Svinīgi atklāta renovētā LU bibliotēka
Atklāšanā klātesošajiem bija iespējam pirmajiem doties izpētīt renovētās telpas, aplūkojot ne tikai lasītavu, bet arī pagrabu, izstāžu zāli un piebūvi, kurā būs darba vietas jaunajiem pētniekiem. Savām acīm aplūkot jaunās telpas bija ieradušies vairāki desmiti cilvēku.
LU rektors Mārcis Auziņš pauda prieku par jaunatklātajām telpām un pateicās visiem, kas piedalījās to veidošanā. Viņaprāt, ēka ir skaisti restaurēta. Rektors jokojās, ka celtniekiem jāpateicas divreiz - pirmo reizi, ieraugot telpas, un pēc dažiem gadiem, kad var redzēt, kādas tās ir ekspluatācijā.
"Es domāju, šīs dienas pasākums Latvijas Universitātes bibliotēkā un tagad jau arī humanitāro zinātņu centrā lieku reizi pierāda, ka Latvijas Universitāte nav tikai mācību iestāde, ka tā nav tikai pētniecības iestāde, bet tā ir arī noteiktu kultūras funkciju realizētāja gan Rīgā, gan Latvijā kopumā," teica Auziņš.
Rektors uzskata, ka šajās telpās ideāli savienojas senais, vēsturiskais ar moderno, jauno. Viņš norādīja, ka Rīga ieguvusi ēku, kurā ērti strādāt pētniekiem un ir patīkami arī studentiem. Ēkas restaurāciju viņš nodēvēja par vienu no soļiem Latvijas Universitātes attīstībā.
Rīgas vicemērs Andris Ameriks (GKR) bibliotēkas atjaunoto ēku raksturoja kā vienu no Rīgas centra pērlēm.
Bibliotēkas rekonstrukcija noslēdzās gada sākumā, un renovācijas darbu kopējās izmaksas ir 2 603 657 lati.
Patlaban valsts nozīmes arhitektūras piemineklis ir renovēts, bet sētas būvju vietā uzcelta jauna ēka, kurā turpmāk mājvietu radīs vairāki LU zinātniskie institūti. Preses centrā pastāstīja, ka pēc restaurācijas vēsturiskajā ēkā apskatāmas greznas pildiņu divviru durvis ar kokgriezumu aplikāciju, koka paneļi ar "ArtDeco" stila dekoratīvām apmalēm, vēsturiskā parketa fragmenti, krāsainas flīzes vestibilā, izcils 19.gadsimta beigu interjeru kultūras paraugs - polihromā interjera krāsojums saimnieka kamīna istabā, kāpņu telpas un vestibila krāsojumi, unikālas vītņveida kāpnes un citi interjera elementi.
Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) projektā "Latviešu valodas, kultūrvēsturiskā mantojama un radošo tehnoloģiju valsts nozīmes pētniecības centra zinātnes infrastruktūras attīstība" darbiem tika piesaistīti 1 123 336 lati, no tiem ERAF līdzfinansējums bija 1 005 386 lati un LU finansējums - 117 950 lati. Savukārt projektā "Valsts nozīmes pētniecības centra sociālekonomiskā un sabiedrības vadībā zinātnes infrastruktūras attīstība" darbiem iegūts 1 059 901 lats, no kuriem ERAF līdzfinansējums bija 948 612 lati, bet LU finansējums - 111 289 lati. Papildus LU ieguldījusi pašas finansējumu 420 419 latu apmērā.
LU Bibliotēkas ēkas rekonstrukcija tika veikta no pērnā gada 13.aprīļa līdz šā gada 15.janvārim. Darbi tika veikti saskaņā ar projektētāja SIA "Arhitekta L.Šmita darbnīca" izstrādāto tehnisko projektu.
Rekonstrukcijas darbu ar restaurācijas elementiem būvuzraudzību nodrošināja SIA "Celtniecības kvalitātes aģentūra", autoruzraudzību - "Arhitekta L.Šmita darbnīca".
Kerkoviuss bija ietekmīgs un cienījams Rīgas pilsonis - rātskungs, pilsētas galvas biedrs, vēlāk arī Rīgas pilsētas galva (1890-1901), Rīgas goda pilsoņa titula īpašnieks, pilsētas gleznu galerijas priekšsēdētājs un Rīgas mākslas muzeja celtniecības iniciators. Kerkoviusa laiks Rīgā iezīmējās ar strauju rūpniecības uzplaukumu, iedzīvotāju skaita pieaugumu un tā radīto celtniecības bumu. Ar viņa atbalstu notika pārdomātā Bulvāru loka apbūve un parku izveide, daudz izdarīts Rīgas labiekārtošanā.
Kerkoviusa savrupnamu projektējis Vidzemes guberņas arhitekts Jānis Fridrihs Baumanis. Ēkas projekts ir datēts ar 1874.gadu, bet tā celta līdz 1878.gadam. Trīsstāvu ēka veidota izteiksmīgās neogotikas formās, sekojot neogotikas stila piļu asimetriskajai uzbūves shēmai. LU pārziņā ēka nonāca 20.gadsimta 40.gados.
Rīga, 28.janv., LETA.
Foto: LETA
Publicēts: 29.01.2013
