"Swedbank": Mājokļu pieejamība uzlabojusies visās trijās Baltijas valstu galvaspilsētās
Rīga, 19.dec., LETA. Mājokļu pieejamība šogad trešajā ceturksnī visās trijās Baltijas valstu galvaspilsētās ir uzlabojusies, liecina jaunākā "Swedbank" Baltijas Mājokļu pieejamības indeksa dati.
"Swedbank" mediju attiecību vadītāja Kristīne Jakubovska aģentūrai LETA pavēstīja, ka 2017.gada trešajā ceturksnī Mājokļu pieejamības indekss Rīgā bija 177,2. Šāda indeksa vērtība nozīmē, ka mājsaimniecības, kuras ienākumi atbilst pusotrai vidējai neto mēneša algai Rīgā (1133 eiro) un kura vēlas iegādāties 55 kvadrātmetru dzīvokli, ienākumi trešajā ceturksnī bija par 77,2% lielāki, nekā tas būtu nepieciešams, lai hipotekārā kredīta apkalpošanai novirzītu ne vairāk kā 30% no ģimenes ienākumiem.
Viņa norādīja, ka vidējā dzīvokļu darījumu cena par kvadrātmetru auga straujāk par neto algām (attiecīgi 8,3% un 6,3%), taču, pateicoties hipotekāro kredīta procentu likmju samazinājumam par 36 bāzes punktiem, gada laikā Mājokļu pieejamības indekss uzlabojās par 4,7 punktiem.
Vienlaikus, lai gan pieejamība uzlabojās, dzīvokļu cenām augot straujāk par algām, pirmajai iemaksai bija jākrāj ilgāk. Šogad trešajā ceturksnī laika posms, kas "standarta" mājsaimniecībai Rīgā bija nepieciešams, lai sakrātu līdzekļus pirmajai iemaksai 15% apmērā, bija nedaudz virs diviem gadiem, proti, 24,1 mēnesis. Tas ir par divām nedēļām vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā. Uzkrāšanas laiks ir ilgāks tām mājsaimniecībām, kas vienlaikus maksā arī par īri.
"Šā gada trijos ceturkšņos Latvijas ekonomika strauji augusi, bet mājokļu tirgū vēl valda relatīvs klusums - aktivitāte saglabājusies pērnā gada līmenī. Izaugsmei paātrinoties, darba tirgus sācis silt, taču ekonomikas tendences darba tirgū allaž atspoguļojas ar nelielu kavēšanos. Tāpēc vēl nepieciešams laiks, līdz iedzīvotāji kļūst pārliecināti par finansiālās situācijas uzlabojumu un apsver mājokļa pirkumu. No piedāvājuma puses raugoties, lai gan kopējie būvniecības apmēri šogad deviņos mēnešos auguši par 19%, dzīvojamo ēku segmentā tie samazinājušies par 9%. Izdoto būvatļauju skaits gan rāda, ka nākotnē tirgu papildinās prāvs skaits dzīvokļu - būvatļauju skaits daudzdzīvokļu jaunbūvēm šā gada trijos ceturkšņos pieaudzis par 70%. Sagaidām, ka nākamgad mājokļu tirgus sāks uzņemt apgriezienus - pieaugs gan pieprasījums, gan piedāvājums," sacīja "Swedbank" jaunākā ekonomiste Linda Vildava.
Tallinā Mājokļu pieejamības indekss šogad trešajā ceturksnī bija 159,9, kas ir par 2,9 punktiem vairāk nekā gadu iepriekš. Mājokļu pieejamības indeksa uzlabojumu noteica rimtāks mājokļu cenu kāpums, salīdzinot ar neto algu kāpumu.
Savukārt Viļņā Mājokļu pieejamības indekss gada laikā uzlabojies par 0,5 punktiem, sasniedzot 124,8 punktus. To noteica spēcīgais algu kāpums, kas atspēkoja mājokļu cenu un hipotekāro kredītu procentu likmju kāpumu.
Pēc "Swedbank" datiem, gan Tallinā, gan Viļņā krāšanai nepieciešamais laiks 15% pirmajai iemaksai samazinājies par aptuveni trim nedēļām - līdz attiecīgi 29 un 37,2 mēnešiem.
Indeksa vērtība 100 nozīmē, ka mājsaimniecība novirza kredīta apkalpošanai tieši 30% no tās pēcnodokļu ienākumiem, lai iegādātos 55 kvadrātmetru dzīvokli. Indeksa aprēķināšanā tiek pieņemts, ka mājokļa pirkšanai tiek ņemts hipotekārais kredīts ar 30 gadu termiņu; tiek maksāta vidējā tirgū pieejamā hipotekārā kredīta procentu likme, kā arī tas, ka mājsaimniecības ikmēneša ienākumi ir līdzvērtīgi pusotrai vidējai neto mēnešalgai, ko saņem attiecīgajā galvaspilsētā.
Pēc aktīvu apmēra "Swedbank" ir lielākā banka Latvijā.
