SPRK neatbalsta enerģijas tarifos ietvert izmaksas par energoefektivitātes pasākumiem
Regulatorā atzina, ka Ekonomikas ministrijas izstrādātais Energoefektivitātes likumprojekts, kas šī gada 13.aprīlī tika skatīts Ministru kabineta komitejā, paredz galalietotājiem īstenoto energoefektivitātes pasākumu izmaksas, kas radušās sadales sistēmas operatoram vai enerģijas mazumtirgotājam, kuram saistoša valsts energoefektivitātes pienākuma shēma, iekļaut enerģijas tarifos atbilstoši SPRK apstiprinātajai metodikai.
SPRK uzskata, ka šāds likumprojektā ietvertais nosacījums radīs nevienlīdzīgus un netaisnīgus apstākļus, kad par vienam galalietotājam veiktajiem energoefektivitātes pasākumiem maksās visi galalietotāji, arī tie, kuriem šādi pasākumi nav un nebūs nepieciešami vai kuri jau ir veikuši šos pasākumus par saviem finanšu līdzekļiem.
Regulatora ieskatā sadales sistēmas operators vai enerģijas mazumtirgotājs, kuram ir saistoša valsts energoefektivitātes pienākuma shēma, radušās izmaksas par energoefektivitātes pasākumiem pie galalietotāja pēc to īstenošanas var iekļaut konkrētā galalietotāja enerģijas maksā, nevis sadales vai pārvades sistēmas tarifā. Tādējādi tas būtu atsevišķs maksājums par energoefektivitātes pasākumiem konkrētam galalietotājam, kam šie energoefektivitātes pasākumi ir veikti. Līdzīgi kā tas ir noteiks Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā, kad sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs papildus sabiedrisko pakalpojumu tarifiem aprēķina maksu par rēķinu izsniegšanu tiem lietotājiem, kuri izvēlējušies tiešos norēķinus.
Energoefektivitātes direktīva uzliek Eiropas Savienības dalībvalstīm pienākumu noteikt valsts enerģijas ietaupījuma mērķi līdz 2020.gadam un īstenot energoefektivitātes pasākumus šī mērķa sasniegšanai. Minēto direktīvu prasību pārņemšanai Ekonomikas ministrija ir izstrādājusi Energoefektivitātes likumprojektu ar mērķi nodrošināt enerģijas efektivitāti enerģijas ražošanā, sadalē un gala patēriņā, nodrošināt energoauditu pieejamību un regulārus, obligātus energoauditus lielajos uzņēmumos, kā arī veicināt energoefektivitātes pakalpojumu tirgus attīstību un izveidot valstī energoefektivitātes fondu.
SPRK atzina, ka atbildīgajām pusēm, proti, sadales sistēmas operatoriem un noteiktiem enerģijas mazumtirgotājiem, tiks uzlikts pienākums līdz 2020.gada 31.decembrim sasniegt tām uzliktos obligātā kumulatīva enerģijas gala patēriņā ietaupījuma mērķus, realizējot energoefektivitātes pasākumus pie enerģijas galalietotājiem. Energoefektivitātes likumprojekts paredz katru gadu ietaupīt 1,5% no enerģijas bāzes vērtības, kuru aprēķina kā vidējo no 2010., 2011. un 2012.gadā galalietotājiem pārdotā enerģijas apjoma. Obligātais enerģijas gala patēriņā ietaupījuma mērķis 2014.-2020.gadam atbilst enerģijas ietaupījumam 2474 gigavatstundu 2020.gadā.
Lai sasniegtu valsts obligāto enerģijas gala patēriņa ietaupījuma mērķi, likumprojekts paredz piemērot energoefektivitātes pienākuma shēmu un alternatīvos energoefektivitātes pasākumus gala patēriņa.
Jau rakstīts, ka šā gada 13.aprīlī valdības komiteja atbalstīja Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādāto Energoefektivitātes likumprojektu, kura mērķis ir nodrošināt enerģijas efektivitāti enerģijas ražošanā, sadalē un gala patēriņā, nodrošināt energoauditu pieejamību un regulārus, obligātus energoauditus lielajos uzņēmumos. Tāpat likuma mērķis ir veicināt energoefektivitātes pakalpojumu tirgus attīstību un izveidot valstī energoefektivitātes fondu. Direktīva paredz, ka Latvijai obligātais enerģijas galapatēriņa ietaupījums 2014.-2020.gadam jāpanāk 2474 gigavatstundu apmērā.
Ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) atzina, ka EM turpinās meklēt risinājumus, lai energoefektivitātes pasākumu dēļ neceltos elektrības, gāzes un degvielas enerģijas tarifi. Ministre stāstīja, ka, lai izpildītu energoefektivitātes direktīvas izvirzītos mērķus, proti, līdz 2020.gadam ietaupītu vairāk nekā 2400 gigavatstundas, Latvijai jārod risinājumi, kā šos mērķus panākt bez papildu izmaksām.
Pēc Reiznieces-Ozolas teiktā, ir jāīsteno dažādi pasākumi - no energoefektivitātes veicināšanas ar reklāmas kampaņām, pašvaldību energoauditiem līdz pat Eiropas Savienības fondu izmantošanai. Ja iepriekš minēto pasākumu kopums nesasniegs mērķi, izskanējuši priekšlikumi, ka trūkstošo naudu varētu iegūt nodokļa veidā, kas tiktu iekļauts enerģijas (elektrības, gāzes un arī degvielas) pakalpojumu tarifā.
Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) priekšlikums paredz ieviest atsevišķu energoefektivitātes nodokli, kas, pēc ekonomikas ministres teiktā, ir iespējams variants, tomēr EM drīzāk vēlas īstenot to ceļu, kādu iet liela daļa citu ES valstu, proti, energoefektivitātes jomā vispirms tiek paveikti visi iespējamie pasākumi, bet trūkstošā daļa tiek ietverta enerģijas tarifos.
"EM uzdevums ir panākt, lai tiktu veikti visi iespējamie energoefektivitātes pasākumi, lai to dēļ nesekotu enerģijas tarifu pieaugums. Ceru, ka varēsim no tā izvairīties, tāpēc tagad ir pāragri apgalvot, ka energoefektivitātes dēļ augs enerģijas tarifi. EM patlaban pēta to, kādā veidā iespējams veikt energoefektivitātes pasākumus ar tiem līdzekļiem, kas mums jau ir. Katrā ziņā EM ir pret atsevišķa energoefektivitātes nodokļa ieviešanu," uzsvēra ministre.
LETA
Foto: Evija Trifanova/LETA
