Tūrisma mītņu ēku atjaunošanai degradētajās teritorijās vairs nevarēs piesaistīt ERAF finansējumu
Rīga, 27.aug., LETA. Tūrisma mītņu ēku un to infrastruktūras attīstīšanai degradētajās teritorijās vairs nevarēs piesaistīt Eiropas Savienības fondu finansējumu, paredz valdības apstiprinātie grozījumi Ministru kabineta noteikumos.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) norāda, ka 2015.gadā apstiprinātie darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" specifiskā atbalsta mērķa "Teritoriju revitalizācija, reģenerējot degradētās teritorijas atbilstoši pašvaldību integrētajām attīstības programmām" īstenošanas noteikumi paredz, ka viena no atbalstāmajām darbībām ir komercdarbības mērķiem paredzēto ēku un to infrastruktūras attīstīšana degradētajā teritorijā. Šajā klasifikācijā ietilpst arī dažādas tūrisma mītnes.
Tomēr, ņemot vērā pašvaldību augsto pieprasījumu pēc ieguldījumiem uzņēmējdarbības publiskajā infrastruktūrā, ierobežojumus Valsts kases aizdevumu izsniegšanai, kā arī nepieciešamību veikt ieguldījumus pēc iespējas mērķtiecīgāk un ilgtspējīgāk, VARAM ierosināja pārskatīt ieguldījumu nepieciešamību viesnīcās, viesu mājās un līdzīgās apmešanās vietās.
Kā norāda ministrija, analizējot Centrālās statistikas pārvaldes datus var secināt, ka tūrisma sezonas laikā Latvijā kopumā gultasvietu noslogojums nepārsniedz 66%, izņemot Rīgu, savukārt vidējais viesu skaits gadā uz vienu mītnes numuru Latvijā kopumā 2018.gadā bijis 160,5 viesi.
"Šie dati liecina, ka gan valstī kopumā, gan valsts reģionos viesnīcu un līdzīgu apmešanās vietu skaits ir pietiekams un ka nav novērojama tirgus nepilnība, kā dēļ pašvaldībām būtu jāfinansē savā īpašumā esošu viesnīcu un līdzīgu apmešanās vietu būvniecību," uzskata VARAM.
Vienlaikus ministrija norāda, ka viesnīcu un līdzīgu apmešanās vietu skaits Latvijā kopš 2013.gada palielinās, kas liecina, ka arī bez pašvaldību atbalsta komersanti sekmīgi palielina nepieciešamo viesnīcu un citu tūristu mītņu skaitu, reaģējot uz pieprasījuma izmaiņām.
Kā svarīgu faktoru VARAM min arī to, ka pēdējos gados arvien vairāk tiek uzsvērta apstrādes rūpniecības nozīme produktivitātes līmeņa palielināšanā. Proti, nākamajās desmitgadēs apstrādes rūpniecībai būs liela nozīme ES ekonomikā, tā tieši veicinās labklājību un ražīguma izaugsmi un radīs būtisku pieprasījumu pēc pētījumu pakalpojumiem un kvalificētiem pakalpojumiem, kas ietekmēs pārējo ekonomiku.
"Turklāt Rīgas reģionā produktivitāte uz vienu iedzīvotāju aptuveni divas reizes pārsniedz produktivitāti citos reģionos, tādēļ vispirms jāveic ieguldījumi nozarēs, kas rada pamatu produktivitātes celšanai," pauž VARAM, norādot, ka Rīgas reģionā produktivitāte sasniedz 74% no ES vidējā rādītāja, bet citos reģionos produktivitāte ir daudz zemāka, piemēram, Latgalē tā ir tikai 38%.
Līdz ar to minētajiem iemesliem, ministrijas ieskatā konkrētās programmas ietvaros nav atbalstāma tādu ēku un to infrastruktūras attīstīšana, kurās paredzēta izmitināšana.
Ņemot vērā, ka projektu iesniegumu atlases jau ir izsludinātas, noteikumu projekts paredz, ka nosacījums par ieguldījumu aizliegumu viesnīcu un līdzīgu apmešanās vietu infrastruktūrā nav attiecināms uz projektiem, par kuru īstenošanu ir noslēgta vienošanās līdz šī gada 1.septembrim.
Jaunie grozījumi attiecas vienādi uz visiem projekta iesniedzējiem un pašvaldību attīstības programmās plānotajām projektu idejām, par kurām nav uzņemtas saistības, proti, nav noslēgta vienošanās ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru (CFLA) par projekta īstenošanu.
Grozījumi skars tos projektu iesniedzējus, kuri ir plānojuši iesniegt projekta iesniegumus, kuros ir paredzēta viesnīcu un līdzīgu apmešanās vietu infrastruktūras attīstīšana, izmantojot ERAF finansējumu.
