SPRK apstiprina grozījumus Tīkla kodeksā elektroenerģijas nozarē
Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) apstiprinājusi grozījumus Tīkla kodeksā elektroenerģijas nozarē, kas paredz balansēšanas pakalpojuma saņēmējiem pienākumu segt izmaksas par balansēšanas jaudas uzturēšanu. Grozījumi paredz pārejas periodu jaunajam regulējumam, un balansēšanas jaudas uzturēšanas maksu pārvades sistēmas operators AS “Augstsprieguma tīkls” piemēros ar 2025. gada 1. jūliju, kā arī nofiksēs balansēšanas jaudas uzturēšanas cenas 2025. gada otrajam pusgadam.
No 2025.gada februāra sāks darboties kopīgs Baltijas balansēšanas jaudas tirgus. Tas saistīts ar Baltijas valstu elektroenerģijas pārvades sistēmu desinhronizāciju no BRELL (Baltkrievijas, Krievijas, Igaunijas, Latvijas, Lietuvas) loka, lai sinhronizētos ar kontinentālās Eiropas energosistēmām, attiecīgi pielāgojot un ieviešot jaunus sistēmas darbības stabilizācijas mehānismus frekvences uzturēšanai, kas nozīmē sistēmas darbības izmaksu palielinājumu. Ietekme uz konkrētiem enerģijas tirgiem un tirgus dalībniekiem precīzi novērtējama būs pēc sinhronizācijas un balansēšanas jaudas tirgus darbības uzsākšanas.
Vidēju balansēšanas jaudas uzturēšanas izmaksu scenārijā elektroenerģijas pārvades sistēmas operators AS “Augstsprieguma tīkls” prognozē, ka kopējās izmaksas 2025.gadā Latvijā varētu sasniegt 40,74 milj. eiro, kas pirmajā pusgadā tiks segtas no AS “Augstsprieguma tīkls” līdzekļiem. Sagaidāms, ka, rudenī sākot darboties AS “Augstsprieguma tīkls” elektroenerģiju uzkrājošo bateriju sistēmām, izmaksas turpmākajiem gadiem saruks.
Balansēšanas jaudas uzturēšanas cenu prognoze otrajā pusgadā ir 42,07 EUR/MWh par nebalansa komponenti un 3,00 EUR/MWh par portfeļa apjoma komponenti. Precīzas balansēšanas jaudas uzturēšanas cenas 2025. gada otrajam pusgadam AS “Augstsprieguma tīkls” publicēs līdz 1.februārim, pirms tam saskaņojot ar SPRK.
Lai nodrošinātu Baltijas elektroenerģijas sistēmas stabilu darbību, būtiskas ir balansēšanas jaudas rezerves. Stabilam energosistēmas darbam Baltijai nepieciešamo balansēšanas jaudas rezervju izmaksu ietekme uz gala rēķiniem Latvijā, līdzīgi kā Igaunijā un Lietuvā, prognozēta mazāka par 5%. Aprēķini veikti visās Baltijas valstīs, kas liecina, ka sinhronizācijas projekts neatstāj būtisku ietekmi uz elektroenerģijas pakalpojuma kopējām izmaksām.
“Ņemot vērā globālos un lokālos riskus, Baltijas valstu pievienošanās kontinentālajam Eiropas elektroenerģijas tīklam paātrinātā kārtā galvenokārt ir mūsu drošības jautājums, jo atvienošanās no Krievijas kontrolētā BRELL loka spēcina mūsu pašu enerģētisko neatkarību. Elektroenerģija ir viens no būtiskākajiem resursiem ikvienam iedzīvotājam. Pēdējā laikā novērotas diversijas pret energoapgādes tīklu, to skaitā elektroenerģijas kabeļa Estlink 2 sabojāšana. Līdz ar to lēmums pēc iespējas ātrāk pamest neprognozējama kaimiņa uzturēto elektroenerģijas tīklu ir pareizs un likumsakarīgs.
Taču drošībai ir sava cena. Pēc sinhronizācijas ar Eiropas energotīklu Baltijas valstis pašas uzturēs savas balansēšanas jaudas, un tas nozīmē papildu izmaksas. Gada pirmajā pusē tās apmaksās AS “Augstsprieguma tīkls” no saviem līdzekļiem, savukārt no 1. jūlija balansēšanas jaudu uzturēšanas izmaksu segšana būs balansēšanas pakalpojuma saņēmēju pienākums. Pēc garām diskusijām ar ieinteresētajām pusēm, to skaitā elektroenerģijas tirgotājiem, ražotājiem un lielajiem patērētājiem, ir panākts risinājums par fiksētas balansēšanas jaudas uzturēšanas cenas noteikšanu šī gada otrajā pusē. Uzturamo balansēšanas jaudu apjoms ir saistīts ar kopējo iespējamo nebalansa apjomu, kuru komersantiem individuālā portfeļa līmenī ir iespējams samazināt, pilnveidojot prognozēšanas rīkus un ieviešot papildu elastības elementus, lai mazinātu starpību starp prognozēto un reālo tīklā nodoto vai no tā saņemto elektroenerģiju. Sagaidāms, ka izmaksas par balansēšanas jaudu uzturēšanu, kuras jāsedz balansēšanas pakalpojuma saņēmējiem, pēc šā gada novembra varētu sarukt, jo sāks darboties AS “Augstsprieguma tīkls” elektroenerģiju uzkrājošo bateriju sistēmas. Tieši tāpēc, lai izvairītos no svārstībām, 2025.gada otrajā pusgadā balansēšanas jaudas uzturēšanas cenas tiek fiksētas. Taču jebkurā gadījumā galalietotājiem ir jārēķinās, ka enerģētisko neatkarību nodrošinošās balansēšanas jaudas izmaksas tiks iecenotas elektroenerģijas sniegšanas pakalpojumā,” skaidro SPRK padomes priekšsēdētāja Alda Ozola.
“Lielā mērā nepieciešamo balansēšanas jaudas rezervju apjomu būtiski ietekmē atjaunīgās elektroenerģijas īpatsvars elektrotīklā, jo tās apjoms ir grūti prognozējams. Tajā pašā laikā atjaunīgie energoresursi ne tikai palīdz sasniegt Eiropas Savienības klimata mērķus, bet var potenciāli būtiski samazināt elektroenerģijas vairumtirgus cenu Latvijā. Lai stimulētu sistēmas dalībniekus rūpīgi plānot komercdarbību, tādējādi mazinot sistēmas kopējā nebalansa apjomus un līdz ar to arī mazinot izmaksu pieaugumu galalietotājam, SPRK noraidīja ierosinājumu iekļaut balansēšanas jaudu uzturēšanas izmaksas pārvades tarifā. Saskaņošanas procesā tika panākta vienošanās starp iesaistītajām pusēm, ka pēc trīs gadiem pārvades sistēmas operators izvērtēs tirgus faktisko darbību, tostarp, kā ir mainījusies situācija ar ražošanas jaudām un vai ir pamats portfeļa apjoma komponenti attiecināt ne tikai uz patērētājiem, bet arī uz elektroenerģijas ražotājiem,” norāda SPRK Enerģētikas departamenta direktors Jānis Negribs.
Lai nodrošinātu Baltijas frekvences kontroles bloka darbībai nepieciešamo balansēšanas jaudas pieejamību, Baltijas pārvades sistēmas operatoriem jānodrošina pietiekama apjoma balansēšanas jaudas pieejamība, tostarp frekvences noturēšanas rezerves (FCR), frekvences atjaunošanas rezerves ar automātisku aktivizāciju (aFRR) un frekvences atjaunošanas rezerves ar manuālu aktivizāciju (mFRR).
aFRR nepieciešamais apjoms ir atkarīgs no nebalansa apjoma energosistēmā. Saskaņā ar AS “Augstsprieguma tīkls” prognozēm, izmaksas par to uzturēšanu nosegtu 42% no kopējām balansēšanas jaudas uzturēšanas izmaksām. FCR un mFRR nepieciešamais apjoms atkarīgs no elektroenerģijas ražošanas un patēriņa apjoma energosistēmā un lielākā atslēguma incidenta apjoma. AS “Augstsprieguma tīkls” prognozē, ka izmaksas par to nodrošināšanu nosegtu 58% no kopējām balansēšanas jaudas uzturēšanas izmaksām. Grozījumi Tīkla kodeksā attiecina prognozētās izmaksas 50% apmērā uz balansēšanas pakalpojuma saņēmējiem proporcionāli to nebalansa apjomam un 50% apmērā uz balansēšanas pakalpojuma saņēmēju portfeli proporcionāli to patēriņa apjomam.
