"Swedbank": Mājokļu pieejamība trešajā ceturksnī uzlabojusies visu Baltijas valstu galvaspilsētās

Rīga, 13.dec., LETA. Mājokļu pieejamība šogad trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu uzlabojusies visu triju Baltijas valstu galvaspilsētās, aģentūrai LETA pavēstīja "Swedbank" pārstāvji, atsaucoties uz jaunākajiem "Baltijas mājokļu pieejamības indeksa" datiem.

Bankā informēja, ka 2018.gada trešajā ceturksnī Rīgā Mājokļu pieejamības indekss sasniedza 186 punktus, kas ir par 8,7 punktiem vairāk nekā pērn trešajā ceturksnī. Šāda indeksa vērtība nozīmē, ka tādas mājsaimniecības, kuras ienākumi atbilst pusotrai vidējai neto mēneša algai Rīgā (1238 eiro) un kura vēlas iegādāties 55 kvadrātmetru dzīvokli, ienākumi 2018.gada trešajā ceturksnī bija par 86% lielāki, nekā tas būtu nepieciešams, lai hipotekārā kredīta apkalpošanai novirzītu ne vairāk kā 30% no ģimenes ienākumiem.

Rīgā Mājokļu pieejamības indekss, pēc "Swedbank" pārstāvju skaidrotā, uzlabojās saistībā ar straujo vidējās neto algas pieaugumu (par 8,4%). Vidējās algas pieaugums atsvēra vidējo dzīvokļu cenu kāpumu. Hipotekāro kredītu procentu likmes nedaudz samazinājās, uzlabojot pieejamību. Pateicoties vidējās algas kāpumam, saruka arī pirmās iemaksas sakrāšanai nepieciešamais laiks.

"Šā gada trijos ceturkšņos Latvijas ekonomika augusi tikpat strauji kā pērn. Tas atspoguļojies turpmākā bezdarba kritumā un vidējās neto algas kāpumā. Pozitīvās tendences ekonomikā un iedzīvotāju maciņos atsaukušās uz mājsaimniecību vēlmi iegādāties mājokli. Par to liecina gan nelielais aktivitātes kāpums Rīgā, gan nelielais mājsaimniecību kredītportfeļa palielinājums pēdējos mēnešos. Hipotekārais kredītportfelis atgriezies izaugsmes teritorijā pēc teju desmit gadu krituma. Gaidāms, ka, ekonomikai un iedzīvotāju ienākumiem turpinot augt, arī turpmāk novērosim mērenu attīstību dzīvokļu tirgū Rīgā," sacīja "Swedbank" ekonomiste Linda Vildava.

Tāpat bankā informēja, ka 2018.gada trešajā ceturksnī Tallinā Mājokļu pieejamības indekss bija 154,3 punkti, kas ir par 5,8 punktiem vairāk nekā gadu iepriekš. Mājokļu pieejamības indekss Tallinā uzlabojās, vidējās algas izaugsmei kompensējot dzīvokļu cenu un hipotekāro kredītu procentu likmju kāpumu.

Savukārt Viļņā Mājokļu pieejamības indekss gada laikā pieaudzis par 9,5 punktiem - līdz 134,3 punktiem. Uzlabojumu noteica straujais vidējās algas pieaugums un dzīvokļu darījuma cenu neliels samazinājums augošās konkurences dēļ, kas atsvēra procentu likmju kāpumu.

Vienlaikus bankā norādīja, ka šogad trešajā ceturksnī laika posms, kas "standarta" mājsaimniecībai Rīgā bija nepieciešams, lai sakrātu līdzekļus pirmajai iemaksai 15% apmērā, bija nedaudz mazāks par diviem gadiem, proti, 22,9 mēneši, kas ir par apmēram mēnesi mazāk nekā attiecīgajā periodā pērn. Uzkrāšanas laiks ir ilgāks tām mājsaimniecībām, kuras vienlaikus maksā arī par īri. Savukārt mājokļa kredīta ar valsts galvojumu ģimenēm ar bērniem un jaunajiem speciālistiem pirmās iemaksas uzkrāšanai nepieciešamais laiks ir būtiski īsāks, jo nepieciešama mazāka pirmā iemaksa.

Savukārt Tallinā krāšanai nepieciešamais laiks 15% pirmajai iemaksai samazinājies par pusotru mēnesi - līdz 27,6 mēnešiem, bet Viļņā - par aptuveni četriem mēnešiem un bija 33,3 mēneši.

Indeksa vērtība 100 nozīmē, ka mājsaimniecība novirza kredīta apkalpošanai tieši 30% no tās pēcnodokļu ienākumiem, lai iegādātos 55 kvadrātmetru dzīvokli. Indeksa aprēķināšanā tiek pieņemts, ka mājokļa pirkšanai tiek ņemts hipotekārais kredīts ar 30 gadu termiņu; tiek maksāta vidējā tirgū pieejamā hipotekārā kredīta procentu likme, kā arī tas, ka mājsaimniecības ikmēneša ienākumi ir līdzvērtīgi pusotrai vidējai neto mēnešalgai, ko saņem attiecīgajā galvaspilsētā.

Pēc aktīvu apmēra "Swedbank" ir lielākā banka Latvijā.