Strenču slimnīca

Latvijas Architektūra, burtnīca Nr.90 TekstsAgrita Lūse, mākslas vēsturniece Foto Andrejs Staris Vizualizācijas Aldis Blitsons Vidzemes bruņniecība 1899. gadā publiskoja lēmumu par saviem līdzekļiem celt psihoneiroloģisko slimnīcu Gaujas plostnieku galvaspilsētā Strenčos. Būvniecība sākās 1903. gadā pēc arhitekta Augusta Reinberga projekta, un līdz 1907. gadam autora vadībā tika uzbūvēta viena no modernākajām slimnīcām Eiropā ar labiekārtotu parku. Kā redzams, projekts tika realizēts īsākā laikā nekā Gaismas pils mūsdienās. Starp citu, bruņniecība līdz pat Latvijas Republikas dibināšanai uzturēja "garā vājo dziedniecības un palīdzības iestādi" par saviem līdzekļiem. Kādi bija modernas slimnīcas kritēriji 20. gadsimta sākumā? Telpas ar augstiem griestiem, centrālapkure, elektrība, ūdensvads, notekūdeņu sistēma, kā arī palīgsaimniecība. Kompleksu veidoja paviljoni, ēkas izvietojot regulārā ielu plānojumā ar labiekārtotu zaļo zonu, daudzviet saglabājot simtgadīgos kokus un dabisko mežaino zemsedzi. Ēkas tika nosauktas pirmo slimnieku vārdā, piemēram, Annas, Augusta, Marijas un Osvalda māja. Slimnīcu 1912. gadā papildināja ar Jauno māju un Reinbergu māju, kuras celtniecībai līdzekļus deva arhitekta atraitne. Slimnīca ir piedzīvojusi uzplaukumu un kritumu, kad tiek samazināts pacientu gultu skaits un medicīnas personāls. Šo brīdi varētu dēvēt par uzplaukuma periodu, jo slimnīcas kompleksā ar oficiālo nosaukumu "Strenču psihoneiroloģiskā slimnīca" pēdējos gados ES fondu sponsorēta ēku atjaunošana un jaunbūve, tiek labiekārtota apkārtne, kā arī renovēts ūdenstornis – skurstenis, kas ir kultūras piemineklis. Aktuāli ir trīs apskatītie objekti. Uzņemšanas nodaļa un viesnīca Komplekss sastāv no jaunbūvētās pacientu uzņemšanas nodaļas un vēsturiskās saimniecības ēkas, kas ir rekonstruēta kā apmeklētāju viesnīca. Atšķirīgās dažādu laiku celtnes ir savienotas ar stiklotu galeriju pirmā stāva līmenī. Plānojuma uzdevums noteica nepieciešamību uzņemšanas nodaļu padarīt par galveno ēku, kura saņem jebkuru nācēju – vai tas būtu pacients, apmeklētājs vai personāls. Pirmajā stāvā ir reģistratūra un viesnīcas recepcija – visiem, kas vēlas ienākt teritorijā, nākas iet cauri uzņemšanai. Jaunbūve pieskaņojas slimnīcai, kurā dominē ķieģeļu un koka ēkas ar divslīpju jumtiem, tās apjoms iekļaujas regulārajā ielu struktūrā un visa kompleksa siluetā. Fasāžu apdare pieskaņota pārējo ēku krāsu gammai, vienmuļība balti apmestajās plaknēs mazināta ar iezīmētu rustojumu. Būvapjoms modelēts no diviem savstarpēji savienotiem divslīpju apjomiem, nelielu kontrastu rada laikmetīgi apjomu izvirzījumi. Pirmajā stāvā izvietota stiklota konferenču zāle un uzņemšanas nodaļa, kas var nodrošināt arī neatliekamo palīdzību. Administrācijas kabineti otrajā stāvā novietoti iepretim galvenajai ieejai teritorijā un direktora kabinetam ir skats uz pagalmu! Ēkas pievilcība, lai arī izmantoti ekonomiski būvniecības paņēmieni, slēpjas ar izdomu veidotā plānojumā un arhitektoniski funkcionālās detaļās, kuru realizācija nav prasījusi astronomiskas summas. Viens no piemēriem ir stiklotā jumta kores konstrukcija un divslīpju jumta atklātās koka sijas. Stikla konstrukcijas aprīkotas ar speciālām ugunsdrošības sistēmām, tādējādi radot drošību un ielaižot ēkā dienas gaismu. Alternatīvs variants nozīmētu izbūvēt tradicionālo smagnēju ventilācijas un ugunsdrošības sistēmu, paslēpjot to zem griestu pārseguma; dienas gaismas deva tādā gadījumā garajā koridorā būtu nulle. Izmaksu ziņā abi risinājumi ir līdzvērtīgi, taču harmoniskas iekštelpu vides radīšanai noderīgs tikai viens – realizētais. Tā kā apkārtējā vide ir tā vērta, lai kļūtu par vienkāršā un lakoniskā interjera dekoratīvo papildinājumu, ēkā, cik vien iespējams, izmantotas plašas logu plaknes un zemās palodzes galerijā, konferenču zālē un citur. Citāds projektēšanas princips izmantots viesnīcas plānojumā, kuru nācās pakārtot vēsturiskajām ēkas konstrukcijām, fasāžu logu dalījumam un atbilstoši to specifikai arī izvietot telpas. Uzmanīgi un ar izpratni restaurēta simtgadīgā fasāde, praktiski neiejaucoties struktūrā, bet tikai uzpucējot raibo laukakmeņu virsmu un aizpildot šuves ar jaunu javas sastāvu. Atjaunots panduss, kas ved uz otro stāvu un savulaik izmantots kā uzbrauktuve kūtsaugšā. Pēc renovācijas vēsturiskās ēkas otrais stāvs piemērots citai funkcijai – dažādiem pasākumiem. Tas gan ir tikai pagaidu variants, jo pēc LR Labklājības ministrijas programmas telpas bija paredzētas pacientu izmitināšanai, vienlaikus nodrošinot viņu apmācību un pielāgošanos patstāvīgai dzīvei; ēkai pat piešķirts arī atbilstošs nosaukums – Pusceļa māja. Tomēr finansējuma trūkuma dēļ ēka šobrīd tiek izmantota kā viesnīca pacientu tuviniekiem un tiem pacientiem, kas pakalpojumus saņem ambulatori. Jāpiemin vēl kāds uzņemšanas nodaļai piegulošs apjoms – vecs laukakmens mūris ar mūsdienīgu koka konstrukciju jumta izbūvi, kas iekļāvies uzņemšanas būvapjoma kompozīcijā. Tas bija arhitektu radošais piedāvājums vietas labiekārtojumam, pussabrukušo mūra estetizācijai un funkcionāla apjoma radīšanai ar minimālu līdzekļu patēriņu. Pasūtītājs ideju akceptēja, iegūstot vēl vienu vasarā, varbūt arī siltā rudenī un pavasarī izmantojamu telpu. Pārsedzot laukakmeņu sienas ar vieglu jumtu, pārklājot mūri ar caurspīdīgu kaļķa pienu, izveidota lieliska, noēnota un no nokrišņiem pasargāta vieta vasaras konferencēm ar oļu segumu grīdas vietā. Vējš, protams, gar pakšiem pūš, bet vasaras speltē tā nav bēda. Turklāt uzņemšanas nodaļas konferenču zāle plānota tā, lai rastos gandrīz vai taustāma saikne ar vasaras konferenču zāli. Psihotuberkulozo pacientu nodaļa Ēkai, kas paredzēta 60 ar tuberkulozi un garīgi slimo pacientu ārstniecībai, ir trīs stāvi, kurus vainago plašs bēniņu apjoms. Bēniņi novietnes un iedvesmojošā panorāmiskā skata dēļ būtu piemēroti kā apdzīvojamā platība, diemžēl noteikumi ļauj tos izmantot tikai kā tehniskās telpas – ventilācijas agregātu novietnei. Pēc rekonstrukcijas ēka piedzīvojusi jaunievedumus personāla un slimnieku ērtībām – liftus un evakuācijas kāpnes, kas ievietoti atsevišķā apjomā, modernu ventilācijas sistēmu, sakārtotu ūdensapgādi, laikmetīgu iekštelpu loģiku. Pirmā un otrā stāva plānojums ir gandrīz analogs un dalīts trijās zonās – bacilāro, nebacilāro pacientu un ārstu, māsu kabinetu zona, palātas un ārstu kabinetus orientējot pa perimetru pie logiem, bet centrā ievietojot liftus, procedūru kabinetus, tehniskās telpas. No palātām ir nodrošināts skats uz slimnīcas parku; iepriekš palātās ēkas centrālajā daļā dabiskā dienas gaisma pat neiespīdēja, tās bija mazas un nevēdināmas, savukārt gaiteņi un palīgtelpas bija nepamatoti plašas. Mūsdienu higiēnas nosacījumi bacilāro pacientu zonējumam likuši projektēt arī suverēnas ventilācijas sistēmas un ēdamzāli. Trešā stāva plānojums atšķiras ar dalījumu divās zonās – nebaciliāro pacientu palātas un telpas medicīnas personālam. Plānojuma aprēķinos un arī realitātē katrs kvadrātmetrs ir racionāli izmantots, slimnīcas specifika arī nav īstā vieta pašpietiekama mākslinieciskā virsuzdevuma īstenošanai. Plānošanas procesā bija rūpīgi jāseko līdzi, lai izpildītu visu pasūtītāju programmu, piemēram, palātās nedrīkst būt elektrorozetes, apgaismojums tiek regulēts no māsu telpām, durvīm un logiem nav rokturu, jāņem vērā durvju vēršanas virziens, evakuācijas kāpņu telpa ir slēgta, vieglākai kontrolei pacientu pārvietošanās iespējama tikai pa centrālo kāpņu telpu. Trauksmes gadījumā evakuācija notiek tikai personāla uzraudzībā pa abām kāpņu telpām. Pateicoties mūsdienu tehnoloģijām, logu plaknes vairs nav jāaizsedz ar restēm, jo stikla pakete nav sadauzāma ne ar rokām, ne arī ar kādu sadzīves priekšmetu. Slimnīcas interjerā izmantoti krāsaini, dzīvespriecīgi apdares materiāli ar homogēnu struktūru, tie ir viegli kopjami un pietiekami ekonomiski. Ēkas mūris 51 cm biezumā nebija jāsiltina papildus, bija vien jāatjauno fasādes apdare. Nomainītie logi, siltinātais jumts un stāvu pārsegumi nodrošina siltumu taupošu ekspluatāciju. Veiksmīgā projekta realizācijā nozīme ir ne tikai plānojumam un projektam, jāuzteic būvnieku nopietnā attieksme un celtniecības vadīšanas prasme, kas arī garantējusi tādu gala kvalitāti, par kuru nav jākaunas. Pasūtītājs – VSIA "Strenču psihoneiroloģiskā slimnīca", adrese – Valkas iela 11, Strenči. Arhitektūras projekts – SIA "Ozola un Bula, arhitektu birojs", projekta vadītāja Vija Ozola, projekta autors un arhitekts Gundars Vērpe, arhitekti–tehniķi Baiba Mortukāne, piedaloties Dacei Silniecei, Maritai Brūniņai. Būvinženieri – SIA "BK projekts", inženieri S. Eglītis, S. Smirnovs. Ģenerāluzņēmējs – SIA "Merks", projektu vadītājs Rolands Mēnesis, darbu vadītājs Dmitrijs Jansons. Apkure, ventilācija, siltumapgāde, ūdensvads, kanalizācija – "Cityco", elektroapgāde – "Luvala strāva". Vispārceltnieciskie darbi, ūdens, kanalizācija, apkure – "RD būvnieks"; labiekārtošana un zemes darbi – "Forsete", elektrība, vājstrāva – "Instella", vēdināšana – "Voteks", lifti – "Štein lifti", logi – "Alux", durvis –"RCP galdniecība", metālkonstrukciju izgatavošana un montāža –"VIKOM Industry", fasādes siltināšana, apdare –"Aimasa", ārējie un iekšējie elektromontāžas darbi – "ELWO", jumta izbūve –"Aldeko", krāsas, sausie maisījumi –"Sakret", santehnika – "Cersanit", "Komforts", caurules –"Stamars", betons –"MB betons", flīzes – "Hanzas flīžu tirgus", skārda jumts –"Mārupes metālmeistars", grīdas segumi un flīzes – "BG", fasādes flīzes –"Latklinkers", siltumizolācija – "Isover". Neatliekamā palīdzība ar uzņemšanas nodaļu un administratīvo daļu (jaunbūve – 1609 m2), Psihotuberkulozo pacientu nodaļa (rekonstrukcija – 2004,9 m2). Būvniecība – 2009. gads.

Komentāri

* Lūdzu aizpildi summu vārdiski latviešu valodā ar visām garumzīmēm!

SIA "Latvijas Tālrunis" aicina interneta lietotājus - portāla lasītājus, rakstot komentārus par publicētajiem rakstiem un ziņām, ievērot morāles, ētikas un pieklājības normas, nekūdīt uz vardarbību, naidu vai diskrimināciju, neizplatīt personas cieņu un godu aizskarošu informāciju, neslēpties aiz citas personas vārda, neveikt ar portāla redakciju nesaskaņotu reklamēšanu. Gadījumā, ja komentāra sniedzējs neievēro iepriekšminētos noteikumus, viņa komentārs var tikt izdzēsts un SIA "Latvijas Tālrunis" ir tiesības informēt uzraudzības iestādes par iespējamiem likuma pārkāpumiem.

Nedēļas tēma

Sniega pūtējs – jūsu ziemas rīts bez sāpošas muguras

Vai atceraties pagājušo ziemu, kad stundām ilgi nācās tīrīt sniegu ar lāpstu? Tagad ir īstais brīdis padomāt par efektīvāku risinājumu – sniega pūtēju, kas ietaupīs gan jūsu laiku, gan spēkus. Ko ņemt vērā, izvēloties sniega pūtēju?

Aktuālie piedāvājumi

Ilgtspējīgi elektromontāžas risinājumi – kopā ar SIA SORMEKS

Uzņēmums SIA SORMEKS veic visu veidu elektromontāžas un elektroinstalācijas darbus, kā arī elektromērījumus.

Aktualitātes

EM: Daudzdzīvokļu ēku atjaunošanai būs pieejami 173 miljoni eiro

2024. gada 17. decembra sēdē Ministru kabinets apstiprināja jaunu Eiropas Savienības fondu atbalsta programmu, kuras ietvaros varēs uzlabot energoefektivitāti daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkās, kā arī sekmēt energoservisa kompāniju jeb ESKO tirgus attīstību Latvijā.

Izstāsti Latvijai

"Revonia" pazemes mājas, pirtis, pagrabi: Pielaiko telpu, māju, dārzu

Vai esi kādreiz prātojis, kā dzīvoja pasaku un filmu varoņi hobiti? Tagad tas ir īstenojies! REVONIA ir realizējusi šādu pasaku/sapņu māju. "Revonia" ražo dzelzsbetona pazemes būves - mājas, pirtis, pagrabus. "Revonia" būves izceļas ar ļoti labu energoefektivitāti, jo tās tiek apbērtas ar viena metra zemes slāni, kas nodrošina visa veida aizsardzību.

Strenču slimnīca

Dalies ar šo rakstu

Komentāri