"Swedbank": Mājokļu pieejamība otrajā ceturksnī Rīgā un Tallinā samazinājusies
Rīga, 17.sept., LETA. Mājokļu pieejamība šogad otrajā ceturksnī starp Baltijas valstu galvaspilsētām samazinājusies Rīgā un Tallinā, kamēr Viļņā tā uzlabojusies, aģentūrai LETA pavēstīja "Swedbank" pārstāvji, atsaucoties uz jaunākajiem "Baltijas mājokļu pieejamības indeksa" datiem.
2019.gada otrajā ceturksnī Mājokļu pieejamības indekss Rīgā bija 182,1 punkts, kas ir par 4,7 punktiem mazāk nekā pērn attiecīgajā periodā. Šāda indeksa vērtība nozīmē, ka mājsaimniecības, kuras ienākumi atbilst pusotrai vidējai neto mēneša algai Rīgā (1334 eiro) un kura vēlas iegādāties 55 kvadrātmetru dzīvokli, ienākumi 2019.gada otrajā ceturksnī bija par 82,1% lielāki, nekā tas būtu nepieciešams, lai hipotekārā kredīta apkalpošanai novirzītu ne vairāk kā 30% no ģimenes ienākumiem.
Bankā norādīja, ka Rīgā vidējā darījuma cena otrajā ceturksnī pieauga par 9,3% un šo kāpumu nespēja kompensēt vidējās neto algas gada pieaugums par 6,9%, tādējādi Mājokļu pieejamības indekss samazinājās. "Mājokļu cenu kāpums arī turpmāk varētu iegrožot pieejamības uzlabojumu," piebilda bankā.
Vienlaikus pirmās iemaksas sakrāšanai nepieciešamais laiks pieauga par divām nedēļām, salīdzinot ar 2018.gada otro ceturksni - Rīgā vidējai mājsaimniecībai, kas vēlētos iegādāties mājokli, nāktos veidot uzkrājumus gandrīz divus gadus.
Tāpat indeksa dati liecina, ka sērijveida dzīvokļa iegāde vēl joprojām ir pieejama plašākam mājsaimniecību lokam cenu līmeņa dēļ. Kaut gan darījumu skaits ar sērijveida dzīvokļiem Rīgas guļamrajonos 2019.gada otrajā ceturksnī ir sarucis, tas turpina pārsniegt 60% no visu darījumu skaita. Savukārt šo dzīvokļu darījuma cena bija ap 850-950 eiro par kvadrātmetru, kamēr jaunajos projektos un renovētajos dzīvokļos cenas pārsniedza 1500 eiro par kvadrātmetru.
"Neskatoties uz būtisku cenu starpību, aizvien vairāk Rīgas iedzīvotāju izvēlas par savu jauno mājokli tieši jaunuzcelto daudzdzīvokļu māju ekonomiskās klases dzīvokļus Rīgas mikrorajonos. Darījumu skaits ar šiem dzīvokļiem 2019.gada pirmajā pusgadā ir pieaudzis par 45%. Lēmums iegādāties dzīvokli var tikt pieņemts nedaudz agrāk, kad māja vēl tiek celta, bet tieši īpašuma tiesību reģistrācijas procesa īpatnības dēļ, atspoguļojas statistikā tikai šogad. Tomēr 45% ir būtisks pieaugums, kuru nevar skaidrot kā vienīgi īpatnības rezultātu, bet var spriest arī par augošu interesi nekustamo īpašumu tirgū," atzīmēja bankā.
Pēc bankas datiem, Mājokļu pieejamības indekss jaunajiem projektiem Rīgā šogad otrajā ceturksnī bija 130,3, kas nozīmē, ka mājsaimniecība ar vidējiem ienākumiem nopelna par 30,3% vairāk nekā nepieciešams, lai hipotekārā kredīta apkalpošanai novirzītu ne vairāk kā 30% no ģimenes ienākumiem. Mājsaimniecībai, kura vēlas iegādāties jaunu dzīvokli, iekrājums pirmajai iemaksai jāveido apmēram divus gadus un deviņus mēnešus, novirzot tam 30% no ienākumiem.
"Neskatoties uz zemāku Mājokļu pieejamības indeksa vērtību un strauju vidējās darījumu cenas pieaugumu par 9,8%,(salīdzinot ar 2018.gada otro ceturksni, jauno projektu dzīvokļi ir iecienīti Rīgas iedzīvotāju vidū. Šobrīd celtniecības procesā ir ap 2000 jauno ekonomiskās klases dzīvokļu. Turklāt nekustamo īpašumu attīstītāji ir gatavi turpināt palielināt jauno dzīvokļu piedāvājumu. Tas varētu sekmēt šo dzīvokļu cenu izaugsmes sabremzēšanos, kas kopā ar noturīgu vidējās algas kāpumu palielinātu Mājokļu pieejamības indeksa vērtību," atzīmēja bankā.
Savukārt Tallinā Mājokļu pieejamības indekss šogad otrajā ceturksnī bija 151,5 punkti, kas ir par 4,6 punktiem mazāk nekā gadu iepriekš. Mājokļu pieejamības indeksa samazinājumu gada laikā ietekmēja mājokļu cenu kāpums par 5,7%, kamēr vidējā neto alga palielinājās tikai par 3,4%.
Tajā pašā laikā Viļņā vidējā neto alga kāpa par 13,4%, kamēr dzīvokļu cenu kāpums pierima un veidoja 1,1%. Tādējādi Mājokļu pieejamības indekss Viļņā pieauga par 12,3 punktiem un bija 144 punkti.
Pēc bankas datiem, Tallinā, lai uzkrātu pirmajai iemaksai, mājsaimniecībai nepieciešami apmēram divu gadi un četri mēneši, kas ir par divām nedēļām vairāk nekā pirms gada, savukārt Viļņā uzkrājums pirmajai iemaksai jāveido nedaudz vairāk par diviem ar pusi gadiem.
Indeksa aprēķināšanā tiek pieņemts, ka mājokļa pirkšanai tiek ņemts hipotekārais kredīts ar 30 gadu termiņu; tiek maksāta vidējā tirgū pieejamā hipotekārā kredīta procentu likme, kā arī tas, ka mājsaimniecības ikmēneša ienākumi ir līdzvērtīgi pusotrai vidējai neto mēnešalgai, ko saņem attiecīgajā galvaspilsētā.
Pēc aktīvu apmēra "Swedbank" ir lielākā banka Latvijā.
