abc.lv skaitļos

Lietotāji online95
Aktīvie uzņēmumi27917
Nozares raksti2374
Ekspertu atbildes3041
Tiesa skatīs Nacionālās bibliotēkas būvnieku prasību par 11,45 miljonu eiro piedziņu no valsts : Būvniecības, arhitektūras un interjera portāls abc.lv

Tiesa skatīs Nacionālās bibliotēkas būvnieku prasību par 11,45 miljonu eiro piedziņu no valsts

Tiesa skatīs Nacionālās bibliotēkas būvnieku prasību par 11,45 miljonu eiro piedziņu no valsts

Rīga, 13.sept., LETA. Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa šodien skatīs Latvijas Nacionālās bibliotēkas būvnieku - pilnsabiedrības "Nacionālo būvkompāniju apvienība" - prasību par 11 449 483 eiro piedziņu no valsts, liecina tiesu kalendārā pieejamā informācija.

Saskaņā ar pieteikumu, pilnsabiedrības pārstāvji uzskata, ka tai par LNB ēkas būvniecības procesu pienākas parāda summa 9 242 595 eiro apmērā, līgumsods 924 259 eiro apmērā, kā arī nokavējuma procenti 1 223 497 eiro apmērā.

Kultūras ministrijas pārstāve Lita Kokale aģentūrai LETA martā pauda pretēju nostāju, norādot, ka, saskaņā ar 2008.gada 15.maijā noslēgto līgumu, kā arī LNB būvuzrauga "Hill International" izdoto noslēguma maksājuma apstiprinājumu, KM līdz 2016.gada 31.decembrim veikusi pēdējo maksājumu 104 904 eiro apmērā par LNB būvniecību.

"Būvnieki šobrīd nodokļu maksātājiem izvirza juridiski un finansiāli nepamatotas prasības, rosinot pārskatīt līguma nosacījumus ar atpakaļejošu spēku. Maksimālā LNB ēkas būvniecības summa tika fiksēta būvnieku iesniegtajā piedāvājumā iepirkumu procesā, turklāt tā tika aprēķināta 2008.gadā, kad cenas būvniecībā sasniedza visaugstākās atzīmes Latvijas vēsturē," ministrijas viedokli skaidroja Kokale.

Banner 280x280

Tāpat viņa norādīja, ka kopumā par LNB ēkas būvniecību valsts astoņu gadu laikā samaksājusi 195 565 638 eiro.

"Nacionālā būvkompāniju apvienība" aģentūrai LETA toreiz norādīja, ka prasība tiesā iesniegta pēc vairākkārtējiem mēģinājumiem strīdā panākt ārpustiesas risinājumu.

"Nacionālā būvkompāniju apvienība" informēja, ka prasa valsti izpildīt savas saistības un norēķināties par paveikto darbu. "Nacionālā būvkompāniju apvienība" risinājumu šai situācijai mēģina rast kopš 2015.gada. "Neraugoties uz atzītu ekspertu, tostarp starptautisku ekspertīžu, atzinumiem, kas norāda uz KM nekorekti veiktajiem aprēķiniem par samaksu "Nacionālajai būvkompāniju apvienībai", KM nepilda savas saistības," informēja būvnieki.

"Būvnieku prasība nepārsniedz LNB kompleksa celtniecībai paredzēto finansējumu. Tā arī nav papildu samaksa jau nolīgtajai summai. "Nacionālā būvkompāniju apvienība" vēlas saņemt pienākošos, nolīgto atlīdzību par reāli paveikto darbu," skaidroja "Nacionālās būvkompāniju apvienības" padomes priekšsēdētājs Māris Saukāns.

Viņš uzsvēra, ka KM rīcība ir novedusi pie tā, ka LNB celtniecības procesā iesaistītie uzņēmumi, kuri likumpaklausīgi maksāja darbaspēka nodokļus un paļāvās uz valsts godaprātu, kreditēja LNB celtniecību, proti, no saviem līdzekļiem maksāja darbiniekiem algas ar visiem nodokļiem, kuras nenosedza valsts samaksa.

"Rezultātā daudzi celtniecības uzņēmumi ir kļuvuši maksātnespējīgi, bet to darbinieki - atraduši pielietojumu savām prasmēm un spējām citās valstīs. Mēs vēlamies tikai godīgu un taisnīgu valsts rīcību, valsts saistību izpildi un paveiktā novērtējumu gan attiecībā uz būvniecības darbos iesaistītajiem darbiniekiem, gan darba rezultātu," sacīja Saukāns.

Viņš piebilda, ka tā vietā, lai atsauktos aicinājumiem strīdu risināt ārpustiesas, tas ir, sarunu, ceļā, KM ir izvēlējusies situāciju novest tik tālu, ka būvniekiem neatlika cita iespēja, kā savu likumīgo tiesību aizsardzībai vērsties tiesā.

Kā ziņots, pagājušā gada janvārī KM pilnībā noraidīja LNB ēkas Nacionālās būvkompāniju apvienības prasību par 22,48 miljonu eiro samaksu, savukārt būvnieki norādīja, ka vērsīsies tiesā, lai piedzītu šo summu no KM.

KM būvnieku prasību uzskatīja par papildu finansējuma pieprasījumu 22 478 368 eiro apmērā un to noraidīja, savukārt NBA uzsvēra, ka šo summu veido KM nesamaksātais par paveiktajiem darbiem, soda naudas un procentu maksājumi.

Dalies ar šo rakstu

Komentāri

=

* Lūdzu aizpildi summu vārdiski latviešu valodā ar visām garumzīmēm!

SIA "heise marketing" aicina interneta lietotājus - portāla lasītājus, rakstot komentārus par publicētajiem rakstiem un ziņām, ievērot morāles, ētikas un pieklājības normas, nekūdīt uz vardarbību, naidu vai diskrimināciju, neizplatīt personas cieņu un godu aizskarošu informāciju, neslēpties aiz citas personas vārda, neveikt ar portāla redakciju nesaskaņotu reklamēšanu. Gadījumā, ja komentāra sniedzējs neievēro iepriekšminētos noteikumus, viņa komentārs var tikt izdzēsts un "heise marketing", SIA ir tiesības informēt uzraudzības iestādes par iespējamiem likuma pārkāpumiem.

Nedēļas tēma

Trīs iemesli, kādēļ izvēlēties individuāli izgatavotu virtuves iekārtu

Trīs iemesli, kādēļ izvēlēties individuāli izgatavotu virtuves iekārtu

Individuāli izgatavota virtuves iekārta ļauj pilnībā izmantot telpas potenciālu – gan standarta, gan nestandarta plānojumos. Individuāli projektēta virtuve pielāgojas jums, nevis otrādi. Ja vēl šaubāties, vai ir vērts virtuves iekārtu izgatavot pēc jūsu individuālā pasūtījuma, uzzināsim 3 iemeslus, kādēļ tā būs labākā izvēle!

Aktuālie piedāvājumi

Logu augstākā klase no REHAU – ARTEVO  

Logu augstākā klase no REHAU – ARTEVO  

Profilu sistēma ARTEVO nodrošina logam visu labāko īpašību kopumu. REHAU zināšanas polimēru materiālos un tehnoloģijās nodrošina izgatavoto logu profilu un attiecīgi tālāk arī logu maksimālu veiktspēju, vienlaikus ļaujot vēl racionālāk izmantot resursus.

Aktualitātes

Melnis: Pašvaldībām būs plašākas tiesības sava reģiona attīstības noteikšanā  

Melnis: Pašvaldībām būs plašākas tiesības sava reģiona attīstības noteikšanā  

Vides prasību regulējuma reformas ietvaros Klimata un enerģētikas ministrija (KEM) ir iesniegusi priekšlikumu Saeimā likumprojektam “Par ietekmes uz vidi novērtējumu”. Pašvaldībām tiks piešķirtas jaunas tiesības nepieņemt akcepta lēmumu par vēja projektu attīstību, ja konkrētās pašvaldības teritorijā jau tiek īstenoti vēja parki vismaz 150 MW apmērā vai ja plānošanas reģionā kopējā vēja projektu jauda ir 500 MW.

Izstāsti Latvijai