Telpaugu temperaments: Kā atrast īsto?

Zaļš stūrītis dzīvojamā istabā vai viens iemīļots kaktusiņš mazītiņā podiņā – lai kādas būtu katra cilvēka attiecības ar telpaugiem, tie ir spilgti un oriģināli interjera elementi, kas atdzīvina un padara mājīgāku katru mājokli. Taču kāpēc ar vienu augu viss izdodas lieliski, bet cits nīkuļo un negrib zaļot? Iespējams, vainīga nepareizā attieksme! Augiem, tāpat kā cilvēkiem un dzīvniekiem, ir katram savs temperaments. Kā atrast īsto, stāsta mājokļu attīstītājs “Bonava Latvija” un blogere Dace Alpa, kuras zaļo balkonu, šķiet, pamanījis ikviens Instagram lietotājs.

Sangviniķi – līksmi, sabiedriski, stilīgi

Košs zaļums ar krāsainiem ielaidumiem, neparastas formas lapas, viegli izspūruša paskata lapu vainagi – šie augi mūždien izskatās tā, it kā dotos uz vai nāktu no ballītes. Tik iecienītās monsteras, sevišķi Monstera variegata ar raksturīgo baltās krāsas piejaukumu, dažādas palmas, jukas un dracēnas jeb pūķkoki ar līksmiem lapu pušķīšiem, varenie gumijkoki, ģerānijas, kas kupli sazaļo un koši zied, – šie augi ir ideāli piemēroti gan mājokļiem, gan birojiem, jo ir vienlaikus vienkārši un oriģināli.

Tie nav pārāk cimperlīgi un pārlieku prasīgi, izturēs arī paviršāku kopšanu (kaut gan ballītes paskatu varbūt arī zaudēs), ātri pielāgosies jauniem apstākļiem un nejutīsies traucēti ne citu puķu, ne dzīvu būtņu sabiedrībā. Tā kā vairumam šo augu nav izteikti krāšņu ziedu, tiem lieliski piestāvēs koši, krāsaini puķupodi. Bet puķupoda krāsu var arī pieskaņot ziedu tonim – gluži kā kurpes ballītes kleitai!

Flegmatiķi – izturīgi un pašpietiekami

Tie ir lekni, zaļi augi, kas savu krāšņumu nezaudē pat tad, ja regulāri aizmirsti tos aplaistīt, un zied reti, slinki, toties iespaidīgi – kaut arī lielākoties šos ziedus pamanīs tikai rūpīgākais vērotājs. Pie augu pasaules flegmatiķiem var pieskaitīt sansevjēras jeb līdakastes, kas gana labi jutīsies pat tiešos saules staros, teju nenogurdināmās zāmijas jeb zamiokulkas, kas pacieš praktiski visu un tīri labi jūtas pat tumšā telpā, hoijas jeb tā sauktās vaskapuķes – visi šie augi ir piemēroti slinkajiem, aizmāršīgajiem, izklaidīgajiem un tiem, kuri reti uzturas mājās.

Kā īsti flegmatiķi šīs puķes ir mierīgas, pacietīgas, vienmēr relaksētas, lieki netērē spēkus un visu dara lēnām, bet pamatīgi. Neuzplijoties tām ar pārāk lielām rūpēm un pārpildītu lejkannu, var izdoties ieraudzīt, kā uzzied zamiokulka (kaut arī, visticamāk, ziedkātu tā izdzīs tālākajā kaktiņā, prom no ziņkārīgiem skatieniem), pēkšņi pamanīt līdakastes ziedu pašā pudura viducī, bet, pacietīgi vērojot amariļļa dzīves ciklu, šķietami bezgalīgo miera periodu un nebeidzamo lapu augšanu, tikt atalgotam ar neticami skaistiem, gaismā vizošiem plaukstas lieluma ziediem. Mieru, tikai mieru – šīm puķēm ir vajadzīgs laiks un privātā telpa.

Melanholiķi – trausls skaistums

Kaprīzas, jūtīgas, kā no gleznām un fantāzijas pasaules izkāpušas, šīs puķes reizēm var aizsapņoties un likt krietni pagaidīt uz ziediem, ar tām var izrādīties pagrūti nodibināt draudzību, un tās var būt ļoti kaprīzas, sabēdājoties un sagurstot pie niecīgākajām nepatikšanām. Vienlaikus tās ir neticami krāšņas – gluži kā melanholiķa iekšējā pasaule.

Fikusiem, hibiskiem un skaistulēm kodijām vajadzīga laba gaisma un mērena laistīšana, bet pat viegla caurvēja pūsmiņa vai puķupoda pārvietošana par dažiem centimetriem var likt tām nomest visas lapas. Orhidejas sagaida individualizētu pieeju – tām vajadzīgs miera periods, taču katrai tas pienāks citā laikā, un mēslošana un laistīšana tām vajadzīga teju vai kā aptiekā. Begoniju ir tikpat viegli nokaltēt, kā pārlaistīt, un, šķiet, tikai daži izredzētie ir atklājuši, kā uz palodzes likt otrreiz uzziedēt sīkziedu rozītei. Bet, ja jums patīk izaicinājumi, bezgalīgas rūpes un krāšņi ziedi, puķes-melanholiķes ir kā radītas jums!

Holēriķi – augi ar raksturu un attieksmi

Mazliet agresīvi, riska apdvesti, temperamentīgi un spējīgi visnegaidītākajā brīdī izrādīt attieksmi – o, jā, esiet sveicināti kaktusu pasaulē! Kā īsti holēriķi, kaktusi ir pārliecināti par sevi un agri vai vēlu parādīs, kurš uz palodzes ir galvenais. Piešauj pirkstu par tuvu – un pat tie, kas izskatās balti un pūkaini, nelaidīs garām izdevību sadurstīt ziņkārīgo svešinieku. Kamēr kaktusam viss ir pa prātam, tas jutīsies tīri omulīgi un pat uzziedēs, bet sakaitināts kaktuss var ātri vien saplaisāt, sažūt, nomest pumpurus un ziedus vai gluži vienkārši neganti iedurt.

Pie holēriķu grupas pieskaitāmi arī indīgie telpaugi, kurus nebūtu ieteicams izvēlēties tad, ja jums mājās ir mājdzīvnieki vai mazi bērni. Arī savu kopēju, neuzmanīgi apejoties, tie var aplaimot ar dzēlienu vai sūrstošu, sakairinātu plankumu uz ādas. Tā teikt – skaties ar acīm, bet ar rokām neaiztiec!

Izvēloties sev tīkamus augus, visticamāk, satiksi līdzīgu temperamentu

Dace augkopību nav mācījusies profesionāli, viņa visu apguvusi un izaudzējusi pašmācības ceļā. Dace atzīst – izvēloties sev tīkamus augus, pašas temperamenta tipu sanāk sastapt gluži neviļus.

“Arī es esmu sangviniķis un, izrādās, tādi ir arī mani augi. Jau divus gadus eksperimentēju, ko vislabāk audzēt uz balkona, un esmu nonākusi pie secinājuma, ka tās ir ģerānijas. Ziedi ir lieli un krāšņi un neprasa īpašu uzraudzību, laistīšanu vai apkopi; tie pat var pārziemot, lai priecētu atkal nākamajā gadā. Arī uz mūsu balkona zied pagājušā gada ģerānijas, kas sekmīgi pārziemoja iekštelpās. Mēs mēdzam doties garākās brīvdienās, un ģerānijas ir tie balkona augi, kurus tas vispār neietekmē, jo mierīgi spēj izdzīvot arī ilglaicīgā sausumā. Es jūtos labi arī starp palmām un dracēnām, un izskatās, ka tās tikpat labi jūtas pie mums. Nav jāsatraucas par kādu nokaltušu lapu, jo tā šie augi mēdz darīt – apakšējās lapas nokalst un augšā nāk jaunas. Apakšējās vienkārši jānogriež, lai pārstumbrojas, un augšanas process turpinās. Vienīgi no lapām būtu reizi pa reizei jānotīra putekļi, lai notiek fotosintēze,” stāsta Dace.

Viņa uzsver – neatkarīgi no telpaugu tipiem tie jāvēro un jāsaprot, kur tiem patīk vislabāk. Ja nepieciešams, jāpārvieto mazliet gaišākā vai tumšākā vietā. “Esmu atklājusi ļoti labu sistēmu: laistu telpaugus tikai reizi nedēļā, pievienojot ūdenim arī minerālmēslus. Tas ir svētdienas rituāls. Zinu, ka daudzi bieži aizmirst, kad augi laistīti, tāpēc gadās tos pārlaistīt vai, gluži pretēji, nokaltēt. Ja izvēlaties konkrētu nedēļas dienu, kad augus laistīt, to atcerēties ir vieglāk,” iesaka Dace. Viņa atzīst – telpaugi ienes mājā dzīvību, prieku un svaigu gaisu un rada mājīgumu. Tāpēc viņa iegādājusies telpaugus arī kāpņu telpai, lai mājās atgriešanās sajūtu noķertu vēl pirms savu durvju sliekšņa šķērsošanas.

Lai kādu telpaugu jūs izvēlētos, eksperte atgādina – tas var būt tikpat iespaidīgs interjera elements kā jebkura mēbele, vāze vai tekstilizstrādājums un pastāstīt par jums un jūsu mājokli daudz vairāk, nekā pirmajā brīdī varētu domāt. Telpā, kurā dominē košas krāsas un spilgti raksti, telpaugu zaļums ienesīs līdzsvaru un mieru, bet uz neitrālu sienu fona labi kopti telpaugi būs visskaistākā glezna. Atliek tikai ļauties fantāzijai un izvēlēties savam dzīvesstilam atbilstošu augu kolekciju!