Svarīgi ieteikumi, kā sagatavot dārzu ziemai
Dārza darbu sezona jau gandrīz galā, galvenā raža novākta. Varētu šķist, ka nu jau ir pienācis laiks likt malā arī visus dārza instrumentus un atviegloti uzelpot, taču tas tā nav. Dārza teritoriju nepieciešams kārtīgi sagatavot ziemošanai, tādējādi nodrošinot labu ražu nākamajā sezonā. Par to, ko svarīgi paveikt dārzā līdz gada aukstākajiem mēnešiem, lasi šajā rakstā.
Augsnes mēslošana
Daudzi, novācot ražu un gatavojot dārzu ziemošanai, ir pieraduši uzrakt dobes un iestrādāt augsnē mēslojumu, taču patiesībā šādas pūles ir gluži veltīgas. Mēslojumu ieteicams izmētāt tikai pa augsnes virspusi, to neierokot. Ja ir pieejami kūtsmēsli, ar tiem var noklāt no ražas atbrīvotās dobes, sajaucot tos ar nokritušām koku lapām, augu lakstiem vai zāģu skaidām. Ja šāda mēslojuma nav, netērējies tā iegādei, jo līdz ar veikalos piedāvāto mēslojumu augsnē bieži vien tiek ienestas dažādas infekcijas. Tā vietā labāk izkaisīt pa visām dobēm pelnus un – jo vairāk, jo labāk. Pēc krūmu un koku apgriešanas nokritušie zari, veci, neizmantojami koka dēļi, avīzes, papīrs un kartons – to visu var sadedzināt un iegūt pelnus – vienu no labākajiem organiskajiem augsnes mēslojumiem.
Mulčēšana
Lai saglabātu augsni dzīvu un auglīgu, tai jānodrošina liels organisko mulčēšanas materiālu daudzums, bet tieši rudenī tie ir pārpārēm. Nenovāc no dobēm augu lakstus, saber uz tām biezā kārtā arī koku lapas, šķeldas, mizu, skaidas, skujas un citus mulčēšanai piemērotus materiālus, bet pa virsu uzklāj, piemēram, kartonu. Tādā veidā augsne ne tikai tiks bagātināta ar barības vielām, bet arī būs pasargāta no sasalšanas. Tāpat neaizmirsti par zemi apkārt koku stumbriem – arī tai nepieciešama mulčēšana, lai nodrošinātu siltumu koku saknēm.
Zaļais mēslojums
Ja visam dārzam mulču nodrošināt nav iespējams, var iesēt siderātus jeb zaļo mēslojumu. Lielākais ieguvums no siderātiem – ar to palīdzību var vienkārši nodrošināt augu seku jeb rotāciju. Pareizi veicot siderāciju, vienu un to pašu dārzeni vienā dobē var audzēt vairākus gadus no vietas.
Atceries, ka vienā dobē kā zaļmēslojumu nedrīkst stādīt radniecīgus augus, jo tādējādi veidojas labvēlīga vide dažādu infekciju attīstībai. Tāpēc, plānojot iestādīt dobē siderātu, ņem vērā to, kas auga šajā dobē pirms tam un ko plānots stādīt kā nākamo. Problemātiskākie siderāti ir krustziežu dzimtas augi, piemēram, sinepes, rapši un redīsi. Tos nekādā gadījumā nevajadzētu stādīt dobēs, kurās plānots audzēt kāpostus (visa veida), jo pretējā gadījumā būtiski samazināsies raža. Visuniversālākais zaļmēslojums ir facēlija. Tai nav radniecīgu kultūraugu, tāpēc to var stādīt gan pirms, gan pēc jebkuriem dārzaugiem.
Komposta sagatavošana
Rudens ir lielisks laiks komposta pagatavošanai, jo šajā laikā dārzā atrodams daudz organisko atlieku. Lai līdz pavasarim iegūtu bagātīgu un svaigu mēslojumu dārza augu stādīšanai, komposta bedrē vai tam sagatavotā kastē kā pirmo slāni kārto zariņus un citus koka atkritumus – tie ilgstošā trūdēšanas procesā nodrošinās kompostam siltumu. Pa virsu saber nopļauto zāli, virtuves, sadzīves un dārza atkritumus, piemēram, augļu, dārzeņu atgriezumus, olu čaumalas, tējas, kafijas biezumus, novītušos ziedus, kā arī koku lapas. Tālāk organiskie atkritumi ir jānosedz ar augsni un jāaplej ar bioloģiskā mēslojuma preparātu.
Kā nākamo slāni var izmantot kartonu vai citu makulatūru, tad atkal virsū saber zāli, virtuves atkritumus, augu lakstus un lapas, nedaudz augsnes un bioloģiskā mēslojuma šķīdumu. Šādā veidā turpini kārtot organiskos atkritumus, līdz tie beidzas, un visu beigās pārklāj ar plēvi un atstāj nogatavoties līdz pat pavasarim.
Augļu koku stumbru aizsardzība
Jaunu koku stumbri ar to trauslo mizu ir jāpasargā no grauzējiem. Vislabāk koku stumbrus pasargās ap tiem apsieti egļu zari – tie netraucē skābekļa piekļuvi kokam un nerada siltumnīcas efektu.
Tāpat koka stumbru var apsiet ar vībotņu lakstiem, kas grauzējus atbaida ar to spēcīgo aromātu.
Par koku aizsardzību ieteicams parūpēties vēlā rudenī, līdz ar pirmā nopietnā aukstuma parādīšanos, lai izvairītos no riska pazemināt koku dabisko ziemcietību.
Instrumentu un dārza inventāra sakopšana
Kad dārzs sagatavots ne tikai ziemai, bet arī pavasarim, var ķerties klāt dārza inventāra un instrumentu sakopšanai. Ūdens mucās esošo ūdeni izlej uz koku un krūmu saknēm, bet mucas noglabā, pagriežot tās otrādi. Tāpat noteikti rūpīgi nomazgā un izžāvē dārza instrumentus. Uzasini dārza grieznes, šķēres, sekatorus, lai, atsākoties dārza sezonai, nebūtu papildus jātērē laiks instrumentu sagatavošanai.
