Tukuma pašvaldība pagaidām neplāno atcelt lēmumu par ārkārtas situācijas izsludināšanu
"Ārkārtas situācija, ko esam izsludinājuši, un ārkārtēja situācija, kas ir īpašs tiesiskais režīms un par kuras izsludināšanu lēmumu var pieņemt Ministru kabinets (MK), ir divas dažādas lietas. Mēs nekādā veidā neesam pretendējuši uz MK kompetenci," VARAM izteiktos pārmetumus pašvaldībai noraidīja Lukmans.
Viņš skaidroja, ka, reaģējot uz piesārņojumu Šlokkenbekas dzirnavezerā, pašvaldība nav rosinājusi MK lemt par ārkārtējās situācijas izsludināšanu, ko regulē likums "Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli", bet gan pati lēmusi par ārkārtas situācijas izsludināšanu operatīvai draudu novēršanai un situācijas vadībai.
"Ja situācijas vadības laikā tiktu konstatēts, ka stāvoklis pasliktinās un nepieciešams izsludināt ārkārtējo situāciju, tad mēs būtu vērsušies pie valdības ar ierosinājumu par to lemt, taču tas šajā gadījumā nebija nepieciešams," skaidroja Lukmans. Vaicāts, kādēļ pašvaldība nevērsās valdībā ar lūgumu izsludināt ārkārtējo situāciju atbilstoši likumam "Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli", Lukmans norādīja, ka iesaistītie speciālisti to neesot rosinājuši, turklāt šādā gadījumā lēmums, iespējams, "tiktu pieņemts ar novēlošanos", bet bija nepieciešama operatīva rīcība draudu novēršanai un situācijas vadīšanai. Domes priekšsēdētājs uzskata, ka, iespējams, likumdošanā būtu nepieciešams veikt izmaiņas, lai ārkārtējo situāciju par lokālām situācijām varētu izsludināt arī pašvaldības bez MK iesaistes.
Šajā konkrētajā situācijā Tukuma novada pašvaldība ir pieņēmusi lēmumu par ārkārtas situāciju, uzskatot, ka šādas tiesības tai dod gan "Civilās aizsardzības likums", kura 9.panta 2.daļā noteikts, ka pašvaldību uzdevums civilajā aizsardzībā, ņemot vērā iespējamo apdraudējumu, ir piedalīties preventīvajos pasākumos attiecīgajā administratīvajā teritorijā, gan arī "Likums par pašvaldībām", kura 5.pants nosaka, ka pašvaldības savas kompetences un likuma ietvaros darbojas patstāvīgi un ka tām, pēc Lukmana teiktā, "nav jāprasa atļauja par katru savu rīcību".
Tāpat arī Lukmans atsaucas uz "Likuma par pašvaldībām" 3.pantu, kas nosaka, ka "vietējā pašvaldība ir vietējā pārvalde, kas ar pilsoņu vēlētas pārstāvniecības - domes - un tās izveidoto institūciju un iestāžu starpniecību nodrošina likumos noteikto funkciju, kā arī šajā likumā paredzētajā kārtībā Ministru kabineta doto uzdevumu un pašvaldības brīvprātīgo iniciatīvu izpildi, ievērojot valsts un attiecīgās administratīvās teritorijas iedzīvotāju intereses".
Pašlaik Tukuma novada domes speciālisti gatavo atbildes vēstuli VARAM. Pirmdien, 3.augustā, plkst.16.00, kā plānots, notiks kārtējā apspriede, kurā pulcēsies pašvaldības vadība, iesaistīto iestāžu un uzņēmumu vadība, Valsts vides dienesta pārstāvji un eksperti, kas pēta ūdens stāvokli Šlokenbekas dzirnavezerā un attīrīšanas ietaisēs. Tad arī tiks lemts, vai atcelt noteikto ārkārtas situāciju. "Pašlaik es vēl negribētu prognozēt, vai ārkārtas stāvoklis tiks pagarināts. Eksperti un speciālisti strādā, pirmdien viņus uzklausīsim un tad lemsim," vakar informēja domes priekšsēdētājs.
Jau ziņots, ka VARAM ir izvērtējusi Tukuma pašvaldības īstenotos pasākumus, izsludinot ārkārtas situāciju Tukuma novada pašvaldības teritorijā, un informējusi pašvaldību par to, ka ārkārtas situācijas izsludināšana nav notikusi saskaņā ar normatīvo regulējumu - likumu "Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli". Tas nozīmē, ka šis lēmums pašvaldībai ir jāatceļ.
VARAM atgādina, ka saskaņā ar likumu pašvaldībai ir tiesības ierosināt ārkārtas situācijas izsludināšanu, tomēr lēmumu par to pieņem Ministru kabinets.
Ārkārtas stāvokli Tukuma novada dome izsludināja 10.jūlijā saistībā ar piesārņojumu Tukuma novada Šlokenbekas dzirnavezerā, no kura dažu dienu laikā tika izceltas četras tonnas beigtu zivju.
LETA
Foto: Stock.XCHNG
