Stūra mājas fasāde varētu atgūt savu gaiši pelēko krāsu
Veicot arhitektoniski māksliniecisko inventarizāciju Stūra mājas pirmajā stāvā un pagrabstāvā, nolemts, ka 2015.gadā ir nepieciešams sakārtot fasādi, savukārt VNĪ, apsekojot ēku, nolēmuši, ka nepieciešams arī jumta remonts. "Vēl nav skaidrs, vai ēkas fasāde būs gaiši pelēka, bet mēs vēlētos, lai tā atgūtu krāsu, kas tai bija sākumā," stāstīja Ločmele, norādot, ka par krāsu tiks lemts kopā ar Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekciju (VKPAI).
Februāra vidū kopā ar VKPAI tiks sagatavota fasādes pase, kura noteiks renovācijas kārtību, arī fasādes krāsu. Iepirkumu par darbu izpildi varētu izsludināt jau februāra beigās. Saistībā ar to, ka Stūra mājai ir jābūt atvērtai valstiskām vizītēm saistībā ar Latvijas prezidentūru Eiropas Savienības Padomē, renovācijas darbi varētu sākties pēc prezidentūras beigām - jūnija beigās, jūlijā sākumā. Kā norādīja Ločmele, iepirkums par abiem nepieciešamajiem būvdarbiem tiks veikts kopā. Tiek lēsts, ka tie varētu izmaksāt ap 580 000 eiro.
Nesen pabeigtajā arhitektoniski mākslinieciskajā inventarizācijā secināts, ka pagrabstāvā turpmāk vajadzētu veikt kameru sienu krāsojuma izpēti, kur varētu atrast ieslodzīto ziņojumus.
Ločmele norādīja, ka VNĪ vēlējās veikt visas ēkas Brīvības ielā 61 izpēti, tomēr VKPAI Kultūras pieminekļu izpētes, glābšanas un restaurācijas 2014.gada programmas finansējums ticis piešķirts tikai pirmā stāva un pagrabstāva izpētei.
Inventarizācijā esot atklāts vairāk, nekā paši organizatori gaidījuši. Darba procesā izšķirti trīs vēsturiski ēkas pastāvēšanas posmi - Tetera nama posms kopš tās atklāšanas 1912.gadā, Iekšlietu ministrijas posms un Stūra mājas laiks.
Kā norādīja Ločmele, VNĪ vēlas uzsvērt, ka Tetera nama gadi ēkai ir bijuši pilnīgi atšķirīgi no Stūra mājas laika. Ēka tolaik bijusi pilna radošuma un uzņēmības. VNĪ uzskata, ka tai ēkas daļai, kurai nav piešķirts vēsturiskās notikumu vietas statuss, ir laiks izkāpt no Stūra mājas noslēpumiem.
Ēkā no Tetera nama un Iekšlietu ministrijas nama laikiem saglabājusies fasāde, kāpņu telpas, 1.stāvā vitrīnu logi, atsevišķi būvgaldniecības izstrādājumi. No Stūra mājas laikiem gandrīz neskarti ir saglabājušies pārbūvētie pagrabi, patvertnes, caurlaižu ieejas komplekss, tomēr, lai precizētu tā laika telpu izvietojumu un funkcijas, būtu neieciešama padziļināta aculiecinieku sniegtās informācijas apkopošana un izpēte.
Inventarizācijas slēdzienā kā pirmie soļi ēkas saglabāšanā ieteikti ēkas fasādes, jumta un torņa remonta darbi, kā arī ēkas inženierkomunikāciju sakārtošana.
Ēka Brīvības ielā 61 nojaukto koka ēku vietā celta 1912.gadā kā īres nams ar veikaliem pēc arhitekta Aleksandra Vanaga projekta un pirmos gadus saukta par Tetera namu. Ēkas arhitekts Vanags ir tā laika nacionālā romantisma stila piekritējs, un pēc viņa projektiem tapuši ap 60 namu visā Latvijā. Teteru nama laikā ēkai bija gaiši pelēka krāsojuma fasāde un greznas tirdzniecības vitrīnas pirmajā stāvā. Ēkas pirmajā stāvā atradās dažādi modes preču veikali, mežģīņu tirgotava, saldumu veikali, grāmatnīca un bibliotēka, pagalma korpusos izvietoti dzīvokļi. Par pagrabstāva funkcijām ziņu trūkst - ņemot vērā, ka tas bijis labi izgaismots, iespējams, tajā atradās amatnieku darbnīcas vai dzīvokļi.
30.gados ēka tika pielāgota Iekšlietu ministrijas vajadzībām - tika likvidēti dzīvokļi, ierīkojot tur telpas kārtībniekiem. Ēku tautā sāk saukt par Iekšlietu ministrijas namu. Paralēli ēkā izvietojās arī citas valsts iestādes - būvvalde, mežu departaments un pat Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas virsvalde.
No 1940.-1941.gadam un no 1944. līdz 1991.gadam, Padomju okupācijas laikā, ēkā atradās Iekšlietu tautas komisariāts, vēlāk Valsts drošības komiteja, savukārt 1941.-1944.gadā, Vācu okupācijas laikā, ēkā darbojās virkne vietējo pārvaldes iestāžu, tostarp Iekšlietu ģenerāldirekcija, Kārtības policijas departaments. Šajos gados ēku sauca par Stūra māju.
Par ēku Rīgas pilsētas būvvaldes arhīvā dokumenti atrodami tikai par periodu līdz 1944.gadam. Vēl 1944.gadā būvvaldē apstiprināts vācu laiku pasūtījums "Pretgaisa aizsardzības telpu izbūvei dienesta ēkā", tomēr par to nekādi vizuāli materiāli nav pieejami. Par laika posmu pēc 1944.gada, kad ēkā veiktas vislielākās pārbūves - izveidotas ieslodzīto kameras, patvertne ar avārijas izeju tuneļa veidā zem Stabu ielas, garāža un šautuve, būvvaldē nav neviena dokumenta. Pēc Valsts drošības komitejas pasūtījuma iznīcināts arī ēkas būvprojekts.
90.gados, pēc Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas, ēkā darbojās Valsts policija un pagrabi tika aizslēgti.
Inventarizāciju veica SIA "Arhitektoniskās izpētes grupa".
Rīga, 4.janv., LETA.
Foto: Edijs Pālens/LETA.
