Tautsaimniecības padome: Atbalsts energoresursu cenu pieguma daļējai kompensēšanai šoziem būs izšķiroši svarīgs

Pirmdien, 26. septembrī, ekonomikas ministre Ilze Indriksone Tautsaimniecības padomes ārkārtas sēdē ar uzņēmējiem un lielāko uzņēmējus pārstāvošo organizāciju pārstāvjiem, kā arī papildus uzaicinātajiem pārstāvjiem no augstskolām un institūtiem, ledus hallēm, kā arī Latvijas lielo slimnīcu asociācijas, Latvijas Peldēšanas federācijas, Latvijas Siltumuzņēmumu asociācijas, Ārvalstu investoru padomes un citiem, pārrunāja Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotos papildu pasākumus energoresursu cenu pieauguma ietekmes mazināšanai.

Tautsaimniecības padome pozitīvi novērtēja EM papildu priekšlikumus atbalstam uzņēmējiem, uzsverot, ka elektroenerģijas izmaksu pieaugums šobrīd ir liels izaicinājums visiem uzņēmumiem. Ņemot vērā, ka tuvojas arī apkures sezonas sākšanās, uzņēmēju organizāciju pārstāvji uzsvēra, ka valsts atbalsts būs izšķiroši svarīgs šajā rudenī un ziemā, un tas ļaus uzņēmējiem domāt par biznesu un darba algu konkurētspējas nodrošināšanu. Siltumuzņēmumu asociācijas pārstāvji vienlaikus uzsvēra arī papildu atbalsta pasākumu mājsaimniecībām nepieciešamību tajās pašvaldībās, kur jau šobrīd apstiprinātais siltumenerģijas tarifi būtiski pārsniedz vidējo tarifa līmeni valstī.

Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents Andris Bite pateicās Ekonomikas ministrijai par izpratni un aktīvu iesaisti atbalsta pasākumu piedāvājuma izstrādē.

"Pilnībā atbalstām EM piedāvājumu elektroenerģijas sliekšņa maksimālā līmeņa noteikšanai un piedāvājot kompensācijas mehānismu energoresursu cenu pieauguma sadārdzinājuma atbalstam. Tas ne vien ļaus uzņēmējiem “vieglāk pārziemot”, bet arī veicinās energoresursu taupīšanu,” uzsvēra A.Bite.

Savukārt Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidents Aigars Rostovskis norādīja, ka bez mājsaimniecībām un energoietilpīgiem uzņēmumiem svarīgs ir arī horizontāls atbalsts visiem uzņēmējiem.

Ņemot vērā straujo energoresursu sadārdzinājumu, kas rada risku par iedzīvotāju iespēju apmaksāt apkures rēķinus, kā arī apdraud Latvijas tautsaimniecībai būtisko eksportējošo uzņēmumu pastāvēšanu, Ekonomikas ministrija ir sagatavojusi papildu energoresursu cenu mazinošos pasākumus šai apkures sezonai.

"Tikpat svarīgi, kā parūpēties par mūsu mājsaimniecībām, lai tās šajā apkures sezonā spētu samaksāt komunālo pakalpojumu rēķinus, būtiski ir noturēt arī uzņēmēju konkurētspēju. Ekonomikas ministrija ir sagatavojusi detalizētus priekšlikumus papildu pasākumiem energoresursu cenu pieauguma ietekmes mazināšanai, kurus pirms skatīšanas valdībā svarīgi ir pārrunāt ar tautsaimniecības nozari,” norāda I. Indriksone.

EM sagatavojusi priekšlikumu atbalsta pasākumam visiem uzņēmumiem, neatkarīgi no tā lieluma un darbības veida - noteikt elektroenerģijas cenas slieksni 160 eiro par MWh un šajā gadījuma valsts kompensētu 50% no cenas, kas pārsniedz noteikto slieksni. Atbalstu plānots piemērot no šā gada 1. oktobra.

Savukārt, lai sniegtu papildu atbalstu mājsaimniecībām, EM piedāvā diferencēt centralizētās siltumapgādes atbalstu. Centralizētās siltumapgādes tarifs virknē pašvaldību šajā sezonā noteikti pārsniegs 150 eiro par megavatstundu (MWh), tāpēc EM piedāvā līdz 150 eiro par MWh saglabāt jau apstiprināto atbalstu, kur valsts kompensēs 50% no cenas, kas pārsniedz 68 eiro par MWh. Savukārt no tās daļas, kas pārsniedz 150 eiro par MWh, valsts kompensētu 90%.

Otrs EM virzītais atbalsta pasākums mājsaimniecībām būs vienota dabasgāzes cenas sliekšņa noteikšana. Patlaban regulētais dabasgāzes tarifs ir 107,34 eiro par MWh, bet tirgus cena pārsniedz šo slieksni. EM priekšlikums paredz noteikt dabasgāzes cenas griestus 107,34 eiro par MWh, un valsts kompensētu tirgotājiem to summu, kas pārsniedz slieksni.

Trešais EM virzītais atbalsta pasākums būs elektroenerģijas cenas pieauguma kompensēšana mājsaimniecībām. Vidēji mājsaimniecība Latvijā patērē 150 kilovatstundu (kWh) mēnesī, taču lielākā daļa mājsaimniecību tērē ap 100 kWh. Līdz ar to EM rosinās noteikt visām mājsaimniecībām pirmās 100 kWh par fiksētu tarifu, kas nepārsniedz 180 eiro par MWh, un valsts kompensēs atlikušo starpību ar reālo cenu.

Šos priekšlikumus ekonomikas ministre iesniegs izskatīšanai Ministru kabineta sēdē š.g. 27. septembrī.

Valdība jau šobrīd ir apstiprinājusi atbalsta mehānismus iedzīvotājiem energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājumam šajā apkures sezonā, kā arī pieņēmusi lēmumu par elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes (OIK) atcelšanu visiem un no šā gada 1. oktobra līdz 2023. gada 30. aprīlim juridiskām personām pilnībā kompensēt elektroenerģijas sistēmas pakalpojuma maksa, t.i. visu sistēmas operatoru sadales un pārvades tarifa izmaksas (ieskaitot pievienotās vērtības nodokli) (izņemot valsts un pašvaldību iestādes un tās juridiskajās personas, kurām tiek piemērots mājsaimniecību tarifs (piemēram, namu apsaimniekotājiem).  Tāpat uzņēmējiem apstiprināta atbalsta programma energoietilpīgiem apstrādes rūpniecības komersantiem, kompensējot energoresursu cenu pieaugumu granta (dāvinājuma) veidā par periodu no 2022. gada 1. februāra līdz 2022. gada 31. decembrim; atbalsta apmērs - līdz 30 % no dabasgāzes vai elektroenerģijas attiecināmajām izmaksām, kopā nepārsniedzot 2 miljonus eiro vienam komersantam. 

Tautsaimniecības padome ir Ekonomikas ministrijas, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, Latvijas Pašvaldību savienības, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības, Latvijas Darba devēju konfederācijas izveidota konsultatīva institūcija, kas savā darbā, lai sekmētu profesionālu, ar uzņēmējdarbības politiku saistīto jautājumu risināšanu, piesaista nozaru asociācijas un neatkarīgos ekspertus. Tās darbības mērķis ir sekmēt uzņēmējdarbībai labvēlīgas vides politikas veidošanu un īstenošanu Latvijā, kā arī veicināt ilgtspējīgas tautsaimniecības attīstības principu ieviešanu valstī un  sekmēt tās procesu un sabiedrības līdzdalību tajā.