SPRK jaunā redakcijā izstrādājusi elektroenerģijas sadales tarifu aprēķināšanas metodikas projektu
Lai pielāgotos energoresursu tirgū iepriekš nepieredzētai cenu dinamikai, ko ietekmējuši ģeopolitiskie apstākļi, SPRK jaunā redakcijā ir izstrādājusi elektroenerģijas sadales sistēmas pakalpojumu tarifu aprēķināšanas metodikas projektu. Metodikas projekts attieksies uz 10 sadales sistēmas operatoriem, tostarp lielāko no tiem – AS “Sadales tīkls”. Par metodikas projektu ir izsludināta publiskā konsultācija.
“Metodikas projekts nodrošinās nekontrolējamo ārējo apstākļu mazināšanu uz sistēmas operatoru darbību un elektroenerģijas lietotāju iespējām saņemt kvalitatīvus un drošus pakalpojumus. Izmaiņas metodikā ir vērstas uz tarifu stabilitātes nodrošināšanu. Līdzīgas izmaiņas esam veikuši arī citās enerģētikas nozaru tarifu metodikās,” skaidro SPRK priekšsēdētāja Alda Ozola.
Šobrīd spēkā esošā metodika sistēmas operatoram paredz 3% ierobežojumu no ekspluatācijas izmaksām, ko var atgūt ar nākamo tarifu periodu. Šāds limits metodikā ietverts, ņemot vērā vēsturiskos datus par sadales pakalpojumu ietekmējošo faktoru izmaksām. Proti, ieņēmumu svārstības, ko ietekmē ikgadējās patēriņa izmaiņas, vēsturiski nebija pārsniegušas minētos 3% no ekspluatācijas izmaksām. Taču pēdējo gadu notikumi norāda uz būtiski lielāku izmaiņu dinamiku, jo salīdzinājumā ar iepriekšējiem periodiem, daudz straujāk mainās ne tikai patēriņš, bet arī izmaksas veidojošie faktori, kā inflācijas līmenis, elektroenerģijas cenas u.c. faktori.
No 2020.gada 1. janvāra spēkā esošajā tarifā ietvertā elektroenerģijas cena elektroenerģijas zudumu un tehnoloģiskā patēriņa vajadzībām ir būtiski zemāka par faktisko. Līdz ar to veidojas situācija, kurā operatoram ilgstoši uzkrājas izmaksas, kas netiek segtas ar tarifu ieņēmumiem attiecīgajā tarifu periodā. Rezultātā tas var radīt riskus operatora ilgtspējai, tostarp ierobežot plānotās investīcijas tīklu uzturēšanā un attīstībā.
Izmaiņas regulatīvā rēķina pārvaldības kārtībā
Izmaiņas regulatīvajā rēķinā ļaus izvairīties no lieliem izmaksu starpību uzkrājumiem, kas veidojas no tehnoloģiskā procesa nodrošināšanas, ka arī ilgākā termiņā nodrošinās tarifu stabilitāti.
Ņemot vērā dinamiskās pārmaiņas nozarē, piedāvātās izmaiņas paredz iespēju izmaksu un ieņēmumu starpību ietvert tarifos ātrāk. Spēkā esošajā metodikas redakcijā operators regulatīvo rēķinu aprēķināja divus mēnešus pēc attiecīgā kalendārā gada beigām. Tas nozīmēja, ka atgūt (vai atgriezt lietotājiem) ieņēmumu novirzes no konkrēta perioda bija iespējams tikai no aiznākamā gada. Metodikas projektā paredzēts, ka operators tos pārskata ātrāk. Attiecīgi operators plānotos un faktiskos ieņēmumus, izdevumus, kā arī radušos starpību uzskaita regulatīvajā rēķinā sešus mēnešus pirms tarifu perioda beigām. Tas nozīmē, ka veidosies mazāki regulatīvā rēķina uzkrājumi.
Papildus minētajam, ievērojot būtisko elektroenerģijas cenas ietekmi uz tarifiem, metodikas projektā paredzēts noteikt, ka minētais 3% ierobežojums neattieksies uz elektroenerģijas izmaksu starpību tehnoloģiskā procesa nodrošināšanai, ja vidējā faktiskā elektroenerģijas cena tarifu periodā bijusi par 7 EUR/MWh lielāka nekā plānotā elektroenerģijas cena attiecīgajam periodam. Tas ir sasaistīts ar elektroenerģijas tirgus cenu svārstību un balstīts uz pēdējo gadu elektroenerģijas cenu dinamiku. Savukārt, ja elektroenerģijas cena nākotnē samazināsies, samazināsies arī kopējās tehnoloģiskā procesa nodrošināšanas izmaksas, atstājot pozitīvu ietekmi uz tarifu.
Izmaksu attiecināšana
Ievērojot, ka aizvien pieaug saražotais enerģijas apjoms no atjaunojamiem resursiem un vērojamas izmaiņas sistēmas lietotāju lietošanas paradumos, metodikas projekts paredz izmaksu attiecināšanu starp sprieguma pakāpēm noteikt atšķirīgi gadījumos, ja sistēmā uzstādītās ģenerācijas jaudas apjoms pārsniedz 3% no visas sistēmā uzstādītās jaudas.
Jaunā pieeja paredz, ka fiksētās izmaksas tiek attecinātas starp sprieguma pakāpēm balstoties uz sprieguma pakāpē pieprasīto jaudu, bet mainīgās izmaksas – uz summāro jeb kopējo sprieguma pakāpē sistēmā ievadīto un no sistēmas saņemto elektroenerģijas apjomu. Šāda pieeja dos iespēju tiem sadales sistēmas operatoriem, kuru sistēmās ģenerācijas jaudas sasniegušas būtiskuma slieksni, nodrošināt efektīvus un pēc iespējas stabilākus tarifus.
Diferencēto tarifu struktūras pārskatīšana
Metodikas projekts paredz operatoram tiesības pārskatīt diferencēto tarifu struktūru starp tarifu periodiem regulatīvajā periodā, ja sadales sistēmas operators konstatējis būtiskas izmaiņas elektroenerģijas patēriņa apjomā vai saražotās elektroenerģijas ražošanas apjomā pa diferencēto tarifu veidiem.
Pilnveidots regulējums efektivitātes koeficienta izmantošanā
Metodika paredz, ka, iesniedzot jaunu tarifu projektu, operators jau tajā brīdī aprēķinā ietver plānoto efektivitātes koeficientu nākamajam regulatīvajam periodam. Vienlaicīgi, lai stimulētu operatoru aktīvi ieviest efektivitātes pasākumus, metodikas projekts paredz operatoram tiesības samazināt regulatīvā rēķina apmēru pēc regulatīvā perioda beigām, ja operators efektivitātes pasākumu ietvaros ir samazinājis izmaksas, kas nepārsniedz 50% no faktiskajiem izmaksu samazinājumiem regulatīvajā periodā.
Jau šā gada 25. oktobrī SPRK ziņoja par gaidāmo publisko konsultāciju attiecībā uz sadales sistēmas pakalpojuma tarifu aprēķināšanas metodikas izmaiņām. Metodikas projektā piedāvātie risinājumi atbilstoši tarifu struktūrai ļaus precīzāk noteikt sadales tarifu apmēru no 2023. gada 1. janvāra.
Ar konsultāciju dokumentu iespējams iepazīties SPRK tīmekļvietnē. Priekšlikumus un komentārus par noteikumu projektu SPRK var iesniegt līdz šā gada 17. novembrim, nosūtot tos uz sprk@sprk.gov.lv.
