās darbības programmās un papildu finanšu līdzekļu iegūšanai ir LZA mītne LZA augstceltnē, kas atrodas Akadēmijas laukumā 1, Rīgā. Šī ēka ir LZA administrācijas, zinātnisko institūtu, zinātnisko organizāciju, zinībietilpīgu pakalpojumu organizāciju, NVO, ēkas apkalpes dienestu un kultūras organizāciju mītne, norādīts auditā. LZA ēkā telpas tiek iznomātas arī organizācijām, kas nav saistītas ar zinātni, piemēram, biedrībai "Latvijas tautas dziednieki", izdevniecībai "Zintnieks".

Auditā skaidrots, ka LZA augstceltnes, kas ir kultūras piemineklis, kopējā platība ir 13 500 kvadrātmetri, no kā lietderīgā platība ir 6500 kvadrātmetri un LZA savām vajadzībām izmanto 2000 kvadrātmetrus.

Augstceltnes kopējā iznomātā platība 2017.gadā bija 3500 kvadrātmetri jeb 77,7% brīvo telpu, tai skaitā, 21% zinātniskiem institūtiem, 60% komercstruktūrām, 19% iznomātās auditorijas un konferenču zāles. 2017.gada beigās augstceltnē bija brīvas 25 telpas 575 kvadrātmetru platībā, kas veido 9,5% no kopējās lietderīgās ēkas platības.

2015.gadā vidējā nomas maksa bija 9,16 eiro kvadrātmetrā, savukārt 2016.gadā - 9,11 eiro kvadrātmetrā. No telpu izīrēšanas saņemtie finanšu līdzekļi, pirmkārt, tiek novirzīti telpu ekspluatācijas izmaksu segšanai, bet atlikušie līdzekļi - remontdarbu veikšanai.

Auditori, izvērtējot situāciju ar LZA telpā, rosināja Ilgtermiņā izskatīt iespēju pārveidot augstceltnes telpas par multifunkcionālu zinātnes popularizēšanas centru, vai arī LZA pāriet uz mūsdienu Latvijas zinātnes tēlam atbilstošām telpām. Veidojot multifunkcionālo zinātnes popularizēšanas centru, būtu jāņem vērā ap augstceltni esošās brīvās teritorijas attīstības iespējas, kas būtu jāsasaista ar zinātnes jomu.

Spārītis uzsvēra, ka augstceltne nepieder IZM, tāpēc jautājums par tās apsaimniekošanu neesot ministrijas jautājums.

"IZM nav tiesību risināt jautājumu ar augstceltni," pauda LZA prezidents.

Viņš skaidroja, ka audita ziņojums nekādā veidā nav nelabvēlīgs LZA - tajā ir rekomendēts līdz gada beigām apspriest jautājumu par ēkas apsaimniekošanas.

"Mēs par to runāsim, domāsim. Tagad ir sācies gads, mums ir viss šis gads, lai efektivizētu šīs ēkas apsaimniekošanu," solīja Spārītis.

Viņš gan uzsvēra, ka arī citas populāras biroju ēkas Rīgā saskaras ar līdzīgu problēmu, nespējot izīrēt visas telpas. "Ja LZA ir tikai 8% pieejamas telpas vēl, tad tas ir viens no vislabākajiem rādītajiem Rīgā," pauda Spārītis, piebilstot, ka apsaimniekošanas grūtības ir visām biroju ēkām.