Tiesa apmierina bijušo Rīgas cirka ēkas īpašnieču prasību par kompensāciju vairāk nekā miljona eiro apmērā
Rīga, 31.janv., LETA. Administratīvā rajona tiesa trešdien apmierinājusi bijušo Rīgas cirka ēkas īpašnieču Sarmītes Bīviņas un Birutas Kreiles prasību pret Kultūras ministriju (KM) par 1 015 549 eiro lielas kompensācijas izmaksu saistībā ar ēkas nacionalizāciju, aģentūra LETA uzzināja tiesā.
Pēc KM priekšlikuma valdība iepriekš vienojās bijušajām ēkas īpašniecēm izmaksāt kompensāciju 297 765 eiro apmērā.
Lietā bija strīds par namīpašuma kompensācijas vērtības noteikšanas brīdi. Tiesa atzina, ka namīpašuma kompensācijas vērtība pārrēķināma pašreizējās cenās, kā vērtības noteikšanas brīdi paredzot Ministru kabineta rīkojuma par kompensācijas izmaksu pieņemšanas brīdi, proti 2017.gada 9.augustu, nevis 1995.gada 4.novembri.
Spriedumā secināts, ka 1995.gada 4.novembris kā namīpašuma kompensācijas vērtības noteikšanas atskaites punkts nav pamatots, jo tad vēl nebija zināms konkrēts valsts nozīmes kultūras objekta "Rīgas cirks" sastāvs, kā arī tajā laikā vēl netika lemts par kompensācijas izmaksāšanu.
Līdz ar to kompensācijas vērtība pārrēķināma, ņemot vērā zelta cenu un ASV dolāra kursu 2017.gadā, nevis 1995.gadā, skaidroja tiesā.
Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā viena mēneša laikā no tā sastādīšanas dienas.
KM sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Lita Kokale aģentūrai LETA sacīja, ka ministrija rūpīgi iepazīsies ar sprieduma saturu, izvērtējot iespēju to noteiktajā termiņā pārsūdzēt.
Jau ziņots, ka KM ilgstoši mēģināja panākt vienošanos par iespējamās kompensācijas apmēru - pēc ministrijas aprēķina, kompensācijas summa varētu būt 297 765 eiro. Izmaksājamās kompensācijas apmēru 2017.gada 9.augusta sēdē atbalstīja arī valdība, aģentūrai LETA iepriekš skaidroja KM pārstāve Kokale.
KM skaidroja, ka 2015.gada 1.jūlijā stājās spēkā Augstākās tiesas spriedums, ar kuru tiesa atzina valsts īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu Merķeļa ielā 4, kas sastāv no viena zemesgabala 3807 kvadrātmetru platībā un uz kura atrodas Rīgas cirks. Tāpat ar Rīgas apgabaltiesas 2015.gada 24.novembra spriedumu valstij KM personā noteikts, ka īpašnieka mantiniekiem jāizmaksā kompensācija.
"Kompensācijas apmērs rēķināts pēc pastāvošās tiesu prakses - tas jāaprēķina, pamatojoties uz nekustamā īpašuma vērtību datumā, kad zaudētas īpašumtiesības. Attiecīgi, aprēķinot kompensācijas apjomu, KM vadījās pēc apsvēruma, ka īpašumtiesības bijušie īpašnieki zaudēja uz likuma pamata, ko atzinusi gan Apgabaltiesa, gan Augstākā tiesa savā spriedumā - brīdī, kad 1995.gada oktobrī tika pieņemts likums "Par valsts nozīmes izglītības, kultūras un zinātnes objektiem un nacionālajām sporta bāzēm", kas stājās spēkā 1995.gada 4.novembrī. Savukārt likumā "Par zemes reformu Latvijas pilsētās" Rīgas cirks norādīts kā viens no valsts nozīmes kultūras objektiem, uz kuru attiecīgi nebija atjaunojamas īpašumtiesības. Līdz ar to 1995.gada 4.novembris arī ir datums, ar kuru bijušie īpašnieki zaudēja īpašumtiesības un kompensācija aprēķināma atbilstoši šim datumam," iepriekš skaidroja KM valsts sekretārs Sandis Voldiņš.
Savukārt Bīviņa un Kreile uzskata, ka viņām kā bijušajām Rīgas cirka ēkas īpašniecēm, īpašuma denacionalizācijas atteikuma rezultātā, no valsts pienākas kompensācija 1 015 549 eiro apmērā. Pieteikumā tiesai viņas arī uzsver, ka 1938.gada izziņā Rīgas cirka ēkas vērtība 186 750 latu apmērā ir norādīta tikai uz ēku, nevis visu nekustamo īpašumu kopā ar zemi, kā rezultātā kompensācijas apmēram ir jābūt lielākam.
Viņas pauda nostāju, ka KM aprēķins 297 764 eiro vērtībā ir nepareizs, jo balstās uz likumu "Par valsts nozīmes izglītības, kultūras un zinātnes objektiem un nacionālajām sporta bāzēm", kas stājās spēkā 1995.gada 4.novembrī un joprojām ir spēkā. Pēc Bīviņas un Kreiles domām, šajā gadījumā netiek ievēroti Ministru kabineta noteikumi Nr.197 "Par bijušo īpašumu mantas kompensācijas vērtības noteikšanu un tās salīdzināšanu ar privatizējamo objektu (mantas) pašreizējo vērtību", līdz ar ko viņas iesniegušas pieteikumu Administratīvajā tiesā.
