Sudraba šokā par būvniecības materiālu neatbilstību prasībām
Ekonomikas ministrijas sniegtā informācija liecina, ka Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) 2014.gadā ir pārbaudījis 582 reglamentētās sfēras būvizstrādājumus, tai skaitā 489 būvizstrādājumus būvobjektos. Pārbaudes laikā 277 jeb 48% būvizstrādājumu modeļiem konstatētas neatbilstības normatīvo aktu prasībām, un 22 būvizstrādājumu paraugi tika izņemti ekspertīzes veikšanai. Septiņos no 17 paraugiem ir konstatēts, ka būvizstrādājumu faktiskās vērtības jeb parametri neatbilst deklarētajiem.
Tāpat PTAC veikusi ekspertīzes astoņiem mūra bloku paraugiem ar mērķi pārliecināties par raksturlielumu - izmēru, spiedes stiprības, blīvuma, ūdens uzsūces un salizturības deklarēto vērtību jeb parametru atbilstību faktiskajiem parametriem. Ekspertīzēs konstatēts, ka četriem paraugiem faktiskie parametri neatbilst deklarētajām parametriem - trīs no tiem veidojuši Latvijas ražotāji, vienu Lietuvas ražotājs. Dažiem modeļiem ir konstatētas neatbilstības deklarētajai spiedes stiprībai vai deklarētajam blīvumam.
"Kaut kas galīgi nav kārtībā ar mūsu valstī," šos un pārējos datus komentēja Sudraba. Viņa uzsvēra, ka šī situācija ir konstatēta laika posmā, kad būvnieki apzinās, ka viņi tiks pastiprināti kontrolēti notikušās traģēdijas dēļ.
Savukārt deputāts Aleksandrs Kiršteins (VL-TB/LNNK) parlamentārās izmeklēšanas komisijas sēdē norādīja uz būvniecības "eirokodeksa" nosacījumu ieviešanas nepieciešamību, jo attiecīgie noteikumi nepieļautu tik plašu domino efektu un ļautu izvairīties no tik liela bojāgājušo skaita, kāds bija Zolitūdes traģēdijā.
Lai gan komisijas priekšsēdētājs Ringolds Balodis (NSL) bija mudinājis Arturu Kaimiņu (LRA) savu uzskatu paušanu neatlikt uz sēdes otro daļu un beigām, kā tas bija noticis iepriekš, Kaimiņš arī šoreiz sēdes beigu posmā vēlējās izteikties. Uz to Balodis reaģēja, slēdzot komisijas sēdi. Deputāts pauda neapmierinātību ar šādu pavērsienu un skaidroja, ka vēlējies kolēģiem izdalīt kādu dokumentu. Dokuments veidots tabulas veidā ar mērķi raksturot, kādas pārmaiņas ēku uzturēšanas kontrolē notikušas pēc traģēdijas.
Kā ziņots, Zolitūdes traģēdijas izmeklēšanas komisija izveidota, lai vērtētu Latvijas valsts rīcību pēc traģēdijas. Plānots vērtēt valsts darbības traģēdijas seku novēršanā, kā arī darbības, kas veiktas normatīvo aktu un valsts pārvaldes un pašvaldību darbības sakārtošanā, lai nepieļautu līdzīgu nelaimju atkārtošanos.
Rīga, 19.janv., LETA.
Foto: Ieva Lūka/LETA.
