Straujuma: Latvijai visbūtiskāk veicināt progresu izglītībā un enerģētikā
Latvijai visbūtiskāk būtu veicināt progresu izglītībā un enerģētikā, šodien pēc tikšanās ar Eiropas Komisijas (EK) pārstāvniecības Latvijā vadītāju Innu Šteinbuku žurnālistiem sacīja Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V).
EK ir izteikusi rekomendācijas par piecām jomām Latvijas politikā. Pēc Straujumas vārdiem, šajās jomās valsts strādājot pie uzlabojumiem. Viņasprāt, visbūtiskāk ir veicināt progresu divās jomās - izglītībā un enerģētikā, kur jau darbs esot sākts. Izglītībā prioritāte ir augstākās izglītības akreditācijas aģentūras izveide, bet enerģētikā - enerģētiskās neatkarības nodrošināšana, pie kā arī notiekot darbs. "Mēs ejam soli pa solim tajā virzienā, kā EK norāda," teica Straujuma.
Šteinbuka pastāstīja, ka no Latvijas tiek sagaidīts lielāks progress veselības aprūpes sistēmā, kā arī nodokļu politikā. EK iesaka Latvijā ieviest tādu nodokļu politiku, kas ir godīga un līdzsvarota.
EK rekomendācijas ir kā padomi, ieteikumi, un nav noteikts konkrēts to ieviešanas termiņš. Tomēr Latvijas interesēs ir šīs rekomendācijas ieviest, atzina Straujuma. Šteinbuka skaidroja, ka rekomendācijām ir tieša saistība ar Eiropas Savienības fondu finansējumu tās dalībvalstīm - ir jāskatās, kurās nozarēs visvairāk ir nepieciešams investēt fondu līdzekļus, lai panāktu progresu.
Jau ziņots, ka EK ir nākusi klajā ar rekomendācijām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, Latvijai iesakot samazināt nodokļu slogu zemu atalgotiem darba ņēmējiem, reformēt sociālo palīdzību, paātrināt augstākās izglītības reformas īstenošanu, paātrināt gāzes un elektroenerģijas starpsavienojumu attīstību, kā arī pabeigt tiesu reformas.
EK arī norādījusi, ka Latvija ir veikusi pasākumus, lai samazinātu nodokļu slogu zemu atalgotiem darba ņēmējiem un ģimenēm ar apgādājamiem un lai stiprinātu īpašuma un vides nodokļu iekasēšanu, taču šo nodokļu līmenis un tas, kā tie ir izstrādāti, nepietiekami ietekmē ekonomikas dalībnieku rīcību, un joprojām tiek piešķirtas videi kaitīgas subsīdijas. Lai gan iestādes ir guvušas zināmus panākumus nodokļu saistību izpildes uzlabošanā un nedeklarētas saimnieciskās darbības īpatsvara samazināšanā, kas jo īpaši panākts, uzlabojot riska novērtēšanu un pastiprinot sankcijas par krāpniecisku darbību, joprojām ir problēmas cīņā ar krāpšanu nodokļu jomā un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas.
Lai gan Latvija ir guvusi panākumus bezdarba problēmas risināšanā un bezdarba līmenis ir krietni samazinājies, jauniešu bezdarba līmenis joprojām ir samērā augsts un ir nepieciešami pasākumi to jauniešu iesaistīšanai, kuri nav ne nodarbināti, ne iesaistīti izglītībā vai apmācībā un nav reģistrējušies valsts nodarbinātības dienestā, uzskata EK. Tāpat EK norādījusi, ka Latvija ir veikusi pasākumus, lai risinātu prasmju neatbilstības problēmu un uzlabotu profesionālās izglītības kvalitāti, taču šiem jautājumiem joprojām ir jāpievērš uzmanība, lai uzlabotu māceklības kvalitāti un attīstītu visaptverošu profesionālo orientāciju. Aktīvas darba tirgus politikas darbības joma joprojām ir ierobežota un pārlieku daudz balstās uz sabiedriskajiem darbiem, uzskata EK.
Tāpat EK vērsusi uzmanību uz Latvijas izglītības sistēmas reformām. Rekomendāciju izklāstā minēts, ka Latvija nav guvusi panākumus saistībā ar starptautiski atzītas akreditācijas sistēmas izveidi, plāni ieviest jaunu finansēšanas modeli nav skaidri, turklāt augstākās izglītības iestāžu konsolidācija ir vājināta un joprojām ir spēkā svešvalodu lietošanas ierobežojumi. Šāda situācija pastāv, neraugoties uz to, ka ir ievērojamas iespējas reformēt augstākās izglītības sistēmu, jo tā ir pārāk plaša, ņemot vērā iedzīvotāju skaita samazināšanos, piedāvā pārāk daudz atšķirīgu studiju programmu, un tās spēja piesaistīt ārvalstu studentus un mācībspēkus ir ierobežota.
EK gan atzīst, ka Latvija ir guvusi zināmus panākumus vairākās jomās, īpaši akcentējot elektroenerģijas tirgus atvēršanu konkurencei, taču tajā pašā laikā uzsver, ka nepieciešams vēl vairāk pastiprināt starpsavienojumus ar ES enerģijas tirgu, jo Latvija pašlaik ir atkarīga no enerģijas importa un pārrobežu elektroenerģijas savienojums ar Igauniju lielākoties ir pārslogots, tādēļ ir ļoti būtiski attīstīt infrastruktūru, lai dažādotu enerģijas avotus un veicinātu konkurenci Baltijas enerģijas tirgu labākas integrācijas rezultātā, un aicina Latviju turpināt centienus, lai vēl vairāk palielinātu transporta, ēku un apkures sistēmu energoefektivitāti.
Zināmi panākumi ir gūti arī dabasgāzes nozarē, jo Saeima pieņēmusi grozījumus Enerģētikas likumā, kas paredz pakāpenisku gāzes tirgus atvēršanu, sākot no 2014.gada aprīļa, taču pilnīga tirgus atvēršana tika atlikta līdz 2017.gadam.
Rīga, 4.jūn., LETA.
Foto:LETA/Edijs Pālens
