"Swedbank": Mājokļu pieejamība pirmajā ceturksnī Rīgā samazinājās
Rīga, 13.jūn., LETA. Mājokļu pieejamība šogad pirmajā ceturksnī Rīgā salīdzinājumā ar 2018.gada pirmo ceturksni samazinājās, kamēr Viļņā pieauga, bet Tallinā praktiski nemainījās, liecina jaunākā "Swedbank" Baltijas Mājokļu pieejamības indeksa dati.
Bankā aģentūrai LETA pavēstīja, ka 2019.gada pirmajā ceturksnī Mājokļu pieejamības indekss Rīgā bija 177,7 punkti, kas ir par 6,4 punktiem mazāk nekā pērn attiecīgajā periodā. Savukārt Viļņā Mājokļu pieejamības indekss bija 141,2 punkti, kas ir par astoņiem punktiem vairāk nekā gadu iepriekš, bet Tallinā - 151,9 punkti, kas ir par -0,1 punktu mazāk.
Tāpat bankā minēja, ka indeksa vērtība 177,7 punkti nozīmē to, ka tādas mājsaimniecības, kuras ienākumi atbilst pusotrai vidējai neto mēneša algai Rīgā (1287 eiro) un kura vēlas iegādāties dzīvokli 55 kvadrātmetru platībā, ienākumi 2019.gada pirmajā ceturksnī bija par 77,7% lielāki, nekā tas būtu nepieciešams, lai hipotekārā kredīta apkalpošanai novirzītu ne vairāk kā 30% no ģimenes ienākumiem.
Pēc bankas pārstāvju skaidrotā, Mājokļu pieejamības indeksa samazinājumu Rīgā noteica par algu kāpumu straujāks dzīvokļu cenu pieaugums, kas saistīts ar pakāpeniskām pārmaiņām dzīvokļu darījumu struktūrā, kā arī aktivitāti ekonomisko jauno projektu un renovēto dzīvokļu segmentā.
"Šā gada pirmajā ceturksnī pirmo reizi vairāku gadu laikā mājokļu pieejamības indekss samazinājies. Tomēr tas joprojām saglabājās visaugstākais Baltijas galvaspilsētu starpā. Indeksa krituma galvenais iemesls bijis par neto algu kāpumu straujāks dzīvokļu cenu pieaugums. Vidējā dzīvokļu darījumu cena pieaugusi vairāku faktoru ietekmē. Piemēram, pakāpeniski mainās darījumu ar dzīvokļiem struktūra, lielāku īpatsvaru darījumu skaitā ieņemot salīdzinoši jaunākiem un līdz ar to dārgākiem dzīvokļiem, kas paaugstina vidējo cenu. Tāpat starp faktoriem jāmin, ka pirmajā ceturksnis bijis ļoti aktīvs ekonomisko jauno projektu un renovēto dzīvokļu segmentā, kur janvārī bijis rekordliels darījumu skaits, daļa tieši ar tikko uzbūvētiem dzīvokļiem, kuru cena ir augstāka. Tomēr daļēji šo aktivitāti skaidro dažu dzīvokļu projektu nodošana ekspluatācijā un jau iepriekš rezervētu darījumu reģistrēšana zemesgrāmatā," teica "Swedbank" ekonomiste Linda Vildava.
Viņa arī atzīmēja, ka no šā gada ir izveidots Baltijas Mājokļu pieejamības indeksa Rīgā apakšindekss ekonomisko jauno projektu un renovēto dzīvokļu segmentam.
"Tā kā Rīgā darījumu kopskaitā dominē pirms 2000.gada celti mājokļi, kuru cena ir zemāka nekā jaunākiem mājokļiem, kopējais indekss nepilnīgi atspoguļo mājsaimniecību spēju iegādāties tieši jaunākus dzīvokļus. Ekonomisko jauno projektu un renovēto dzīvokļu indeksa vērtība šā gada pirmajā ceturksnī bija 123,1, salīdzinot ar kopējā indeksa vērtību 177,1. Tātad pieejamības līmenis jeb mājsaimniecību spēja atļauties iegādāties ekonomiskā jaunā projekta vai renovētu dzīvokli ir zemāka," sacīja Vildava.
Bankā norādīja, ka Tallinā Mājokļu pieejamības indekss praktiski nemainījās, vidējās algas izaugsmei esot sabalansētai ar dzīvokļu cenu un hipotekāro kredītu procentu likmju kāpumu, savukārt Viļņā indeksa uzlabojumu noteica straujais vidējās algas pieaugums, ko veicināja darbaspēka nodokļu samazināšana Lietuvā un kas atsvēra dzīvokļu darījuma cenu un procentu likmju kāpumu.
2019.gada pirmajā ceturksnī laika posms, kas mājsaimniecībai Rīgā bija nepieciešams, lai sakrātu līdzekļus pirmajai iemaksai 15% apmērā, bija ļoti tuvu diviem gadiem, proti, 23,9 mēneši un 34,5 mēneši, lai iegādātos dzīvokli ekonomiskā jaunajā projektā vai renovētu dzīvokli. Uzkrāšanas laiks ir ilgāks tām mājsaimniecībām, kas vienlaikus maksā arī par īri.
Tallinā krāšanai nepieciešamais laiks pirmajai iemaksai 15% apmērā šogad pirmajā ceturksnī bija 28,4 mēneši, bet Viļņā - 31,7 mēneši.
Indeksa vērtība 100 nozīmē, ka mājsaimniecība novirza kredīta apkalpošanai tieši 30% no tās pēcnodokļu ienākumiem, lai iegādātos 55 kvadrātmetru dzīvokli. Indeksa aprēķināšanā tiek pieņemts, ka mājokļa pirkšanai tiek ņemts hipotekārais kredīts ar 30 gadu termiņu; tiek maksāta vidējā tirgū pieejamā hipotekārā kredīta procentu likme, kā arī tas, ka mājsaimniecības ikmēneša ienākumi ir līdzvērtīgi pusotrai vidējai neto mēnešalgai, ko saņem attiecīgajā galvaspilsētā.
Pēc aktīvu apmēra "Swedbank" ir lielākā banka Latvijā.
