SPKC speciālistu ieteikumi drošai talkošanai

SPKC speciālisti iesaka, uzsākot darbu, novērtēt vidi, kur sakopšanas darbi paredzēti. Lai nesavainotos, uzmanīgi rīkojieties ar talkas inventāru un nezināmas izcelsmes atkritumiem (šļirces, stikla lauskas u.c.). Lietojiet aizsargbrilles, strādājot ar tehniku un cimdus, vācot lapas, zarus un atkritumus.

Tāpat veicot sakopšanas darbus, vajadzētu atturēties no alkohola lietošanas, kas nereti ir iemesls traumu gūšanai.

SPKC speciālisti arī mudina pieaugušos uzmanīt bērnus, kas nereti gūst savainojumus, darbojoties ar asiem priekšmetiem (zāģiem un cirvjiem). Aicinām pieskatīt mazos talkotājus, neatstājot viņus bez uzraudzības, it īpaši, ja tuvumā ir atklātas ūdenstilpnes, akas, grāvji u.tml.

Vietās, kuras zināmas kā narkotiku lietotāju uzturēšanās vietas, noteikti nevajadzētu nodarbināt bērnus. Tomēr jāapzinās, ka izmestās šļirces var atrasties jebkur - pat klusos privātmāju rajonos. Tas nenozīmē, ka jāatsakās no šādu teritoriju sakopšanas, bet ir jāievēro piesardzības pasākumi.

Lai izvairītos no saduršanās, noteikti jālieto atkritumu savākšanai piemēroti darbarīki – grābekļi, dārza dakšas, speciāli piederumi atkritumu uzslaucīšanai, lai savāktās lapas un citi priekšmeti nebūtu jāņem ar rokām. Gružu savākšanai jālieto biezi un izturīgi atkritumu maisi, bet rokās noteikti jābūt cimdiem no iespējami bieza materiāla, piemēram, brezenta. Savāktos atkritumu maisus jāizvairās spiest ar rokām vai piespiest sev klāt, jo tajos var būt šļirces, adatas un citi asi priekšmeti.

Visdrošāk atrastās šļirces un adatas savākt necaurduramos konteineros, piemēram, plastmasas pudelēs, kuras ieteicams aizskrūvēt. Šādi savāktas šļirces un adatas nevajadzētu izmest sadzīves atkritumu konteineros, bet gan meklēt iespēju sadarboties ar firmām, kas utilizē medicīnas atkritumus, vai ārstniecības iestādēm, kurām ir līgums par medicīnas atkritumu utilizāciju. Vairākās Latvijas pilsētās darbojas HIV profilakses punkti, kas, izplatības ierobežošanas nolūkā, veic šļirču apmaiņu injicējošiem narkotiku lietotājiem – tur noteikti atrastās šļirces tiks pieņemtas utilizēšanai. Šādi HIV profilakses punkti atrodas Rīgā, Bauskā, Daugavpilī, Jēkabpilī, Jelgavā, Jūrmalā, Kuldīgā, Ķekavā, Liepājā, Ogrē, Olainē, Saldū, Talsos, Tukumā, Balvos. Kontaktinformācija pieejama SPKC mājas lapā www.spkc.gov.lv, zem sadaļas "HIV profilakse" (http://www.spkc.gov.lv/hiv-profilakses-punkti/)

Ja vien šļirce nav tikko lietota, saduroties ar adatu, risks inficēties ar HIV ir ļoti neliels. Pat ja adatā saglabājies samērā liels asiņu daudzums, vīruss jau būs gājis bojā. Tomēr joprojām saglabājas iespēja inficēties ar hepatītu vīrusiem, jo īpaši B hepatītu, kas ir ļoti izturīgs ārējā vidē. Cik ilgi šļirces un adatas var būt infekciozas, atkarīgs no ārējās vides apstākļiem, kur tās glabājušās. Svarīgi ir apzināties risku, veicot teritoriju uzkopšanas darbus, un ievērot aprakstītos piesardzības pasākumus.

Ja tomēr gadījies sadurties ar izmestu šļirci, tūlīt pēc negadījuma:

* nomazgāt brūci ar ūdeni un ziepēm;

* 3 –5 minūtes skalot brūci zem tekoša, vēsa ūdens;

* dezinficēt brūci ar 70% spirta šķīdumu vai citu tam paredzētu dezinfekcijas līdzekli;

* uzlikt sterilu pārsēju.

Ja notikusi saduršanās ar izlietotu šļirci, operatīvu informāciju par to, kā pareizi rīkoties, iespējams iegūt, zvanot uz Rīgas Austrumu Klīniskās universitātes slimnīcas stacionāra "Latvijas Infektoloģijas centrs" Neatliekamās medicīniskās palīdzības un pacientu uzņemšanas nodaļas tālruni 67014552.

Cietušajam, līdzi ņemot šļirci un adatu, ar kuru notikusi saduršanās, ieteicams 48 stundu laikā ierasties stacionārā "Latvijas Infektoloģijas centrs" uzņemšanas nodaļā (Rīgā, Linezera ielā 3; tālr.: 67014552), lai speciālisti varētu izvērtēt iespējamo risku inficēties un nepieciešamības gadījumā nozīmētu izmeklēšanu un ārstēšanu.

SPKC speciālisti arī atgādina, ka ir sākusies ērču aktivitātes sezona, tādēļ, uzturoties mežā, krūmainās vietās un nekoptās pļavās, jāatceras, ka ērces visbiežāk nokļūst uz cilvēku apaviem vai apģērba potīšu vai ceļgalu augstumā un pēc tam lēnām pārvietojas uz augšu. Ērces nekrīt no kokiem un krūmiem.

Lai nepieļautu ērces piesūkšanos, apģērbs jāpielāgo tā, lai ērce nevarētu zem tā pakļūt: bikšu gali jāieliek zeķēs, aprocēm un apkaklei jābūt cieši pieguļošai, blūze vai krekls jāieliek biksēs. Ieteicams valkāt cepuri vai lakatu. Ik pa brīdim jāapskata apģērbs, īpaši kājas, lai savlaicīgi ieraudzītu un notrauktu pa apģērbu rāpojošas ērces. Pēc uzturēšanās ārā pārliecinieties, vai uz ķermeņa nav ērces, pārbaudiet matus.

Var lietot arī ērču atbaidīšanai domātos līdzekļus, apsmidzinot ar tiem apģērbu, tomēr tie nepasargās, ja apģērbs nebūs pareizi pielāgots un ērce varēs nokļūt zem tā.

Ja ērce tomēr piesūkusies, tā jānoņem pēc iespējas drīzāk. Tās noņemšanu vislabāk uzticēt ārstniecības personai, jo nepareizi to noņemot, var saspiest ērces ķermeni, palielinot risku saslimt ar kādu no ērču pārnestajām slimībām. Tomēr, ja ērces noņemšana jāveic pašam, jāievēro piesardzības pasākumi: pirms ērces izvilkšanas ar spirtu vai degvīnu dezinficējiet vietu, kur tā piesūkusies; ar pinceti satveriet ērci un, cenšoties nesaspiest, to lēni izvelciet (var izmantot diega cilpu - to apsien ap ērces snuķīti pēc iespējas tuvāk ādai un, velkot aiz galiem, ērci izņem); lai mazinātu inficēšanās risku ērces izņemšanas laikā (arī mājdzīvniekiem), jo uz rokām var būt mikroskopiski ievainojumi, vēlams uzvilkt gumijas cimdus, vai izmantot kādu starpliku, pēc tam dezinficējot rokas.

Speciālisti aicina arī pareizi novērtēt dienas gaisa temperatūru un laika apstākļus, paturot prātā, ka pavasarī itin viegli iespējams saaukstēties, pirmo saulaino dienu iespaidā pāragri atsakoties no siltākas virsjakas, šalles un cepures.

Foto: Scooter Lowrimore/flickr.com