Tukuma pašvaldība plāno līdz augusta sākumam pagarināt ārkārtas stāvokli piesārņotajos novada ūdeņos
Pašlaik tiek gatavoti dokumenti, lai varētu pagarināt ārkārtas stāvokli. Tukuma novada domes priekšsēdētājs Ēriks Lukmans ("Tukuma pilsētai un novadam") pirmdien, 20.jūlijā, sniedza preses konferenci par vides situāciju novadā.
Zērvēna aģentūru LETA informēja, ka pirmdien, 20.jūlijā, domē notika apspriede, kurā pulcējās pašvaldības vadība, iesaistīto iestāžu un uzņēmumu vadība, Valsts vides dienesta (VVD) pārstāvji un eksperti, kas pēta ūdens stāvokli Šlokenbekas dzirnavezerā un attīrīšanas ietaisēs, un dalībnieki pārrunāja nepieciešamību pagarināt ārkārtas stāvokļa termiņu Tukuma attīrīšanas iekārtās "Tīle" un Slocenes upē.
Par šiem lēmumiem, kā arī par aktuālo situāciju, pašvaldības aktivitātēm, iespējām un plāniem saistībā ar satraucošo Šlokenbekas dzirnavezera piesārņojumu un zivju bojāeju Tukuma novada domes priekšsēdētājs Ēriks Lukmans plāno rīkot preses konferenci, kurā gatavojas arī komentēt pārrunāto pēc tikšanās un diskusijām Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM).
"Patlaban Tukuma notekūdeņu attīrīšanas iekārtu jauda ir pietiekama ar nosacījumu, ka netiek palielināts notekūdeņu apjoms no ražotnēm un to piesārņojuma koncentrācija - ne vairāk kā patlaban spēkā esošajos līgumos. VARAM tika runāts par valsts atbalstu notekūdeņu attīrīšanas iekārtām pašvaldībās, jo šī nav tikai Tukuma novada pašvaldības problēma. Tukumā tā kļuva par katastrofu. Par izmaksām pagaidām vēl grūti spriest, jo šādi aprēķini nav veikti," iepriekš skaidroja Zērvēna.
Viņa informēja, ka par netīro notekūdeņu ieplūšanu Šlokenbekas dzirnavezerā un zivju masveida noslāpšanu ir sākts kriminālprocess, kura virzību uzrauga Tukuma rajona virsprokurors Aigars Bičušs, tāpēc pašvaldība no šādas izmeklēšanas atturas. Kriminālprocesa izmeklētājs apkopo visu informāciju, un to, kas bija vainīgais, varēs pateikt procesa noslēgumā. Valsts vides dienests un SIA "Tukuma ūdens" patlaban regulāri veic analīzes un kontrolē situāciju.
Preses konferencē tika pausts secinājums, ka ūdens pārbaudes jaudas ir pietiekamas, taču problēma ir faktā, ka piesārņojuma līmenis ir par lielu, līdz ar to jādomā, kā samazināt pilsētas kanalizācijā novadāmo ūdeņu piesārņojumus. To varētu darīt paši uzņēmumi, taču tad ir nepieciešamas investīcijas.
Patlaban ārkārtas situācija uzņēmumiem prasības attiecībā uz piesārņojuma līmeni ir izvirzītas augstākas, nekā to paredz noslēgtie līgumi. Ja līdz 3.augustam situācija neuzlabosies, būšot vēl jāsamazina piesārņojuma slodze.
Preses konferencē atklājās, ka pārbaudes dati par ūdens tīrību nav īpaši svaigi - jaunākajā laboratorijā veiktajā oficiālajā analīzē ūdens ir pārbaudīts 13.jūlijā. VVD pārstāve skaidroja, ka dienests nav laboratorija un pārbaudes veic sertificētas laboratorijas, kuras nosaka konkrēto nepieciešamo analīžu veikšanas laiku. Tāpat preses konferencē noskaidrojās, ka, savācot beigtās zivis no Šlokenbekas dzirnavezera, neviens nav nedz fiksējis to skaitu, ne veidus.
Patlaban Šlokenbekas dzirnavezerā noslāpušu zivju vairs nav un ir atrastas arī izdzīvojušās. No ezera virsmas regulāri tiek nosmelti netīrumi, kuri paceļas no ezera gultnes saistībā ar aktīvo ūdens bagātināšanu ar skābekli, tāpat joprojām darbojas ozonators, informēja Zērvēna.
Kā ziņots, ūdens piesārņojuma dēļ Tukuma attīrīšanas iekārtās "Tīle" un Slocenes upē noteikts ārkārtas stāvoklis, kas turpinās līdz 20.jūlijam. Ārkārtas stāvokli Tukuma novada dome izsludināja 10.jūlijā saistībā ar piesārņojumu Tukuma novada Šlokenbekas dzirnavezerā, no kura dažu dienu laikā tika izceltas četras tonnas beigtu zivju.
Iepriekš jau ziņots, ka piesārņojuma seku novēršanai Šlokenbekas dzirnavezerā būs nepieciešami "daži desmiti" tūkstošu eiro, pēc tikšanās ar Tukuma domes pārstāvjiem un uzņēmējiem žurnālistiem atzina vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards (VL-TB/LNNK).
Kā pēc sēdes stāstīja Lukmans, dome kopā ar Engures novada pašvaldību patlaban strādā pie projekta, lai visā "ķēdē" - Šlokenbekas dzirnavezerā, Valguma un Kaņiera ezeros - izpētītu situāciju un sagatavotu priekšlikumus tālākai rīcībai.
Tikšanās laikā tika pārrunāti arī izmaksu jautājumi, proti, kādas būs kopējās izmaksas par veiktajām analīzēm, kuras nodrošina Tukuma un Engures novadu domes, SIA "Tukuma ūdens", kā arī Valsts vides dienests. Tāpat izmaksas veidojas par uzstādīto skābekļa bagātinātāju, kurš dienā izmaksā aptuveni 700 eiro, norādīja Lukmans.
Kā sacīja Gerhards, VARAM savu iespēju un resursu robežās sniegs palīdzību Tukuma un Engures novadu domēm par tālāko izpēti un plānotajiem risinājumiem situācijas uzlabošanai.
LETA
Foto: Jon Worth/Flickr.com
