Taupības režīmā arī uzņēmēji – lielākoties meklē mazas un energoefektīvas telpas

Pieaugošā inflācija un neskaidrības par potenciālajām izmaksām ieviesušas savas korekcijas ne tikai mājokļu tirgū, bet arī komercplatību segmentos, liekot uzņēmējiem būt piesardzīgākiem. Lai atspoguļotu jaunākās tendences, uzņēmums “Latio” veicis detalizētu 2022. gada pirmās puses šī tirgus analīzi, ko apkopojis “Komercplatību tirgus pārskatā”*. Galvenie secinājumi – biroju segmentā aizvien pieprasītāki kļūst nelieli un energoefektīvi biroji. Ražošanas telpu nomas un pārdošanas maksas piedzīvojušas nelielu pieaugumu, jo tirgū ir ļoti maz šādu objektu – īpaši reģionos. Arī mazumtirdzniecības telpu segmentā jūtama potenciālo nomnieku vēlme meklēt mazākas un kompaktākas platības, ko sekmējušas e-komercijas iespējas.

“Mūsu veiktā komerctelpu tirgus sektora analīze šobrīd skaidri atspoguļo Latvijas biznesa vidi, atainojot zemos investīciju piesaistes rezultātus,” secina “Latio” tirgus analītiķe Ksenija Ijevleva. “Diemžēl Latvijā 2021. gadā starp Baltijas valstīm bija viszemākās ieguldījumu summas uzņēmumos** – kamēr Latvijā investēti vien 17 miljoni EUR,  Lietuvā tie bija 61 miljoni EUR, bet Igaunijā – 60 miljoni EUR. Turklāt šī plaisa var pieaugt, jo, ja kaimiņvalstīs investīciju piesaiste bija ar pozitīvu tendenci, tad Latvijā tā uzrāda negatīvu dinamiku. Tas cita starpā parāda arī investoru attieksmi pret Latvijas biznesu, ko šobrīd redzam lēnākā uzņēmējdarbības attīstībā un līdz ar to arī mazākā aktivitātē komerctelpu segmentā.”

Biroju platību segments

Lai gan 2022. gadā jauno biroju telpu piedāvājums ir augstākais pēdējā desmitgadē – attiecībā pret pērnā gada biroju kopējo platību audzis par ~ 23% jeb  400 tūkstošiem m2 –, biroju nomas maksas un pārdošanas cenas nav būtiski mainījušās. Piemēram, A klases biroju nomas maksa tāpat kā pērn ir no 14 līdz 17 EUR, bet pārdošanas maksa no 2500 līdz 3500 EUR par m2.

Darbs attālināti un hibrīda režīmā joprojām ir ļoti aktuāls daudzos uzņēmumos un samazina cilvēku skaitu birojos. Pateicoties inflācijai un pieaugošajām izmaksām, arī darbinieki nesteidzas atgriezties birojos. Vienlaikus uzņēmumi apzinās, ka darbs ofisā var veicināt sadarbību. Meklējot kompromisu, aizvien pieprasītākas kļūst nelielas biroju telpas, ko nepieciešamības gadījumā viegli transformēt dažādiem mērķiem, nodrošinot iespēju rīkot gan lielākas tikšanās, gan slēgtā telpā uzņemt klientus.

“Šobrīd nomnieki lielākoties meklē nelielas platības, kvalitatīvus A un B klases birojus, kas nepārsniegtu 100 m2. Būtiska ir gan ēkas energoefektivitāte, gan, domājot par darbiniekiem, arī stāvvietu pieejamība,” stāsta “Latio” tirgus analītiķe Rūta Roze, skaidrojot, ka tirgū telpas, kas pilnībā atbilstu šiem kritērijiem, ir ļoti maz. “Iespējams, tas sekmējis jaunu tendenci, kas šobrīd vēl nav ļoti izteikta, taču, pienākot apkures sezonai, varētu tāda kļūt – redzam uzņēmumus, kas atkal pilnībā pāriet strādāt attālināti, bet iknedēļas sapulcēm un saliedēšanas pasākumiem izmanto koplietošanas birojus vai kafejnīcas.”

Industriālo telpu segments

Digitalizācija, demogrāfijas pieaugums un deglobalizācija ir veicinājušas rūpniecības tirgus izaugsmi visā pasaulē. Arī bažas par ģeopolitisko drošību un pastāvīga globālo piegādes ķēžu nestabilitāte pēdējos gados veicina lielāku iekšzemes ražošanas paplašināšanos. Šīs tendences redzamas arī Latvijas tirgū.

“Lai gan industriālo telpu piedāvājums 2022. gadā ir audzis par ~ 20%, tas joprojām ir nepietiekams, un tirgū patlaban ir maz cenai un mūsdienu prasībām atbilstošu ražošanas objektu. Tāpēc Rīgā un Pierīgā šādiem īpašumiem pēdējos 12 mēnešus saglabājās stabils pieprasījums gan nomai, gan iegādei. Tas veicinājis arī nelielu cenu pieaugumu – ja 2021. gadā šādu A klases telpu nomas maksa bija 4 līdz 5 EUR m2, bet pārdošanas maksa 650 līdz 850 EUR m2, tad 2022. gadā jau attiecīgi 5 līdz 6 EUR m2 un 850 līdz pat1000 EUR m2. Vienlaikus redzam, ka šobrīd dažādās attīstības fāzēs ir vismaz 17 vērā ņemami industriālo telpu projekti, kas tuvākajos gados paplašinās piedāvājumu un vienlaikus ieviesīs tirgū atkal jaunas korekcijas,” secina R. Roze.

Mazumtirdzniecības telpu segments

Kopš 2018. gada Latvijā piedzīvots mazākais jaunu mazumtirdzniecības telpu pieaugums, paaugstinoties vien par ~2%. Vienlaikus arī šajā segmentā redzama tendence, ka potenciālie nomnieki meklē nelielas telpas. Turklāt nevēlas tajās veikt papildu ieguldījumus. Tāpat tiek vērtēti arī nomas noteikumi, priekšroku dodot telpām, kas nodrošina zemākās izmaksas vai ir skaidri zināms enerģijas piegādātājs un tā prasītās cenas.

Mazumtirdzniecības telpu nomas un pārdošanas maksas

“Neraugoties uz potenciālo nomnieku mainīgajām prasībām, būtisku iespaidu uz mazumtirdzniecības telpu nomas vai iegādes maksām tas nav atstājis. Taču izteikti redzama uzņēmēju vēlme iespēju robežās samazināt izmaksas. Piemēram, tā kā pandēmija daudziem iedzīvotājiem lika mainīt savus paradumus, iepērkoties attālināti, mazie zīmoli šobrīd izvēlas nelielas telpas, aizvien vairāk aprobējot elektroniskos pārdošanas kanālus. Ekonomēt elektroenerģiju sākuši arī lielie tirdzniecības centri, samazinot kondensēšanas sistēmu jaudu, apgaismojumu koplietošanas telpās un dažreiz arī izkārtnēs. Tāpat, piemēram, tirdzniecības centru “Akropole” pārstāvji tikko informējuši, ka savos veikalos plāno saīsināt darba laiku,” analizē R. Roze, norādot, ka arī šajā ziemā mazumtirdzniecības segmentam, diemžēl, var nākties saskarties ar jaunām grūtībām, lai gan daži tikko tikai spējuši lēnām atkopties no pandēmijas atstātā iespaida.

Raugoties uz šiem datiem un jaunākajām tendencēm, secināms, ka piedzīvojam pārmaiņu laikus, kas prasa gan individuālās dzīves, gan biznesa vides transformāciju un pielāgošanos jaunajiem apstākļiem. Gan epidēmija, gan karš ieviesis savas korekcijas, ar ko nāksies sadzīvot vēl ilgstoši.  Tāpēc ir vērtīgi būt informētiem par jaunajiem tirgus apstākļiem un iespēju robežās sagatavoties, izvairoties no papildu izmaksām.

Ar visu “Latio Komercplatību tirgus pārskatu” iespējams iepazīties šeit.

 * Komercplatību tirgus pārskats veikts, balstoties uz “Latio”, “Valsts zemes dienesta”, “Cenu Bankas”, “Centrālās statistikas pārvaldes” un “Eurostat”datiem.

** Datu avots: Deloitte, 2022 https://ej.uz/Deloitte2022