"Sadales tīkls" elektroapgādes apskats par 2022. gada 3. ceturksni: Oktobrī pieslēgto mikroģeneratoru skaits sasniedzis 10 000
Vienlaikus jāuzsver, ka, pateicoties mērķtiecīgai un neatlaidīgai darbības efektivizācijas un digitalizācijas programmai, joprojām esam spējuši noturēt tarifu nemainīgu kopš 2016. gada, precīzāk – to 2020. gadā arī samazināt. Izmaksas viena elektrotīkla kilometra uzturēšanai mums ir zemākās Baltijā un spējam nodrošināt īsāko elektroapgādes pārtraukumu ilgumu vidēji vienam klientam gadā."
Sadalītā elektroenerģija
Sadales elektrotīklā sadalītās elektroenerģijas apjoms, salīdzinot ar pērno gadu, arī 3. ceturksnī turpinājis jau gada sākumā aizsākušos samazinājuma tendenci. Jūlijā - septembrī sadalītas 1 459 120 megavatstundas (MWh) elektroenerģijas, kas ir par aptuveni 3% mazāk nekā šai periodā pērn. Kopumā šogad deviņos mēnešos sadalītas 4 640 177 MWh elektrības, kas ir par 2,8% mazāk nekā deviņos mēnešos pagājušajā gadā.
Patēriņa samazinājums šī gada deviņos mēnešos vērojams visās klientu grupās, izņemot tirdzniecības (+1,4%) un nerūpniecības sektoru (+2,3%). Izteiktākais samazinājums no jūlija līdz septembrim bija vērojams mājsaimniecību vidū (-6,6%), kam seko lauksaimniecības sektors (-5,5%) un rūpniecības sektors (-4,1%).Kopējais patēriņa samazinājums skaidrojams ar vairāku apstākļu kopumu – pirmkārt, taupības un energoefektivitātes pasākumi cenu kāpuma ietekmē, kā arī piesardzība ģeopolitisko notikumu kontekstā, otrkārt, mikroģeneratoru un elektrostaciju skaita pieaugums elektrības ražošanai pašpatēriņam, kas nozīmē, ka arvien lielāku daļu nepieciešamās elektroenerģijas sabiedrība saražo sev pati.
2022. gada 3. ceturksnī aktīvāk mainīti tirgotāji. Tas saistīts ar to, ka rudenī daļai klientu beidzas spēkā esošie līgumi, un tiek izvēlēti jauni pakalpojuma sniedzēji, tostarp organizēti jauni iepirkumi. Kopumā trijos mēnešos (jūlijs - septembris) jaunu pakalpojuma sniedzēju klienti izvēlējušies 22 146 objektiem. Salīdzinājumam pērn 3. ceturksnī elektroenerģijas tirgotājs tika mainīts 18 570 objektiem jeb par 16% mazāk. Tirgotāju maiņu veicinājušas arī augstās elektroenerģijas cenas – tradicionāli pieaugot elektroenerģijas patēriņam rudenī, klienti aktīvāk meklē izdevīgākus piedāvājumus.Mikroģenerācijas attīstība
Gada 3. ceturksnī (jūlijs - septembris) mikroģenerācijas pieslēgumu temps saglabājies straujš – pieslēgti 4656 jauni mikroģeneratori, to kopējais skaits septembra beigās sasniedza 9350. Sadales tīklam kopš gada sākuma ik mēnesi ir pieslēgtas vidēji 820 saules paneļu sistēmas.
Oktobra vidū "Sadales tīklam" pieslēgto mikroģeneratoru skaits sasniedza 10 000 un kopējā uzstādītā ražošanas jauda aptuveni 80 MW. Ar šādu jaudu saulainā vasaras dienā ir iespējams saražot elektroenerģijas apjomu, kas atbilst aptuveni 10% no kopējā dienas elektrības patēriņa Latvijā.
Saules intensitāte Latvijā
Aktīva saules enerģijas ražošanas sezona sākas jau martā un turpinās līdz pat septembrim. Ja klients pavasara un vasaras mēnešos nespēj patērēt visu saražoto elektroenerģiju, tad to var nodot sadales sistēmā un neto uzskaites sistēmas ietvaros viena gada laikā izmantot brīžos, kad saule nespīd.
Sākot ar šo gadu, veikti labojumi Elektroenerģijas tirgus likumā, kas nosaka, ka turpmāk neto uzskaites gads sāksies 1. martā un noslēgsies februāra pēdējā dienā (līdz šim gads sākās 1. aprīlī). Šīs izmaiņas ļaus klientiem uzkrāt elektroenerģiju jau martā un saražoto izmantot rudens un ziemas periodā, kad saules intensitāte ir ievērojami mazāka.
Mikroģenerācijas izplatība pa novadiem
"Sadales tīkla" apkopotie dati rāda, ka vislielākā aktivitāte, uzstādot saules paneļus mājsaimniecībā, ir klientiem Rīgā un Pierīgas novados. Lielākais skaits saules enerģijas mikroģeneratoru – aptuveni 1020 ar kopējo jaudu 8,2 MW – oktobra sākumā ir uzstādīti Mārupes novadā, tam seko Rīga ar 860 mikroģeneratoriem (kopējā jauda 6,9 MW) un Ropažu novads ar 660 ar saules paneļiem aprīkotām mājsaimniecībām (kopējā jauda apmēram 5,6 MW).Elektroenerģijas sadales sistēma. Ieskats salīdzinošajos datos Baltijā (2021)
Elektroapgādes kvalitāti un izmaksu efektivitāti nosaka dažādu faktoru kopums, un operatoru izaicinājums ir nodrošināt optimālu pakalpojuma kvalitātes un izmaksu attiecību klientam. Būtiski ir tādi parametri kā tīkla garums, klientu un objektu skaits, sadalītās elektroenerģijas apjoms, izmaksas par viena elektrotīkla kilometra uzturēšanu. Ja iedzīvotāju blīvums ir neliels un elektroenerģijas patēriņš zems, tad izmaksas par pakalpojumu vienam klientam neizbēgami būs augstākas, nekā tad, ja tīkls ir salīdzinoši kompaktāks un patēriņš augstāks. Latvijā esam spējuši attīstīt kvalitatīvu elektrotīklu ar vismazākajām izmaksām par vienu tīkla kilometru, neskatoties uz kopumā zemu elektroenerģijas patēriņu un relatīvi garu elektrotīklu, salīdzinot ar klientu skaitu.
Starp trim Baltijas valstīm Latvijā 2021. gadā bijis vismazākais vidējais elektroapgādes pārtraukumu kopējais ilgums vienam klientam gadā. Tāpat Latvijā pērn bijis vismazākais to klientu skaits, kuriem neplānota elektroapgādes pārtraukuma laiks pārsniedzis 12 stundas.
*Vidējais elektroapgādes pārtraukumu ilgums (min) vienam klientam gadā
Igaunijas atspoguļojumam izmantoti valsts lielākā sadales sistēmas operatora "Elektrilevi" dati
