ST jūnijā vērtēs lietu par īres līguma saistošo spēku nākamajam dzīvokļa īpašniekam
Satversmes tiesa (ST) 9.jūnijā skatīs lietu par īres līguma saistošo spēku nākamajam dzīvokļa īpašniekam, aģentūru LETA informēja ST priekšsēdētāja palīdze Līna Kovalevska.
Par konkrēto likuma normu tika ierosinātas divas lietas, kas tika apvienotas.
Lietas tika ierosinātas par likuma "Par dzīvojamo telpu īri" 8.panta pirmā teikuma atbilstību Satversmes 105.pantam. Likuma "Par dzīvojamo telpu īri" 8.panta pirmais teikums nosaka - ja dzīvojamā māja vai dzīvoklis pāriet citas juridiskās vai fiziskās personas īpašumā, jaunajam īpašniekam ir saistoši iepriekšējā īpašnieka noslēgtie dzīvojamās telpas īres līgumi. Savukārt Satversmes 105.pantā ir noteikts, ka ikvienam ir tiesības uz īpašumu un to nedrīkst izmantot pretēji sabiedrības interesēm. Īpašuma tiesības var ierobežot vienīgi saskaņā ar likumu. Īpašuma piespiedu atsavināšana sabiedrības vajadzībām pieļaujama tikai izņēmuma gadījumos uz atsevišķa likuma pamata pret taisnīgu atlīdzību.
Vienā no lietām likuma "Par dzīvojamo telpu īri" 8.panta pirmais teikums apstrīdēts tiktāl, ciktāl tas attiecas uz īres līgumiem, kas noslēgti pirms īpašuma denacionalizācijas vai atdošanas likumīgajiem īpašniekiem.
Savukārt otra lieta tika ierosināta pēc Rīgas apgabaltiesas pieteikuma. Apgabaltiesa izskatīja lietu, kurā kredītiestāde, pārņemot kādu ieķīlātu dzīvokli savā īpašumā, atklāja, ka dzīvokļa iepriekšējais īpašnieks ir noslēdzis īres līgumu.
Saskaņā ar apstrīdēto normu šis līgums ir saistošs kredītiestādei. Tādējādi tā konstatējusi, ka iespējas brīvi rīkoties ar savu īpašumu esot traucētas, un vērsās tiesā ar prasījumu par īres līguma izbeigšanu.
Apgabaltiesa norāda, ka dzīvokļa jaunā īpašnieka - kredītiestādes - īpašumtiesības ierobežotas nesamērīgi. Likumdevējs varot paredzēt alternatīvu risinājumu, piemēram, īres līguma nostiprināšanu zemesgrāmatā, tādējādi mazāk tikšot ierobežotas īpašnieka tiesības, bet īrnieka tiesības netikšot mazinātas.
Tāpat apgabaltiesa uzskata, ka likums "Par dzīvojamo telpu īri" esot pieņemts ar mērķi līdzsvarot likumīgo īpašnieku un to īrnieku intereses, kas dzīvokļus īrējuši pirms denacionalizācijas. Apstrīdētā norma neesot grozīta vairāk nekā 20 gadus, taču tās mērķis esot zaudējis savu aktualitāti.
Pirmkārt, likumdevēja izvirzītais mērķis - īrnieku interešu aizsardzība namu denacionalizācijas kontekstā - neatbilst mūsdienu sociālajai un ekonomiskajai situācijai Latvijā. Otrkārt, apstrīdētā norma ļauj īpašniekam, kura īpašumu paredzēts izsolīt piespiedu kārtā, slēgt fiktīvus darījumus un kavēt jaunā nekustamā īpašuma ieguvēja ievešanu nekustamā īpašuma valdījumā.
Rīga, 27.maijs, LETA.
Foto:Stock.XCHING
